Luke 9
1 Hanaāadethaude vadadauchu nesenee hethauguhādaunau hauānee, nau haejaanauwuna naudahede nau hadvaheneedauthee nanadee vahee haujaunaa, nau hadnenayaudethee haugauwude.
Un Savus divpadsmit mācekļus sasaucis, Viņš tiem deva varu un spēku pār visiem velniem, un sērgas dziedināt.
2 Nau haejenana hadnauthedaudauwunethe henajanedaunene Hejavaneauthu, nau hadnenayauhaunethe hasauwauvahehehau.
Un Viņš tos sūtīja, Dieva valstību sludināt un vājus darīt veselus:
3 Nau hanaāāedauwunaude, Jevaedanauwuu hayewhu heee hajavechaudenenau, daudause haugaudauhunau, daudause newaugusajaānauthau, daudause jauaujau, daudause vāejethā; daudause jevanesauguvechudaunaa.
Un Viņš uz tiem sacīja: “Neņemat neko līdz uz ceļu, nedz zizli, nedz kulīti, nedz maizi, nedz naudu, un lai nevienam no jums nav divi svārki.
4 Nau daun hauauwuu hadaujedānā jenaadauna, nau jenaathejathāauna.
Un kurā mājā jūs ieiesiet, tur paliekat, un no turienes ejat tālāk.
5 Nau daun hajethauhauvādaunenau, hāenauahenā hena hedane, hadegauyāejaheva naudauuyāgu hadneaenaunathee.
Un kas jūs neuzņems, - tad iziedami no tās pilsētas nokratāt arī pīšļus no savām kājām par liecību pret tiem.”
6 Nau hanaāejathāauthee, nau haeehedesanauau hauauwudan, haeauthedaudauwu hethadenee waunauyaunee, nau haevahenayauthānauau nanadee.
Bet tie izgājuši pārstaigāja visus tos miestus visur to priecas vārdu sludinādami un dziedinādami.
7 Wauhā Herod naja haenedauva vahee hanasedaudenenee heee: nau haejaene, hanau haenaasenehedaunee gauuu, henee Jaun jaegauhāde hehethee denajaa;
Bet Hērodus, kas to ceturto zemes tiesu valdīja, dzirdēja visas lietas, kas caur Viņu notika, un nezināja, ko domāt, tāpēc ka citi runāja, ka Jānis no miroņiem esot augšām cēlies;
8 Nau gauuu, henee Elias naunauhauthethāde hedanayau: nau hauthauauau, hanesāde dajechauau haeyāhehauau jaegauhāde.
Bet citi, ka Elija esot parādījies; bet citi, ka viens no tiem pirmajiem praviešiem esot augšām cēlies.
9 Nau Herod haenehe, Jaun nedavaāsauau: hau hanaa naa, nanedauwauthau? Nau haevadaunauhauva.
Un Hērodus sacīja: “Es Jānim galvu esmu nocirtis, bet kas šis tāds, par ko es tādas lietas dzirdu?” Un tas meklēja, Viņu redzēt.
10 Nau vadauhanauau, hāejaenuusathee, haevahauthedaunaa hanasedaunethe. Nau hanaāedanaude, nau hanaāejathāauthee hevenanee hesee hadaunechaudanee hathauau hedan Bethsaida haseāgu.
Un tie apustuļi atgriezušies Viņam teica, kādas lietas tie bija darījuši; un Viņš tos ņēma līdz un aizgāja savrup uz kādu tukšu vietu pie vienas pilsētas, vārdā Betsaida.
11 Nau henanedanede hāaenuu, hanaāethauguhauthee: nau haeesedana, nau haeauthedauna hasaunee henajanedaunene Hejavaneauthu, nau haeenayauha hathāevadauunayauhathee.
Bet tie ļaudis, to nomanīdami, gāja Viņam pakaļ, un Viņš tos pieņēmis runāja ar tiem par Dieva valstību; un kam dziedināšanas vajadzēja, tos Viņš darīja veselus.
12 Nau hāayānaesade, hanaāejenuusathee nesenee, nau hanaāenehethāde, Nanehāejathāaudenee henanedanede, hadeehaudenee hauauwudan nau vedauauwuu nauanee, nau hadenethee, nau hadejasedauthee vethewau: daunechaudaa hadaunauau.
Bet vakars jau metās, un tie divpadsmit piegājuši uz Viņu sacīja: “Atlaidi tos ļaudis, ka tie nogājuši tais apkārtējos miestos un ciemos mājas vietu dabū un maizi atrod; jo mēs šeit esam tukšā vietā.”
