1 Hou Olelesu 21
1 Sa: ida: ne da Isala: ili fi ilima bidi hamosu ima: ne dawa: i galu. E da Da: ibidi ea asigi dawa: su ganodini hamobeba: le, Da: ibidi da Isala: ili fi dunu huluane idili dedemusa: dawa: i galu.
Un sātans stāvēja pret Israēli un skubināja Dāvidu, skaitīt Israēli.
2 Amaiba: le, Da: ibidi da dadi gagui wa: i ouligisudafa amo Youa: be, amola ea afoha ouligisu dunu huluane ilima amane sia: i, “Isala: ili fi huluane fadomane fasisa asili muni na: iyado soge bega: asili na: iyado bega: doaga: le amola dunu huluane idima. Na da ili idi dawa: mu hanai gala.”
Un Dāvids sacīja uz Joabu un uz tiem ļaužu virsniekiem: ejat, skaitait Israēli no Bēršebas līdz Danai un atnesiet man to skaitu, ka es to zinu.
3 Be Youa: be da amane adole i, “Hina noga: idafa! Dia Hina Gode da Isala: ili dunu ilia idi amo bagalesili, bu afae da 100 ba: ma: ne hamomu da defea. Amola amo dafawane ba: ma: ne, di da esalumu da defea. Be di, hina noga: idafa, ninia fi huluane da wadela: le hamosa: besa: le, abuliba: le amo hamomusa: hanabela: ?”
Tad Joabs sacīja: lai Tas Kungs pie šiem ļaudīm, kā tie nu ir, simtreiz vairāk pieliek, - vai tie visi, mans kungs un ķēniņ, nav mana kunga kalpi? Kāpēc mans kungs to meklē? Kāpēc tam būs notikt Israēlim par noziegumu?
4 Be Da: ibidi da Youa: be ea sia: i nabawane hamoma: ne logei. Youa: be da e fisili, Isala: ili dunu idimusa: asi. E da Isala: ili soge huluanedafa amo ganodini ahoanu, Yelusalemega buhagi.
Bet ķēniņa vārds bija stiprāks nekā Joaba. Tāpēc Joabs izgāja un pārstaigāja visu Israēli un nāca atkal uz Jeruzālemi.
5 E da hina bagadema amo dunu huluane amo da gegemusa: defele esalu, amo ilia idi ema sia: ne iasu. Ilia idi da Isala: ili dunu 1,100,000 agoane amola Yuda dunu 470,000 agoane.
Un Joabs Dāvidam deva to skaitīto ļaužu skaitu, un viss Israēls bija vienpadsmit reiz simts tūkstoš vīri, kas zobena vilcēji, un no Jūda bija četrsimt un septiņdesmit tūkstoš vīri, kas zobena vilcēji.
6 Youa: be da hina bagade Da: ibidi ea hamoma: ne sia: i higa: iba: le, e da Lifai amola Bediamini fi dunu hame idili dedei.
Bet Levi un Benjaminu, tos viņu starpā neskaitīja, jo ķēniņa vārds Joabam bija negantība.
7 Gode da amo hou hamoi hihini ba: i. Amaiba: le, e da Isala: ili fi ilima se iasu i.
Un šī lieta Dievam nepatika, un viņš sita Israēli.
8 Da: ibidi da Godema amane sia: i, “Na da amo hamobeba: le, wadela: le bagadedafa hamoi. Dafawane! Na da gagaoui agoane hamoi dagoi. Na gogolema: ne olofoma.”
Tad Dāvids sacīja uz Dievu: es esmu ļoti grēkojis, ka to esmu darījis, bet lūdzams, atņem Sava kalpa noziegumu, jo es esmu ļoti aplam darījis.
9 Hina Gode da Ga: de (Da: ibidi ea balofede dunu) ema amane sia: i,
Un Tas Kungs runāja uz Gadu, Dāvida redzētāju, un sacīja:
10 “Di Da: ibidima asili, amola ema Na da ilegesu udiana ema olelemu. Amo ilegesu hi da ilegesea, amo Na da ema hamomu.”
Ej un runā uz Dāvidu un saki: tā saka Tas Kungs: trīs lietas Es tev lieku priekšā, izvēlies vienu no tām, ko lai Es tev daru.
11 Ga: de da ema asili, Hina Gode Ea sia: i ema alofele i. E da Da: ibidima amane adole ba: i, “Di da adi ilegesala: ?
Un Gads nāca pie Dāvida un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs: izvēlies!
