< الأمثال 4 >
اسْتَمِعُوا أَيُّهَا الْبَنُونَ إِلَى إِرْشَادِ الأَبِ، وَأَصْغُوا لِتَكْتَسِبُوا الْفِطْنَةَ، | ١ 1 |
Klausāties, mani bērni, tēva pamācīšanu un meklējiet atzīšanu mācīties;
فَإِنِّي أُقَدِّمُ لَكُمْ تَعْلِيماً صَالِحاً، فَلا تُهْمِلُوا شَرِيعَتِي. | ٢ 2 |
Jo es jums dodu labu mācību, neatmetiet manu bauslību!
عِنْدَمَا كُنْتُ ابْناً لأَبِي، غَضّاً وَحِيداً لأُمِّي، | ٣ 3 |
Jo es biju sava tēva dēls, savai mātei luteklītis un vienīgais;
قَالَ لِي: «ادَّخِرْ فِي قَلْبِكَ كَلامِي، وَاحْفَظْ وَصَايَايَ فَتَحْيَا. | ٤ 4 |
Un viņš mani mācīja un sacīja: Lai tava sirds pieņem manus vārdus, turi manus baušļus, tad tu dzīvosi;
لَا تَنْسَ وَلا تُعْرِضْ عَنْ أَقْوَالِ فَمِي، بَلْ تَلَقَّنِ الْحِكْمَةَ وَاقْتَنِ الْفِطْنَةَ. | ٥ 5 |
Manto gudrību, manto atzīšanu; neaizmirsti un negriezies nost no manas mutes vārdiem;
لَا تَنْبِذْهَا فَتَحْفَظَكَ. أَحْبِبْهَا فَتَصُونَكَ. | ٦ 6 |
Neatstāj to, tad viņa tevi paglābs; mīļo viņu, tad viņa tevi pasargās.
بِدَايَةُ الْحِكْمَةِ أَنْ تَكْسَبَ حِكْمَةً، وَاقْتَنِ الْفِطْنَةَ وَلَوْ بَذَلْتَ كُلَّ مَا تَمْلِكُ. | ٧ 7 |
Gudrības iesākums ir: Manto gudrību un ar visu savu padomu samanto atzīšanu.
مَجِّدْهَا فَتُمَجِّدَكَ، اعْتَنِقْهَا فَتُكْرِمَكَ. | ٨ 8 |
Turi viņu augsti, tad viņa tevi paaugstinās, viņa tevi cels godā, ja tu viņu apkampsi.
تُتَوِّجُ رَأْسَكَ بِإِكْلِيلِ جَمَالٍ، وَتُنْعِمُ عَلَيْكَ بِتَاجِ بَهَاءٍ». | ٩ 9 |
Viņa dos jauku glītumu tavai galvai; krāšņu kroni viņa tev dāvinās.
اسْتَمِعْ يَا ابْنِي وَتَقَبَّلْ أَقْوَالِي، لِتَطُولَ سِنُو حَيَاتِكَ. | ١٠ 10 |
Klausies, mans bērns, un pieņem manus vārdus, tad vairosies tavas dzīvības gadi.
قَدْ أَرْشَدْتُكَ إِلَى طَرِيقِ الْحِكْمَةِ، وَهَدَيْتُكَ فِي مَنَاهِجِ الاسْتِقَامَةِ. | ١١ 11 |
Es tev mācīšu gudrības ceļu, es tevi vadīšu uz taisna ceļa,
عِنْدَمَا تَمْشِي لَا تَضِيقُ خَطْوَاتُكَ، وَحِينَ تَرْكُضُ لَا تَتَعَثَّرُ. | ١٢ 12 |
Ka staigājot tavi soļi nemetās, un tekot tu nepiedauzies.
تَمَسَّكْ بِالإِرْشَادِ وَلا تَطْرَحْهُ. صُنْهُ لأَنَّهُ حَيَاتُكَ. | ١٣ 13 |
Turies cieti pie pamācības, neatstājies no tās, sargi to; jo tā ir tava dzīvība.
لَا تَدْخُلْ فِي سَبِيلِ الأَشْرَارِ وَلا تَنْهَجْ نَهْجَهُمْ. | ١٤ 14 |
Uz bezdievīgo tekas nenāc un uz ļauno ceļa neej!
