1 Hina 11
1 Soloumane da ga fi uda bagohame dogolegelesu. E da Idibidi hina bagade ea idiwi lai. Amola e da Hidaide uda, Moua: be uda, A:mone uda, Idome uda, Saidone uda amo bagohame lai.
Un ķēniņš Salamans iemīlēja daudz svešas sievas, bez Faraona meitas vēl Moaba, Ammona, Edoma, Sidona un Hetiešu meitas,
2 Hina Gode da musa: Isala: ili dunuma ilia amo fi uda mae lama: ne sia: i. Bai ilia da amo uda lalalu, ilia da eno ogogosu ‘gode’ma fa: no bobosa: besa: le, E da amo mae lama: ne sia: i. Be Soloumane da amo hamoma: ne sia: i mae dawa: le, amo uda lai dagoi.
No tām tautām, par ko Tas Kungs uz Israēla bērniem bija sacījis: jums nebūs pie tiem ieiet, un lai tie tāpat neieiet pie jums; tie patiesi jūsu sirdis locīs saviem dieviem pakaļ - šīm Salamans pieķērās ar mīlestību.
3 Soloumane da fifi asi gala hina bagade ilia idiwi 700 agoane lai, amola e da gidisedagi uda eno 300 agoane lai. E da ea uda ilia hamobe hou, amoga Godema baligi fa: i.
Un viņam bija septiņsimt sievas no augstas kārtas un trīssimt liekas sievas, un viņa sievas novērsa viņa sirdi.
4 Amola e da da: i hamobeba: le, e da ea uda ilima fa: no bobogebeba: le, eno ogogosu ‘gode’ma nodone sia: ne gadosu. Ea ada Da: ibidi da ea Hina Godema mae fisili, fa: no bobogesu. Be Soloumane da amane hame hamoi.
Kad nu Salamans bija vecs palicis, tad viņa sievas viņa sirdi novērsa svešiem dieviem pakaļ, un viņa sirds nepalika pilnīgi pie Tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.
5 E da Saidone soge uda ogogosu ‘gode’ A: siadalode, amola A: mone fi ilia wadela: idafa ogogosu ‘gode’ Moulege, elama nodone sia: ne gadoi.
Tā Salamans staigāja pakaļ Astartei, Sidonas dieveklei, un Milkomam, Amoniešu negantam elkam.
6 E da Hina Godema wadela: le bagade hamoi. E da ea ada Da: ibidi ea Godema dafawaneyale dawa: su hou defele hame hamosu.
Un Salamans darīja, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un nedzinās taisni pēc Tā Kunga, kā viņa tēvs Dāvids.
7 E da goumi amo da Yelusaleme moilai bai bagadega gusu gala, amo da: iya Gimosie ogogosu ‘gode’ma nodone sia: ne gadoma: ne, amola Moua: be fi ilia wadela: idafa ogogosu ‘gode’, amola A: mone fi ilia wadela: idafa ogogosu ‘gode’ Moulege, ilima sia: ne gadomusa: sogebi gagui dagoi.
Tolaik Salamans uztaisīja kalna altāri Kamosam, Moabiešu negantam elkam, tai kalnā Jeruzālemei pretī, un Molekam, Amoniešu negantam elkam.
8 Amola ea ga fi uda ilia da ilila: ogogosu ‘gode’ma gabusiga: manoma amola ohe gobele salima: ne, e da nodone sia: ne gadosu sogebi gagui dagoi.
Un tā Salamans darīja visām savām svešām sievām, kas saviem elkudieviem kvēpināja un upurēja.
Un Tas Kungs iedusmojās par Salamanu, ka tas savu sirdi bija novērsis no Tā Kunga, Israēla Dieva, kas viņam divkārt bija parādījies,
10 Isala: ili fi dunu ilia Hina Gode E da musa: eso aduna agoane Soloumanema misini, ema e da ga fi dunu ilia ogogosu ‘gode’ma maedafa nodone sia: ne gadoma: ne sia: i. Be Soloumane da Hina Gode Ea hamoma: ne sia: i hame nabi. E da Hina Godema baligi fa: i. Amaiba: le, Hina Gode da Soloumanema ougi galu.