13 Hau, Venaa nananena hadevethehedaunee, hathauhuk. Nau hanaāāedauwunauthee, Hau nanethenauwunauau hehauwujavaānee hayauthaunāe jauaujaunau nau hanesethee nauwu; hanāyehaunee nau haunaudaunauhuu vethewau heee vahee nuu henanedanede.
Bet Viņš uz tiem sacīja: “Dodiet jūs viņiem ēst.” Bet tie sacīja: “Mums vairāk nav kā piecas maizes un divas zivis vien, ja mēs citur nogājuši barību nepirksim priekš visiem šiem ļaudīm.”
14 Hanau wauau haeyauthaune vasevadadausauau henanenauau hanaadauchuthee. Nau hanaāāedauwunaude hethauguhādaunau, Janauguhaa yauyauthauyauaugunauha.
Jo tur bija kādi piectūkstoš vīri. Bet Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Liekat viņiem apsēsties pa kārtām, pa piecdesmitiem.”
15 Nau hanaasedauthee, nau haevajanauguhanauau.
Un tie tā darīja un lika visiem apsēsties.
16 Hanaāedanauau hayauthaunanenee jauaujaunau nau hanesenethe nauwu, nau hanaāejenāauguaude hejavaa, haevevethasa, nau haenaāejeanauau, nau hanaāevenaude thauguthāhehau haudjenanauwunethe hathaājedaunenee henanedanede.
Bet, tās piecas maizes un tās divas zivis ņēmis, Viņš skatījās uz debesi, tās svētīja un pārlauza, un deva tiem mācekļiem, lai tiem ļaudīm ceļ priekšā.
17 Nau haevethehedaune, nau haevahegaudaudene; nau haeauānenau jeyauwaunau hathāenathaudāe nesenee hanaadauchāe hanechauchaunāe nenethaudanee.
Un tie visi ēda un paēda; un salasīja tās druskas, kas tiem bija atlikušas, divpadsmit kurvjus.
18 Nau hethauwuu, haenesenane, dauvevethahede, Hethauguhādaunau haenethaunaa: nau hanaāenaudedaunaude, Hanaa nenehede henaneda daunanenau? hathauhuk;
Un notikās, kad Viņš viens pats Dievu lūdza, tad tie mācekļi pie Viņa piegāja; un Viņš tiem vaicāja sacīdams: “Ko tie ļaudis saka, Mani esam?”
19 Hanaāauchuhananadethauthee, Dusaayā Jaun; hauhauthauauau nethee Elias; nau jasae nethee hanesāde dajechauau haeyāhehauau jaegauhāde.
Bet tie atbildēdami sacīja: “Jānis, tas Kristītājs; un citi, ka viens no tiem veciem praviešiem esot augšām cēlies.”
20 Hanaāenehethaude, hau hanaa nenehede nananena daunanenau? Peda hanaāauchuhanāedauwunaude, Chris Hejavaneauthau.
Bet Viņš uz tiem sacīja: “Bet jūs, ko jūs sakāt, Mani esam?” Bet Pēteris atbildēdams sacīja: “Tu esi Tas Dieva Kristus.”
21 Nau haeneenadauduvā, nau haenesedauwaunā hadjāedauwunaunethe henanedanau henee;
Bet viņš tiem stipri aizliedza, lai nevienam nesaka,
22 Heau henane hadnasenede wauthanee heee hayewhu, nau hadnausāguthāde vachaugānanenau nau naja vevethahevahehauau nau wauthaunauhāhehauau, nau hadnaade, nau hadjaegauhāsanade nasese, hanathauhuk.
Sacīdams: “Tam Cilvēka Dēlam būs daudz ciest un tapt atmestam no tiem vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tapt nokautam un trešā dienā uzmodinātam.”
23 Nau hanaāevahāedauwunaude, Hith henaneda jethauguhānaugu nanehanaunauchauthehadede, nau jeedane henaugauchu hayauwusenenee, nau najeethauguhaa.
Un Viņš uz visiem sacīja: “Ja kas grib nākt Man pakaļ, tas lai aizliedz sevi pašu un uzņem savu krustu ikdienas un staigā Man pakaļ.
24 Daun haunaugaunayaudede hedenaedede hadnanadede: hau daun hanadede hedenaedede heee nadanayau, nananede hadnenayauhadede.