ابْتَعِدْ عَنْهُ وَلا تَعْبُرْ بِهِ. حِدْ عَنْهُ وَلا تَجْتَزْ فِيهِ. | ١٥ 15 |
Stājies no tā, nestaigā uz viņa; raujies no tā un ej garām!
فَإِنَّهُمْ لَا يَرْكَنُونَ إِلَى النَّوْمِ مَا لَمْ يُسِيئُوا، وَيُفَارِقُهُمُ النُّعَاسُ مَا لَمْ يُعْثِرُوا أَحَداً. | ١٦ 16 |
Jo tie neaiziet gulēt, pirms nav ļauna darījuši, un tiem nenāk miegs, pirms nav kādu zemē gāzuši.
لأَنَّهُمْ يَأْكُلُونَ خُبْزَ الشَّرِّ وَيَشْرَبُونَ خَمْرَ الظُّلْمِ. | ١٧ 17 |
Jo tie ēd bezdievības maizi un dzer negantības vīnu.
أَمَّا سَبِيلُ الأَبْرَارِ فَكَنُورٍ مُتَلألِئٌ يَتَزَايَدُ إِشْرَاقُهُ إِلَى أَنْ يَكْتَمِلَ النَّهَارُ، | ١٨ 18 |
Bet taisno celiņš ir kā spožs gaišums, kas spīd un spīd, līdz diena aust.
وَطَرِيقُ الأَشْرَارِ كَالظُّلْمَةِ الدَّاجِيَةِ لَا يُدْرِكُونَ مَا يَعْثُرُونَ بِهِ. | ١٩ 19 |
Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsība; tie nezin, pār ko tie kritīs.
يَا ابْنِي أَصْغِ إِلَى كَلِمَاتِ حِكْمَتِي، وَأَرْهِفْ أُذُنَكَ إِلَى أَقْوَالِي. | ٢٠ 20 |
Ņem vērā, mans dēls, manus vārdus, griez savu ausi uz manu valodu,
لِتَظَلَّ مَاثِلَةً أَمَامَ عَيْنَيْكَ وَاحْتَفِظْ بِها فِي دَاخِلِ قَلْبِكَ، | ٢١ 21 |
Lai tie nezūd no tavām acīm; paglabā tos savā sirds dziļumā;
لأَنَّهَا حَيَاةٌ لِمَنْ يَعْثُرُ عَلَيْهَا، وَعَافِيَةٌ لِكُلِّ جَسَدِهِ. | ٢٢ 22 |
Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un visai viņu miesai zāles, kas dziedina.
فَوْقَ كُلِّ حِرْصٍ احْفَظْ قَلْبَكَ لأَنَّ مِنْهُ تَنْبَثِقُ الْحَيَاةُ. | ٢٣ 23 |
Pār visu, kas jāsargā, sargi savu sirdi; jo no tās iziet dzīvība.
انْزِعْ مِنْ فَمِكَ كُلَّ قَوْلٍ مُلْتَوٍ، وَأَبْعِدْ عَنْ شَفَتَيْكَ خَبِيثَ الْكَلامِ. | ٢٤ 24 |
Atstādini no sevis netiklu muti, un netaisnas lūpas lai ir tālu no tevis.
حَدِّقْ بِاسْتِقَامَةٍ أَمَامَكَ، وَوَجِّهْ أَنْظَارَكَ إِلَى قُدَّامِكَ. | ٢٥ 25 |
Lai tavas acis taisni skatās, un tavi acu raugi taisni tavā priekšā.
تَبَيَّنْ مَوْقِعَ قَدَمِكَ، فَتَضْحَى جَمِيعُ طُرُقِكَ ثَابِتَةً. | ٢٦ 26 |
Nosver savu kāju soļus, tad visi tavi ceļi labi izdosies.
لَا تَحِدْ يَمِيناً أَوْ يَسَاراً، وَأَبْعِدْ رِجْلَكَ عَنْ مَسَالِكِ الشَّرِّ. | ٢٧ 27 |
Negriezies ne uz labo ne kreiso pusi; sargi savu kāju no ļauna.