Un to viņam bija pavēlējis, svešiem dieviem nestaigāt pakaļ, - un viņš taču nebija turējis, ko Tas Kungs bija pavēlējis.
11 E da Soloumanema amane sia: i, “Dia hanaiba: le ani gousa: su amo yolesiba: le amola Na hamoma: ne sia: i amo nabawane hame hamobeba: le, Na da dia Isala: ili fi ouligisu amo fisili masa: ne, dia eagene ouligisu dunu afae ema imunusa: , dafawane ilegesa.
Tad Tas Kungs sacīja uz Salamanu: tāpēc ka tas tev prātā nācis, un tu neesi sargājis Manu derību un Manus likumus, ko Es tev esmu pavēlējis, tad Es rautin atraušu to valstību no tevis un to došu tavam kalpam.
12 Be Na dia ada Da: ibidima asigiba: le, Na da dia esalusu amo ganodini hame hamomu. Be dia mano ea ouligibi eso amoga hamomu.
Tikai tavā laikā Es to nedarīšu tava tēva Dāvida dēļ; no tava dēla rokas Es to atraušu.
13 Be ouligibi huluanedafa, Na da ema hame fadegamu-la: idi fawane. Na da Na hawa: hamosu dunu Da: ibidima amola Na ilegei moilai Yelusaleme amoma asigiba: le, Na da fi afae diagofe ea ouligima: ne fisiagamu.”
Tikai visu valstību Es neatraušu; vienu cilti Es došu tavam dēlam, Sava kalpa Dāvida dēļ un Jeruzālemes labad, ko Es esmu izredzējis.
14 Amaiba: le, Hina Gode da hamobeba: le, Idome hina bagade fi dunu afae Ha: ida: de, da Soloumanema ha lasu.
Un Tas Kungs cēla Salamanam pretinieku Hadadu no Edoma; tas bija no ķēniņa dzimuma Edomā.
Jo kad Dāvids bija Edomā bijis, un Joabs, tas kara virsnieks, gājis aprakt tos nokautos, un kāvis visus no vīriešu kārtas Edomā,
16 Musa: dafa, Da: ibidi da Idome fi hasalaloba, Da: ibidi ea dadi gagui wa: i ouligisu dunu Youa: be, da Idome sogega bogoi dunu ilia da: i hodo uli dogomusa: asi. Youa: be amola ea dunu da Idome soge ganodini oubi gafeale esalu. Amola amo oubi ganodini ilia da Idome dunumusu huluanedafa medole lelegei.
(Jo Joabs tur palika sešus mēnešus ar visu Israēli, kamēr visus vīriešus Edomā bija izdeldējis),
17 Be Ha: ida: de amola ea ada Idome ea hawa: hamosu dunu mogili da Idibidi sogega hobeale asili, esalebe ba: i. (Amo eso galu Ha: ida: de da mano fonobo, hame asigilai galu).
Tad Hadads bija izbēdzis un ar viņu citi Edomiešu vīri no viņa tēva kalpiem, un gājis uz Ēģipti, bet Hadads bija vēl mazs puisēns.
18 Ilia da Midia: ne soge fisili, Ba: ila: ne soge amoga asi. Amogawi, eno dunu da ilima gilisili, ilia da Idibidi sogega asili, Idibidi hina bagadema doaga: i. E da Ha: ida: dema soge amola diasu amola ha: i manu i.
Un tie cēlās no Midijanas un nonāca Pāranā un ņēma vīrus no Pārana sev līdz un nāca uz Ēģipti pie Faraona, Ēģiptes ķēniņa, un tas viņam deva namu un nosacīja maizi un viņam deva zemi.