Jo kas savu dzīvību grib izglābt, tam tā zudīs; un kam sava dzīvība Manis dēļ zūd, tas to izglābs.
25 Hauddusedau henane, vahesedanauaugu hathāauauvadenee, nau hanahadagu, nauwauāthe hausāguthadagu?
Jo ko tas cilvēkam līdz, ka viņš samanto visu pasauli, bet pats pazūd jeb iet bojā?
26 Daun naudauthedaunāde nau nadanadedaunau, nananenith Heau Henane haudnaudauthedaunaunith, hāenauusathe nehayau hadauvasāthanith, nau Henesaunaune hadauvasāthanith, nau vadanee hautheaunauau hadauvasāthanethe.
Jo kas Manis un Manu vārdu dēļ kaunas, tā paša dēļ Tas Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks Savā un Sava Tēva un to svēto eņģeļu godībā.
27 Hau hadethauwauthedaunathava hauthauauau theauguthee hede, haudnehauwuvajadauwu gaujauaudahede, haunaude haudnauhauduu henajanedaunene Hejavaneauthu.
Bet Es jums tiešām saku: ir kādi no tiem, kas še stāv, kas nāvi nebaudīs, kamēr Dieva valstību redzēs.”
28 Nau hethauwuu wauau hanasaudauchuse hāesenehede, Hanaāedanaude Peda nau Jauneau nau Jameseau, nau hanaāenauauhusathee hauanee hadnevevethahethee.
Un notikās kādas astoņas dienas pēc šiem vārdiem, tad Viņš ņēma līdz Pēteri un Jāni un Jēkabu, un uzkāpa uz to kalnu, Dievu lūgt.
29 Nau hajesevevethahede haenauasāaune hedauchaveau haeanathadene, nau hedāchaunau haenaujaunenau nau haenaunauaugausauaunenau.
Un Viņam lūdzot, Viņa vaigs palika citāds un Viņa drēbes spoži baltas kā zibens.
30 Nau naune haeanadethaa hanesenethe henanenau, haenanenenau Mosaseau nau Eliaseau;
Un redzi, divi vīri ar Viņu runāja, tie bija Mozus un Elija.
31 Daunauhauthethāde hedanayau haenausāaune, nau haeauthedaude haudgaujauaudāde hadvathechauchaunaudede hehethee Dādaunedan.
Tie parādījās iekš godības un runāja par Viņa galu, ko Viņam bija piepildīt Jeruzālemē.
32 Hau Peda nau hethāenethaunādaunau haenauwaunanenau: nau hāauwaudauaunethe, haenauhaudauwunenau henauasāaude, nau hanesenethe henanenau haenethauguvaa.
Bet Pēteris un viņa biedri bija miega pilni, bet uzmodušies tie redzēja Viņa spožumu un tos divus vīrus pie Viņa stāvam.
33 Nau hethauwuu, hāenauthāde, Peda hanaāanadethaude Hejavaneauthusaun, Hechauhauthethāhe, hethadee hasanedaunee hede: nau hadenesedauna hanasāe nenaunau; hanesadee Nananene, nau hanesadenee Mosese, nau hanesadenee Elias; haejaene daunhasenehede.
Un notikās, kad tie no Viņa šķīrās, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: “Kungs, šeit mums labi, lai taisām trīs būdas, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam;” - un viņš nezināja, ko viņš runāja.
34 Hajesanadede, haejenauusanau henaunauade, nau haeduguaunā: nau haenāthajaunaunauau daujedāthee henaunauadee.
Un tam šo runājot, padebesis nāca un viņus apēnoja, bet tie bijās, kad tas padebesis viņus apklāja.
35 Nau haejeanadedaune hehethee henaunauadee, Naa nananede Navechauthau Nāa: nedaunaa, hāheagu.
Un balss nāca no tā padebeša sacīdama: “Šis ir Mans mīļais Dēls, To jums būs klausīt.”
36 Nau hāesanadedaunee, Hejavaneauthusau haenesenane. Nau haeyaudenauau, nau haejāedauwunanauau henanedane hena hesee neanāthauhauduu.
Un kad tā balss atskanēja, tad Jēzus atradās viens pats. Un tie cieta klusu un nesacīja nevienam tanīs dienās nekā no tā, ko bija redzējuši.
37 Nau hethauwuu, dauauthesenenee, hāejejanauhusathee hehethee jauaudanee, haegauāhenenau henanedanau hejajedauaunādaunenau.
