Eseda 5
1 Eseda da ha: i mae nawane esaloba, eso osodaga, e da ea hina bagade uda abula sanawane, hina bagade ea diasu gagoi ganodini sa: ili, hina bagade ea fisu sesei amo midadi lelu. Hina bagade da amo sesei ganodini, ea fisu da: iya fila heda: le, hagomodini ba: le gale esalebe ba: i.
Tad Estere apģērbās trešā dienā kā ķēniņiene un gāja ķēniņa nama iekšējā pagalmā, ķēniņa namam pretī; un ķēniņš sēdēja uz sava goda krēsla ķēniņa namā, tām nama durvīm pretī.
2 Hina bagade da hina bagade idua Eseda gadili lelebe ba: beba: le, e da ema asigiba: le, ea gouli hamoi galiamo Eseda ema disiagai. Amalalu, Eseda da misini, galiamo bidiga digili ba: i.
Un kad ķēniņš redzēja ķēniņieni Esteri pagalmā stāvam, tad tā atrada žēlastību priekš viņa acīm, tā ka ķēniņš to zelta scepteri, kas bija viņa rokā, Esterei piesniedza, un Estere piegāja un aizskāra sceptera galu.
3 Hina bagade Segesisi da amane adole ba: i, “Hina bagade uda Eseda! Di adi lamu? Dia hanai nama adosea, na da amo defele dima imunu. Di da na fifi asi gala dogoa fili la: idi afae lamusa: dawa: sea, na da amo dima imunu.”
Tad ķēniņš uz viņu sacīja: kas tev kait, ķēniņiene Estere, jeb ko tu prasi? Un pat valsts viena puse tev taps dota.
4 Eseda da bu adole i, “Hina bagade! Di da hanai galea, na da di amola Ha: ima: ne da lolo nabe na da aligili hamonana, amoga ali hiougimusa: dawa: lala.”
Tad Estere sacīja: ja ķēniņam patīk, tad lai ķēniņš un Amans šodien nāk uz tām dzīrēm, ko es viņam esmu sataisījusi.
5 Hina bagade da amo sia: hahawane nababeba: le, e da Ha: ima: nema e da hedolo Eseda ea lolo nabe amoga misa: ne sia: i. Ela da lolo manusa: asi.
Un ķēniņš sacīja: lai Amans steidzās un dara pēc Esteres vārda. Kad nu ķēniņš un Amans nāca uz tām dzīrēm, ko Estere bija sataisījusi,
6 Ilia da waini hano nanoba, hina bagade da Esedama amane adole ba: i, “Di da dia hanai nama adole ba: sea, na da dia hanai dima imunu. Di da na fifi asi gala huluane dogoa fili la: idi afae lamusa: adole ba: sea, na da amo defele dima imunu.”
Tad ķēniņš sacīja uz Esteri vīnu dzerot: ko tu lūdzi, tas tev taps dots, un ko tu prasi, tam būs notikt, arī līdz pusvalstij.
Tad Estere atbildēja un sacīja: mana lūgšana un mana prasīšana ir šī.
8 Eseda da bu adole i, “Di da na adole ba: su amoma asigi galea, na da di amola Ha: ima: ne aligili aya ha: i manu aowamu. Amogala, na dawa: i liligi dima adole imunu.”
Ja esmu atradusi žēlastību priekš ķēniņa un ja ķēniņam ir pa prātam, manu lūgšanu man dot un darīt, ko es prasīšu, tad lai ķēniņš un Amans nāk uz tām dzīrēm, ko es tiem sataisīšu, tad es rītu darīšu pēc ķēniņa vārda.
9 Ha: ima: ne da lolo nabe yolesili, hahawane asi. Be e da Modigai da hina bagade ea diasu logo holei gadenene esalebe ba: i. Amola Modigai da hame wa: legadobeba: le, amola ema hame nodobeba: le, Ha: ima: ne da ougi bagade ba: i.
Tad Amans tai dienā izgāja līksms un ar labu prātu. Bet kad Amans Mardakaju redzēja ķēniņa vārtos, ka tas necēlās un priekš viņa nelocījās, tad Amans palika dusmu pilns pret Mardakaju, tomēr viņš savaldījās.
10 Be e da hi ougi amowane denesini, hi diasuga asi. Amalalu, ea dogolegei dunu ea diasua misa: ne sia: si. Amola e da idua Silese, amo ili gilisili sia: sa: imusa: wei.
Un tas nāca savā namā, un sūtīja un lika nākt saviem draugiem līdz ar Zeresu, savu sievu.
11 E da idua amola ea dogolegei, ilia ba: ma: ne hidai. E da muni bagade gagui, amola dunu mano bagohame galu, amola hina bagade da ea hawa: hamosu gaguia gadoi, amola ea hou da eagene ouligisu dunu eno huluane ilia hou baligi dagoi, e agoane hidai.
Un Amans tiem izteica savas bagātības godu un savu dēlu pulku, un visu, kā ķēniņš viņu bija paaugstinājis, un kā tas viņu bija pacēlis pār tiem lielkungiem un ķēniņa kalpiem.
12 Amola e da eno amane hidale sia: i, “Hina bagade idua Eseda da aya lolo manu, amo da enogili hame, be hina bagade ani fawane hiougi.
Un Amans sacīja: un ķēniņiene Estere nevienam nav likusi nākt līdz ar ķēniņu uz tām dzīrēm, ko tā ir sataisījusi, kā man vien, un arī uz rītu no viņas esmu aicināts līdz ar ķēniņu.
13 Be na da Yu dunu Modigai amo hina bagade ea diasu logo holei gadenene esalebe ba: lalebeba: le, na da eno liligi noga: i mae dawa: le, hahawane hame ba: sa.”
Bet viss tas man nav gana, kamēr es to Jūdu Mardakaju redzu sēžam ķēniņa vārtos.
14 Amaiba: le, ea uda amola ea dogolegei da ema amane sia: i, “Di da dia hawa: hamosu dunu ilima, ilia da ifa duni bugi sedade gadole defei 22 mida amoga, dunu hegoa: nesima: ne fugalesu, amo ilia da gaguma: ne sia: ma. Aya hahabe, di da hina bagadema amane adole ba: ma, ‘Dia hawa: hamosu dunu da Modigai bogoma: ne, ifa duni bugi amoga hegoa: nesimu da defeala: ?’ amane dia adole ba: ma.” Ha: ima: ne da amo sia: noga: iale dawa: i. Amaiba: le, e da sia: beba: le, ea hawa: hamosu dunu da amo ifa hegoa: nesisu gagui dagoi.
Tad viņa sieva Zeresa un visi viņa draugi uz to sacīja: lai uzceļ koku piecdesmit olektis augstumā, un saki rītu ķēniņam, ka Mardakaju pie tā būs pakārt, un tad ej līksms ar ķēniņu uz dzīrēm. Un šis padoms patika Amanam, un viņš to koku lika uzcelt,