19 Ha: ida: de amola Idibidi hina bagade ela da dogolegei, amola hina bagade da ea uda Dabinisi ea aba amo igili lama: ne, Ha: ida: dema i.
Un Hadads atrada lielu žēlastību Faraona acīs, un šis viņam deva par sievu savas sievas, ķēniņienes Tapenes, māsu.
20 Ha: ida: de ea uda da dunu mano lalelegei. E dio da Giniuba: de, amola hina bagade uda da amo mano hina bagade diasu ganodini esala bugili i. E da amogawi hina bagade ea dunu manolali gilisili esalu.
Un Tapenes māsa viņam dzemdēja dēlu, Ģenubatu; šo Tapene uzaudzināja Faraona namā, un Ģenubats bija Faraona namā starp Faraona dēliem.
21 Amalalu, Da: ibidi da bogoi, amola ea dadi gagui wa: i ouligisu dunu Youa: be da bogoi. Ha: ida: de da amo sia: nababeba: le, e da hina bagadema amane sia: i, “Na da nina: sogedafa amoga masa: ne yolesima.”
Kad nu Hadads Ēģiptē dzirdēja, ka Dāvids bija aizgājis dusēt pie saviem tēviem, un ka Joabs, tas kara virsnieks, bija nomiris, tad Hadads sacīja uz Faraonu: atlaidi mani, ka es eju uz savu zemi.
22 Hina bagade da bu adole ba: i, “Di da abuliba: le dina: sogedafa amoga bu masusa: hanabela: ? Na da dima liligi afae hame iabela: ?” Ha: ida: de da amane sia: i, “Na masa: ne fawane yolesima.” Amalalu, e da ea sogedafa amoga buhagi. Bai Ha: ida: de da Idome fi ilia hina bagadeba: le, e da Isala: ili fi ilima wadela: idafa nimi bagade ha lai dunu esalu.
Bet Faraons uz to sacīja: kā tev pie manis vēl trūkst? Un redzi, tu gribi iet uz savu zemi? Viņš sacīja: nekā, taču atlaidi mani.
23 Amola Gode da hamobeba: le, Lisone (Ilaia egefe) da Soloumanema ha lasu hamoi. Lisone da ea hina (Souba hina bagade Ha: da: disa) amoba: le hobeale sa: i.
Dievs cēla viņam arī par pretinieku Rezonu, Elijada dēlu; tas bija bēdzis no sava kunga HadadEzera, Cobas ķēniņa,
24 Amalalu, ea da wamolasu gilisisu dunu ilia hina dunu hamoi. (Da: ibidi da Ha: da: disa hasali, amalu ea Silia fidisu dunu huluane medole lelegei. Amalu fa: no Lisone ea hou da ba: i). Lisone amola ea wamolasu gilisi dunu da Dama: sagase moilaiga esalumusa: asi. Amogawi, ema fa: no bobogesu dunu da e Silia hina bagade hamoi.
Un sapulcinājis pret viņu vīrus un bija sirotāju virsnieks, kad Dāvids tos apkāva, un tie gāja uz Damasku un tur dzīvoja un valdīja Damaskā.
25 E da Soloumane ea esalusu huluane amo ganodini, ema ha lasu.
Un viņš bija Israēla pretinieks, kamēr Salamans dzīvoja, un tas pienāca klāt pie tā ļaunuma, ko Hadads darīja; un viņam rieba Israēls un viņš valdīja pār Sīriju.
26 Dunu eno da hina bagade Soloumanema baligi fa: i. Amo da Soloumane ea eagene ouligisu dunu afae, Yelouboua: me (e da Niba: de egefe amola e da Selida moilai Ifala: ime soge amodili misi). Ea: me didalo ea dio da Selua.
Vēl bija Jerobeams, Nebata dēls, Efratietis no Caredas, Salamana kalps, un viņa māte bija Cerua vārdā, atraitne, - tas arī pacēla savu roku pret ķēniņu.