Un notikās otrā dienā, kad tie no kalna nāca zemē, tad Viņu sastapa daudz ļaužu.
38 Nau, naune, henane hehethee henanedaa haevasanade, Hechauhauthethāhe, nenedauwunathane Nananene, daugauhauwune nāa: vavadenaanesāde nadāeyauneve, hathauhuk.
Un redzi, viens vīrs no tiem ļaudīm brēca sacīdams: “Mācītāj, es Tev lūdzu, skaties uz manu dēlu, jo tas ir mans vienpiedzimušais,
39 Nau, naune, haujaun hedanāde, nau chauchaunu haedauyānade; nau haethauwuguthaa haevevechauchaunaude jeda, nau haeasenehaa haejechuwauthenauthaa.
Un redzi, viens gars to grābj, un tas piepeši brēc, un viņš to plosa līdz putām un tikai grūti no tā šķirās, to novārdzinādams.
40 Nau nananenau neautheawu hāthauguhādaunauau hadnausāguthauthee; nau nejeneedauthee.
Un es Taviem mācekļiem esmu lūdzis, ka tie to izdzītu, bet tie nespēja.”
41 Nau Hejavaneauthusau hanaāauchuhananadethaude, Hau hāhauwuthauwuthajau nau daujechuwauthenaedene, haudedauhujesenedauguvathe, nau haddauhujesenethauguvathe? Jāsene nananene hāa hede.
Un Jēzus atbildēdams sacīja: “Ak tu neticīgā un netiklā cilts, cik ilgi Es pie jums būšu un jūs panesīšu? Atved savu dēlu šurp.”
42 Nau hajesejaude, haujaun haeauneguthaa, nau haethauwuguthaa. Nau Hejavaneauthusau haeneneuva wauchāhenith haujaun, nau haeenayauha dāeyaunauau, nau haejaevena henesaunaunene.
Un tam atnākot velns to plosīja un raustīja: bet Jēzus to nešķīsto garu apdraudēja un darīja to bērnu veselu un atdeva viņa tēvam.
43 Nau haevagaugauanadauwu hasevasenaudāhenith Hejavaneauthu, Hau hajesegaugauanaduu haunauude vahee hayauhuhau Hejavaneauthusaun hanasedaunith, Haeāedauwuna hethauguhādaunau,
Bet visi iztrūcinājās par to augsto Dieva godību. Un kad visi brīnījās par visu, ko Jēzus bija darījis, tad Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
44 Chuwauthee nuu hanadedaunau jedānauha haunaudaununenau; hanau heau henane hadvenavathe hejadenene henanenau.
Liekat jūs šos vārdus savās ausīs, jo Tas Cilvēka Dēls taps nodots cilvēku rokās.
45 Hau haejaenauwu nuu hasenehenith, nau haeyaudaunaunauau, haejaenauwu: nau haeeadaunaudedaunanauau hasenehenith.
Bet tie šo vārdu nesaprata, un tas tiem bija apslēpts, ka tie to nesamanīja, un tie bijās Viņu vaicāt par šo vārdu.
46 Hanaāegaugauudedaunee, hanaadee haudvasāthaa.
Un viņu starpā tādas domas cēlās, kurš no viņiem esot tas lielākais.
47 Nau Hejavaneauthusaun, haeaenauwu hanasethajauthee hedahenauau, haeedana dāeyaunauau, nau haeauyejanauguna,
Bet Jēzus viņu sirds domas redzēdams, ņēma vienu bērnu un to nostādīja Savā priekšā,
48 Nau hanaāāedauwunaude daun hanesedanaude nuu dāeyaunauau naneseedaunaa hadnesedanānau: nau daun nāsedanāde haudnesedanaude nājejenanādaune; daun javaānadavenuhunede haunauude nananena vahee nananede hadnaasevasāthaa.
Un uz tiem sacīja: “Ja kas šo bērnu uzņem Manā Vārdā, tas Mani uzņem; un ja kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis. Jo kurš jūsu starpā ir tas mazākais, tas būs liels.”
49 Nau Jaun hanaāauchuhanāedauwunaude, Hechauhauthethāhe, neenauhauwaunauau hanesāde nenuguthaude haujaunau heee haneseede; nau needauduwaunauau, hanau dauhujenethaunānauau.