12 Dia soge amo ganodini ha: i ode udiana ilegema: bela: ? O oubi udiana amoga dia ha lai da di hasalabeba: le, di sefasimu, amo ilegema: bela: ? O eso udiana Hina Gode da Ea gegesu gobiheiga dima doagala: mu amola olo bagade dia sogega madelama: ne, Ea a: igele dunu asunasimu, amo ilegema: bela: ? Di dawa: lalu, nama adole ima. Amasea, na da Hina Godema alofele adole imunu.”
Vai trīs gadus bada laiku, vai trīs mēnešus bēgt no saviem pretiniekiem un no savu ienaidnieku zobena, kas tevi aizņem? - jeb vai trīs dienas Tā Kunga zobenu, tas ir mēri iekš zemes un Tā Kunga maitātāju eņģeli visās Israēla robežās? Tad lūko nu, ko lai es Tam atsaku, kas Mani sūtījis.
13 Da: ibidi da bu adole i, “Na da bidi hamosu bagadedafa amoga sisiga: i. Be na da osobo bagade dunuga se nabimu higa: i. Hina Gode Hisu da ninima se imunu da defea. Bai e da asigisa, amola gogolema: ne olofosu dawa:”
Tad Dāvids sacīja uz Gadu: man ir ļoti bail; lai es jel krītu Tā Kunga rokā, jo Viņa žēlastība ir ļoti liela, bet lai nekrītu cilvēku rokās.
14 Amaiba: le, Hina Gode da olo bagade Isala: ili dunuma iasi. Olo da amogala hahabe muni, Gode ea ilegei eso idi ganodini ba: i. Olo da Isala: ili soge bega: asili, la: idi bega: doaga: le, amola Isala: ili dunu 70,000 agoane da bogogia: i ba: i.
Tad Dievs sūtīja mēri pār Israēli, un no Israēla krita septiņdesmit tūkstoš vīri.
15 Hina Gode da Ea a: igele dunu Yelusaleme wadela: lesimusa: asunasi. Be Hina Gode ea asigi dawa: su afadenene, da: i dione, a:igele dunuma sia: i, “Aligima! Bu mae wadela: lesima.” Amogalu, a:igele dunu da Yebiusaide dunu ea dio amo Alona ea widi dabasu sogebi amoga lelebe ba: i.
Un Dievs sūtīja eņģeli uz Jeruzālemi, to samaitāt; un kad viņš to samaitāja, tad Tas Kungs uzlūkoja un Viņam bija žēl par to ļaunumu. Un Viņš sacīja uz to eņģeli, to samaitātāju: ir gan, atrauj savu roku. Un Tā Kunga eņģelis stāvēja pie Jebusieša Arnana klona.
16 Da: ibidi da a: igele ea gegesu gobihei gaguiwane, Yelusaleme gugunufinisimusa: , osobo gadodili hamefufua esalebe ba: i. Amalalu, Da: ibidi amola Isala: ili ouligisu dunu - huluane da eboboi abulaga ga: i- ilia da beguduli osoboga mi bugila sa: i.
Kad nu Dāvids savas acis pacēla, tad viņš redzēja Tā Kunga eņģeli starp debess un zemes stāvam, un tam bija izvilkts zobens rokā, kas bija izstiepts pār Jeruzālemi. Tad Dāvids un tie vecaji, ar maisiem apģērbušies, metās uz savu vaigu,
17 Da: ibidi da Hina Godema amane sia: i, “Gode! Na fawane da wadela: le hamoi. Na fawane da idili dedesu hamoma: ne sia: i. Amo hahani dunu da adi hamobela: ? Na Hina Gode! Di da na amola na sosogo ninima se imunu da defea galu. Be Dia fi dunu yolesima!”
Un Dāvids sacīja uz Dievu: vai es tas neesmu, kas pavēlējis, tos ļaudis skaitīt? Es, es esmu grēkojis un ļaunu darījis, - bet šās avis, ko tās darījušas? Ak Kungs, mans Dievs! Lai jel Tava roka ir pret mani un pret mana tēva namu, bet ne pret Taviem ļaudīm par mocību!
18 Hina Gode Ea a: igele dunu da ema sia: beba: le, Ga: de da Da: ibidima asili, amane sia: i, “Dia Alona ea widi dabasu amoga asili, Hina Godema gobele salimusa: , oloda gaguma.”
Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz Gadu, lai saka Dāvidam, ka Dāvids lai ietu, Tam Kungam uztaisīt altāri Jebusieša Arnana klonā.
19 Da: ibidi da Hina Gode Ea sia: Ga: demadi misi, amo nababeba: le, asi.
Tā Dāvids nogāja pēc Gada vārda, ko tas Tā Kunga Vārdā bija runājis.
