প্রবচন 4
Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
4 ৪ তেওঁ মোক শিকাইছিল আৰু মোক কৈছিল, “তোমাৰ হৃদয়ত মোৰ বাক্য ধৰি ৰাখা; মোৰ আজ্ঞাবোৰ পালন কৰা আৰু জীৱন ধাৰণ কৰা।”
Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
6 ৬ প্ৰজ্ঞাক ত্যাগ নকৰিবা, তেতিয়া তেওঁ তোমাৰ ওপৰত দৃষ্টি ৰাখিব; তেওঁক প্ৰেম কৰা, আৰু তেওঁ তোমাক সুৰক্ষিত কৰি ৰাখিব।
Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
7 ৭ প্ৰজ্ঞা হৈছে অতি গুৰুত্বপূৰ্ণ বিষয়, সেয়ে প্ৰজ্ঞা অৰ্জন কৰা; আৰু তুমি অৰ্জন কৰা প্রজ্ঞাক সকলোতে ব্যৱহাৰ কৰা, তাতে তুমি বিবেচনা শক্তি লাভ কৰিবা।
Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
8 ৮ প্রজ্ঞাক সস্নেহে প্রতিপালন কৰা, তেওঁ তোমাক উচ্চ স্হানত স্হাপন কৰিব; তুমি তেওঁক আঁকোৱালি ধৰিলে, তেওঁ তোমাক আদৰ কৰিব।
Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
12 ১২ তুমি যেতিয়া খোজ দিবা, তেতিয়া কোনো এজনেও তোমাৰ পথত থিয় নহ’ব; আৰু তুমি দৌৰ মাৰিলেও উজুটি নাখাবা।
Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
16 ১৬ কাৰণ তেওঁলোকে কুকৰ্ম নকৰালৈকে তেওঁলোকৰ টোপনি নাহে, আৰু তেওঁলোকে কোনো লোকক উজুটি নোখোৱালৈকে তেওঁলোকৰ টোপনি নাহে।
Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
22 ২২ কাৰণ যিসকলে সেইবোৰ বিচাৰি পায়, তেওঁলোকৰ বাবে মোৰ বাক্য জীৱনস্বৰূপ, আৰু তেওঁলোকৰ সৰ্ব্বশৰীৰলৈ সুস্বাস্থ্যস্বৰূপ।
Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.