Bet Jānis atbildēdams sacīja: “Kungs, mēs vienu redzējām Tavā Vārdā velnus izdzenam, un tam esam lieguši, jo tas neiet ar mums Tev pakaļ. “
50 Nau Hejavaneauthusaun hanaāāedauwunāde, Jevadauduvaa hāhauwasānavāne nanesevānauau.
Un Jēzus uz to sacīja: “Neliedziet, jo kas nav pret mums, tas ir ar mums.”
51 Nau hethauwuu, hāenauauchaunee hadneejejanauhudanāde, haechuwuyethaāne hadnehaude Dādaunedan,
Un notikās, kad Viņa paaugstināšanas laiks bija klāt, tad Viņš Savu vaigu grieza, iet uz Jeruzālemi
52 Nau haeautheava sayānee: nau hanaāejathāaunethe, nau hāejedāthee hajasee hauauwudan Samaritans, hadnesaanudaunāde.
Un Viņš nosūtīja vēstnešus Savā priekšā un tie gāja un nāca uz vienu Samarijas miestu, sataisīt mājas vietu priekš Viņa.
53 Nau haejesedanaa, hanau dauyethaāsade Dādaunedan.
Un tie Viņu neuzņēma, jo Viņš bija apņēmies, iet uz Jeruzālemi.
54 Nau hāene hethauguhādaunau James nau Jaun daunauhaudauwunethe nuu, hanaāenehenethe, Vahadāhene, gaujevadaunedauwaune heseda hadjejanauhusanauau hehethee hejavaa, nau hadnevadauchauuthee, neesedaude Elias?
Un Viņa mācekļi, Jēkabs un Jānis, to redzēdami sacīja: “Kungs, vai Tu gribi, tad mēs sacīsim, lai uguns krīt no debess un tos sadedzina, itin kā arī Elija darījis?”
55 Hau hanaāeyethaādauusade, nau haeneneuva, Nananena hāhauwaenava daun vadathau nananena hadahena, hathauhuk.
Bet Viņš atgriezdamies tos aprāja un sacīja: “Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat?
56 Hanau Heau henane hehauwuujau hadnenauaudede henanedanau hedenaededaunenenau, hau hadnenayauhaude. Nau hanaāeyehauthee jasaa hajasee hauauwudan.
Jo Tas Cilvēka Dēls nav nācis, cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt.” Un tie gāja uz citu miestu.
57 Nau hethauwuu, hajesethaugudethee vau, jachau henanene hathāhuk, Vahadāhene, nananenau hadnethauguhathane nananene daun nananene hanasesanaune.
Un notikās tiem noejot, viens uz ceļa uz viņu sacīja: “Kungs, es Tev iešu pakaļ, kurp Tu iesi.
58 Nau Hejavaneauthusau hathauhuk, Gauauwuauau neyāethee, nau neaheauau hejavaa nenauhuchaunethee; hau Heau henane heyauhuunee nedauusevaānede.
Un Jēzus uz to sacīja: “Lapsām ir alas un putniem apakš debess ligzdas, bet Tam Cilvēka Dēlam nav, kur Tas Savu galvu lai noliek.”
59 Nau hanaāenehethaude jachau, Jethauguhu, hau hathāhuk, Vahadāhene, nedauau nawaunejenanau nāsaunau.
Un Viņš uz citu sacīja: “Nāc Man pakaļ!” Bet tas sacīja: “Kungs, atļauj man papriekš noiet, savu tēvu aprakt.”
60 Hejavaneauthusaun hanaāāedauwunāde, Nanehajenanauthee gaujauaudahehehauau negaujauaudāhenethee: hau jathāau nananene nau haddauthedaude henajanede Hejavaneauthau.
Bet Jēzus uz to sacīja: “Lai miroņi aprok savus miroņus, bet tu ej un pasludini Dieva valstību.”
61 Nau jachau jee, hathāhuk, Vahadāhene, hadnethauguhathane nananene; hau jechuwauthehe nedauau nawaunenaunenechauthaunauau, hanedauthee nayāenau naudauauwuu.
Un cits sacīja: “Kungs, es Tev iešu pakaļ, bet atļauj man papriekš no tiem atvadīties, kas ir manā namā.”
62 Nau Hejavaneauthusaun hanaāāedauwunāde, Hegau henane, dunauaugu thauauauwujethau, nau jaaāyaugu, hehauwunaathā henajanedaunene Hejavaneauthu.
Bet Jēzus uz to sacīja: “Neviens neder Dieva valstībā, kas savu roku pieliek pie arkla un skatās atpakaļ.”
