Hosia 5
1 Hina Gode da amane sia: sa, “Dilia gobele salasu dunu! Goe sia: nabima! Dilia hina bagade sosogo fi dunu! Nabima! Dilia da moloidafa fofada: su hou hamomu da defea galu. Be amane hame hamoiba: le, dilia da se ima: ne fofada: su ba: mu. Dilia da Misiba moilaiga sanisu agoane hamoi amola Da: ibo Goumia efegenisi agoane hamoi dagoi.
Klausiet šo, jūs priesteri, un ņemiet vērā, Israēla nams, un atgriežat ausis, ķēniņa nams, jo pār jums nāks sodība, ka esat par valgu tapuši Micpā un par izplestu tīklu Tāborā.
2 Be odoga: su dunu da dunu eno bagohame fane legesa. Na da dili huluanema se imunu.
Tie atkāpjās un dziļi samaitājās, bet Es tiem visnotaļ būšu par pārmācītāju.
3 Na da Isala: ili ea hou dawa: E da ea hou Nama wamolegemu hamedei. E da Nama baligi fa: i dagoi. Amola ea fi dunu da Nama nodone sia: ne gadomu da defele hame ba: sa.”
Es pazīstu Efraīmu, un Israēls priekš Manis nav apslēpts, ka tu, Efraīm, tagad maucību dzeni, un Israēls sagānās.
4 Isala: ili dunu da wadela: idafa hou hamobeba: le, ilia Godema sinidigimu hamedei ba: sa. Ilia da loboga hamoi ogogosu ‘gode’ amoga gasawane gagulaligi. Ilia da Hina Gode da Godedafa sia: mu gogolesa.
Viņu darbi nevēl pie Dieva atgriezties, jo maucības gars ir viņu sirdī, un To Kungu tie neatzīst.
5 Ilia gasa fi hou fedege agoane ilila: amoma ha: giwane diwaneya udidisa. Ilia da wadela: i hou hamobeba: le, didigabone dafasa. Amola Yuda dunu da ili gilisili dafasa.
Israēla gods dos liecību pret viņa vaigu, un Israēls un Efraīms kritīs caur savu noziegumu, arī Jūda kritīs līdz ar viņiem.
6 Ilia da ilia sibi amola bulamagau amo Hina Godema gobele salimusa: oule ahoa, be amoga da ilia hou hame fidisa. Ilia da E hogoi helele hame ba: sa. Bai E da ili yolesi dagoi.
Tad tie nāks ar savām avīm un ar saviem vēršiem, To Kungu meklēt, bet neatradīs, - Viņš no tiem ir atrāvies.
7 Ilia da Hina Gode amo baligi fa: i dagoi. Ilia mano da Hina Gode Ea mano hame. Amaiba: le, ilia amola ilia soge da hedolowane gugunufinisi dagoi ba: mu.
Tie palikuši neuzticīgi pret To Kungu, jo tie dzemdinājuši svešus bērnus, un jaunais mēnesis tos norīs ar viņu daļām.
8 Gibia sogega dalabede fulaboma! La: ima sogega dawa: digima: ne ga: ga: ma! Beda: ifane moilaiga bululuga masa! Bediamini dunu! Gegemusa: masa!
Bazūnējiet ar bazūnēm Ģibejā, ar trumetēm Rāmā, sauciet skaņi BetAvenā: „aiz tevis, Benjamin!“
9 Se dabe iasu eso da mana! Amola Isala: ili da wadela: lesi dagoi ba: mu! Isala: ili dunu! Amo hou da dafawanedafa doaga: mu!
Efraīms taps par tuksnesi sodības dienā; par Israēla ciltīm Es esmu darījis zināmu, kas tiešām notiks.
10 Hina Gode da amane sia: sa, “Na da ougi bagade! Bai Yuda ouligisu dunu ilia da Isala: ili soge doagala: le sa: ili, ea soge mogili gegenane lai. Amaiba: le, hano bagade heda: be defele, Na da ilima se bagade imunu.
Jūda lielkungi ir tapuši kā tie, kas robežu pārceļ, Es izgāzīšu pār tiem savas dusmas kā ūdeni.
11 Eno soge dunu da Isala: ili dunu ilima se bagade iaha. Bai ilia sogedafa mogili ilia da fisi dagoi. Amo ea bai da ilia da eno dunu ili fidima: ne adole ba: musa: asi. Be eno dunu da Isala: ili dunu fidimu hamedei ba: i.
Efraīms top nospaidīts, sasists sodā, jo viņam gribējās pakaļ dzīties (cilvēku) likumiem.
12 Na da Isala: ili fi amola Yuda fi ilima wadela: lesisu iasimu.
Tāpēc Es Efraīmam būšu kā kode, un Jūda namam kā kāpurs.
13 Isala: ili da hi gasa hame olo ba: beba: le, amola Yuda da hi fa: ginisi ba: beba: le, Isala: ili da Asilia soge amoga Asilia hina bagade e ili fidima: ne adole ba: musa: asi. Be e da ilia olo uhinisimu amola ilia fa: ginisi baholesimu hamedei ba: i.
Kad Efraīms redzēja savu sērgu un Jūda savu vainu, tad Efraīms cēlās pie Asura un sūtīja pie ķēniņa Jareba, bet tas nevar jūs darīt veselus, nedz dziedināt jūsu vainu.
14 Na da laione wa: me defele, Isala: ili fi amola Yuda fi elama doagala: mu. Na Nisu da ela dadega: mu amola ela yolesimu. Na da ela mini hiouginana ahoasea, enoga fidimu da hamedei ba: mu.
Jo Es būšu Efraīmam kā lauva un Jūda namam kā jauns lauva. Es, Es saplosīšu un iešu projām, Es aiznesīšu, un nebūs glābēja.
15 Na da Na fi dunu yolesi dialeawane, ilia da ilia wadela: i hou hamoi defele se nabi dagoiba: le fawane, Na hohogola masea, ilima buhagimu. Amabela: ? Ilia da se nababeba: le, Na hogoma: bela: ?”
Es iešu un atgriezīšos uz savu vietu, tiekams tie savu noziegumu atzīst un meklē manu vaigu.