27 Ea lelele hamosu bai amo da: - Soloumane da Yelusaleme moilai bai bagade gusudili osobo gasa: le salawene amola moilai gagoi mugului amo bu hahamonanebe ba: i.
Un šī ir tā lieta, kāpēc viņš roku pacēla pret ķēniņu: kad Salamans Millu taisīja, tad viņš aiztaisīja to gravu sava tēva Dāvida pilī.
28 Yelouboua: me da noga: idafa hawa: hamosu dunu ayeligi. Soloumane da ea gasa bagade hawa: hamonanu ba: beba: le, e da Yelouboua: me amo udigili hawa: hamosu dunu Ma: na: se soge amola Ifala: ime soge ganodini, amo huluane ouligima: ne sia: i.
Un Jerobeams bija varens vīrs. Kad Salamans to jaunekli bija redzējis, ka tas bija krietns strādnieks, tad viņš to iecēla pār visām Jāzepa nama klausībām.
29 Eso afaega, Yelouboua: me da Yelusaleme moilai bai bagade fisili ahoanoba, balofede dunu Ahaidia (e da Siailou moilai esalu) amo e da logoa gousa: i. Ela da elesudafa esalebe ba: i.
Un notikās tanī laikā, kad Jerobeams izgāja no Jeruzālemes, tad pravietis Ahija no Šīlo to sastapa ceļā, un viņš bija jaunu mēteli aplicis, un tie abi divi vien bija uz lauka.
30 Ahaidia da abula gaheabolo hi ga: i amo gisa: le fasili, fagoyale agoane gagadelale gagai.
Un Ahija ņēma to jauno mēteli, kas viņam bija mugurā, un to saplēsa divpadsmit gabalos.
31 E da Yelouboua: mema amane sia: i, “Gagadelai nabuane amo di lama. Bai Isala: ili Hina Gode da dima amane sia: sa, ‘Na Soloumanema Isala: ili ouligisu hou amo fadegamu amola Isala: ili fi nabuane agoane dima imunu.
Un viņš sacīja uz Jerobeamu: ņem sev desmit gabalus. Jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: redzi, Es atraušu to valstību no Salamana rokas un tev došu desmit ciltis;
32 Na da Na hawa: hamosu dunu Da: ibidima amola Yelusaleme (moilai Na da Isala: ili soge ganodini Na moilai bai bagadedafa ilegei) amoma asigiba: le, Na da Soloumanema fi afae yolesimu.
Bet viena cilts viņam paliks mana kalpa Dāvida dēļ un Jeruzālemes pilsētas labad, ko esmu izredzējis no visām Israēla ciltīm,
33 Soloumane da Nama hagaiba: le amola ogogole ‘gode’ (Saidone fi ilia ‘gode’ A: siadalode amola Moua: be fi ilia ‘gode’ Gimosie amola A: mone fi ilia ‘gode’ Moulege) ilima nodone sia: ne gadobeba: le, Na da amane hamomu. Soloumane da Nama hame nabasu hou hamoi. Ea ada Da: ibidi da Na sema amola hamoma: ne sia: i noga: le hamoi. Be Soloumane da amane hame hamone, giadofale bagade hamoi.
Tāpēc ka tie Mani atstājuši un metušies zemē priekš Astartes, Sidoniešu dievekles, ir priekš Kamosa, Moabiešu dieva, un priekš Milkoma, Amona bērnu dieva, un nav staigājuši Manos ceļos, nedz darījuši, kas ir pareizi Manās acīs, Manus likumus un Manas tiesas, kā viņa tēvs Dāvids.
34 Be Na da Isala: ili ouligisu huluanedafa Soloumanema hame fadegamu. Na da ea esalebe amo ganodini, ea ouligisu hame fadegamu. Na da Na hawa: hamosu dunu Da: ibidima asigiba: le amane hamomu. Na da Da: ibidi ilegele lai amola e da Na sema amola hamoma: ne sia: su amo nabawane hamoi.