20 Widi dabasu sogega, Alona amola egefe biyaduyale da widi dabalelebe ba: i. Ilia da a: igele ba: beba: le, Alona egefelali da wamoaligimusa: hobea: i.
Kad nu Arnans pagriezās, tad viņš redzēja to eņģeli, un viņa četri dēli, kas pie viņa bija, paslēpās, bet Arnans kūla kviešus.
21 Alona da hina bagade manebe ba: beba: le, e da dabasu soge fisili, beguduli osoboga mi bugila sa: i.
Un Dāvids nāca pie Arnana, un Arnans skatījās un redzēja Dāvidu un nāca no tā klona un metās Dāvida priekšā uz savu vaigu pie zemes.
22 Da: ibidi da ema amane sia: i, “Dia widi dabasu sogebi nama bidi lama! Bai amogawi amo olo hedofama: ne, na da Hina Godema oloda hamomusa: misi. Na da amo sogebi ea bidi defele dima imunu.”
Un Dāvids sacīja uz Arnanu: dod man tā klona vietu, ka es tur Tam Kungam taisu altāri; dod man to par pilnu naudu, lai šī mocība mitās no tiem ļaudīm.
23 Alona da amane sia: i, “Defea, hina noga: idafa! Lama! Amola dia hanaiga Hina Godema gobele salima. Amola na bulamagau di oloda da: iya gobele salimusa: lama. Ilia ‘youge’ amola dabasu ifa amo lalu didima: ne lama. Na da amo huluane udigili dima iaha.”
Tad Arnans sacīja uz Dāvidu: Ņem to, un dari, mans kungs un ķēniņ, kā tev patīk, redzi, es tos vēršus dodu par dedzināmiem upuriem un šos kuļamos ratus malkai un šos kviešus par ēdamu upuri, - visu to es dodu.
24 Be hina bagade da bu adole i, “Hame mabu! Na da amo liligi ea bidi defele dima imunu. Liligi amo na da bidi mae iawane udigili lai, amo na da na Hina Godema hame gobele salimu.”
Bet ķēniņš Dāvids sacīja uz Arnanu: nē, bet es to gribu pirkt par pilnu naudu; jo es negribu ņemt priekš Tā Kunga, kas tev pieder, un upurēt dedzināmo upuri par velti.
25 Amola, e da widi dabasu sogebi, amo gouli fage 600 agoanega bidi lai.
Tā Dāvids Arnanam par to vietu deva sešsimt sēķeļus zelta.
26 Amalalu, Da: ibidi da Hina Godema oloda gaguli, amola amo da: iya Wadela: i Hou Dabe Ima: ne Iasu amola Hahawane Gilisili Olofele Iasu hamosu. Da: ibidi da Hina Godema sia: ne gadoi amola Hina Gode da Da: ibidi ea sia: ne gadosu nababeba: le, dabe adole i. E da muagadodili, lalu amo gobele salasu liligi gobele salimusa: iasi.
Un tur Dāvids Tam Kungam uztaisīja altāri un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus. Un kad tas To Kungu piesauca, tad viņš tam atbildēja caur uguni no debesīm uz dedzināmo upuru altāri.
27 Hina Gode da Ea a: igele dunuma, ea gegesu gobihei bu salima: ne sia: i.
Un Tas Kungs sacīja uz to eņģeli, lai tas savu zobenu bāž savā makstī.
28 Amo hou ba: beba: le, Hina Gode da ea sia: ne gadosu amoma dabe adole i, Da: ibidi da ba: i dagoi. Amaiba: le, e da Alona widi dadabisu sogebiga oloda da: iya, gobele salasu.
Tanī laikā, kad Dāvids redzēja, ka Tas Kungs viņam bija atbildējis uz Arnana, tā Jebusieša, klona, tad viņš tur upurēja.
29 Amo esoga, Hina Gode Ea Abula Diasu (Mousese da amo hafoga: i sogega hamoi) amola oloda amoga ilia da gobele salasu, amo da Gibione sia: ne gadosu sogebiga dialebe ba: i.
Jo Tā Kunga dzīvoklis, ko Mozus tuksnesī bija taisījis, un tas dedzināmo upuru altāris to laiku bija Gibeonas kalnā.
30 Be Da: ibidi da Godema nodone sia: ne gadomusa: , Gibione soge amoga masunu hamedei ba: i. Bai e da Hina Gode Ea a: igele dunu ea gegesu gobiheiba: le beda: i galu.
Bet Dāvids tur pie tā nevarēja noiet, Dievu meklēt, tā viņš bija iztrūcinājies no Tā Kunga eņģeļa zobena.