Tomēr Es no viņa rokas neņemšu visu valstību, bet Es viņu atstāju par valdītāju, kamēr viņš dzīvo, Mana kalpa Dāvida dēļ, ko esmu izredzējis, kas turējis Manus baušļus un Manus likumus.
35 Na da Soloumane ea mano ea Isala: ili ouligimu hou amo fadegale, amola dunu fi nabuane gala amo dima imunu.
Bet no viņa dēla rokas Es atņemšu to valstību un tev došu desmit ciltis.
36 Be Na da Soloumane ea mano ema fi afae fawane ouligilaloma: ne yolesimu. Be Na da Yelusaleme moilai bai bagade Nama nodone sia: ne gadosu moilai ilegeiba: le, Na hawa: hamosu dunu Da: ibidi ea fifi manebe da mae fisili, eso huluane Yelusaleme moilai bai bagade ganodini esalebe ba: mu.
Un viņa dēlam Es došu vienu cilti, lai Manam kalpam Dāvidam vienmēr paliek gaišums Jeruzālemes pilsētā, ko Sev esmu izredzējis, tur likt Savu vārdu.
37 Yelouboua: me! Na da dima Isala: ili ilia hina bagade hamoma: mu. Amasea, di soge fifi asi soge huluane di hanai amo ouligima: mu.
Es tevi ņemšu, un tev būs valdīt, kā tavai dvēselei patīk, un tu būsi Israēlim par ķēniņu.
38 Di da dafawanedafa Na sema huluane nabawane hamosea, amola Na da dima hamoma: ne sia: i, amo Na hawa: hamosu dunu Da: ibidi ea hamosu agoane hamobe Na da ba: sea, Na da Da: ibidima hamoi amo defele digaga fa: no manebe, ilia da di bagia noga: le ouligisu hamoma: ne hamomu.
Un ja tu klausīsi visu, ko Es tev pavēlēšu, un staigāsi Manos ceļos un darīsi, kas ir pareizi Manās acīs, turēdams Manus likumus un Manus baušļus, kā Mans kalps Dāvids darījis, tad Es būšu ar tevi un tev celšu pastāvīgu namu, kā Dāvidam esmu cēlis, un tev došu Israēli.
39 Soloumane da wadela: i hou hamobeba: le, Na da Da: ibidi ea fi manebe ilima dawa: ma: ne se dabe imunu. Be eso huluane hame amanumu.”
Un tāpēc Es pazemošu Dāvida dzimumu, bet ne mūžīgi.
40 Amaiba: le Soloumane da Yelouboua: me fane legemusa: dawa: i. Be e da Idibidi sogega hina bagade Siaisia: gema hobeale asili, esaloba, Soloumane da bogoi.
Un Salamans meklēja Jerobeamu nokaut, bet Jerobeams cēlās un aizbēga uz Ēģipti pie ķēniņa Zizaka un bija Ēģiptes zemē, kamēr Salamans mira.
41 Hou huluane amo Soloumane hamoi, ea hawa: hamosu amola ea bagade dawa: su hou, da ‘Soloumane ea Hamonanusu Buga’ ganodini dedene legei.
Un kas vēl par Salamanu stāstāms, un viss, ko viņš darījis, un viņa gudrība, tas ir uzrakstīts tai grāmatā par Salamana darbiem.
42 E da Yelusaleme moilai bai bagadega esala, ode 40 agoane Isala: ili fi ouligisu.
Un tas laiks, kamēr Salamans par ķēniņu bijis Jeruzālemē pār visu Israēli, ir četrdesmit gadi.
43 E da bogole, Da: ibidi Moilai Bai Bagade amo ganodini uli dogonesali. Eagofe Lihouboua: me da e bagia Isala: ili hina bagade hamoi.
Un Salamans gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts Dāvida, sava tēva, pilī, un Rekabeams, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
