صَمُوئِيلَ ٱلْأَوَّلُ 12

١ 1 وَقَالَ صَمُوئِيلُ لِكُلِّ إِسْرَائِيلَ: «هَأَنَذَا قَدْ سَمِعْتُ لِصَوْتِكُمْ فِي كُلِّ مَا قُلْتُمْ لِي وَمَلَّكْتُ عَلَيْكُمْ مَلِكًا.

Tad Samuēls sacīja uz visu Israēli: redzi, es jūsu balsij esmu paklausījis iekš visa, ko jūs man esat sacījuši, un esmu jums cēlis ķēniņu.

٢ 2 وَٱلْآنَ هُوَذَا ٱلْمَلِكُ يَمْشِي أَمَامَكُمْ. وَأَمَّا أَنَا فَقَدْ شِخْتُ وَشِبْتُ، وَهُوَذَا أَبْنَائِي مَعَكُمْ. وَأَنَا قَدْ سِرْتُ أَمَامَكُمْ مُنْذُ صِبَايَ إِلَى هَذَا ٱلْيَوْمِ.

Un nu redzi, te jūsu ķēniņš jūsu priekšā staigā, un es esmu vecs un sirms palicis, un mani dēli ir pie jums, un es esmu jūsu priekšā staigājis no savas jaunības līdz šai dienai.

٣ 3 هَأَنَذَا فَٱشْهَدُوا عَلَيَّ قُدَّامَ ٱلرَّبِّ وَقُدَّامَ مَسِيحِهِ: ثَوْرَ مَنْ أَخَذْتُ؟ وَحِمَارَ مَنْ أَخَذْتُ؟ وَمَنْ ظَلَمْتُ؟ وَمَنْ سَحَقْتُ؟ وَمِنْ يَدِ مَنْ أَخَذْتُ فِدْيَةً لِأُغْضِيَ عَيْنَيَّ عَنْهُ، فَأَرُدَّ لَكُمْ؟»

Redzi, še es esmu, atbildiet pret mani Tā Kunga priekšā un viņa svaidītā priekšā: kura vērsi es esmu ņēmis un kuram es ēzeli ņēmis? Kuram es varas darbu darījis, kuru es spaidījis un no kura rokas es dāvanas ņēmis, ka es savas acis tādēļ būtu aizdarījis? Tad es jums to atdošu.

٤ 4 فَقَالُوا: «لَمْ تَظْلِمْنَا وَلَا سَحَقْتَنَا وَلَا أَخَذْتَ مِنْ يَدِ أَحَدٍ شَيْئًا».

Un tie sacīja: tu mums netaisnību neesi darījis nedz mūs spaidījis, un nekā neesi ņēmis no neviena rokas.

٥ 5 فَقَالَ لَهُمْ: «شَاهِدٌ ٱلرَّبُّ عَلَيْكُمْ وَشَاهِدٌ مَسِيحُهُ ٱلْيَوْمَ هَذَا، أَنَّكُمْ لَمْ تَجِدُوا بِيَدِي شَيْئًا». فَقَالُوا: «شَاهِدٌ».

Tad viņš uz tiem sacīja: lai Tas Kungs ir liecinieks pret jums, un Viņa svaidītais lai ir šodien liecinieks, ka jūs manā rokā nekā neesat atraduši. Un tie sacīja: lai ir liecinieks.

٦ 6 وَقَالَ صَمُوئِيلُ لِلشَّعْبِ: «ٱلرَّبُّ ٱلَّذِي أَقَامَ مُوسَى وَهَارُونَ، وَأَصْعَدَ آبَاءَكُمْ مِنْ أَرْضِ مِصْرَ.

Un Samuēls sacīja uz tiem ļaudīm: (lai ir liecinieks) Tas Kungs, kas Mozu un Āronu ir cēlis un kas jūsu tēvus no Ēģiptes zemes izvedis.

٧ 7 فَٱلْآنَ ٱمْثُلُوا فَأُحَاكِمَكُمْ أَمَامَ ٱلرَّبِّ بِجَمِيعِ حُقُوقِ ٱلرَّبِّ ٱلَّتِي صَنَعَهَا مَعَكُمْ وَمَعَ آبَائِكُمْ.

Un nu stājaties šeitan, ka es ar jums tiesājos Tā Kunga priekšā par visām Tā Kunga labdarīšanām, ko Viņš jums un jūsu tēviem darījis.

٨ 8 لَمَّا جَاءَ يَعْقُوبُ إِلَى مِصْرَ وَصَرَخَ آبَاؤُكُمْ إِلَى ٱلرَّبِّ، أَرْسَلَ ٱلرَّبُّ مُوسَى وَهَارُونَ فَأَخْرَجَا آبَاءَكُمْ مِنْ مِصْرَ وَأَسْكَنَاهُمْ فِي هَذَا ٱلْمَكَانِ.

Kad Jēkabs Ēģiptes zemē bija nācis, un jūsu tēvi uz To Kungu brēca, tad Tas Kungs sūtīja Mozu un Āronu, un tie vadīja jūsu tēvus no Ēģiptes un lika tiem šai vietā dzīvot.

٩ 9 فَلَمَّا نَسُوا ٱلرَّبَّ إِلَهَهُمْ، بَاعَهُمْ لِيَدِ سِيسَرَا رَئِيسِ جَيْشِ حَاصُورَ، وَلِيَدِ ٱلْفِلِسْطِينِيِّينَ، وَلِيَدِ مَلِكِ مُوآبَ فَحَارَبُوهُمْ.

Bet tie aizmirsa To Kungu, savu Dievu; tāpēc Viņš tos pārdeva Siserus, Hacoras kara kunga, rokā un Fīlistu rokā un Moaba ķēniņa rokā, un šie karoja pret viņiem.

١٠ 10 فَصَرَخُوا إِلَى ٱلرَّبِّ وَقَالُوا: أَخْطَأْنَا لِأَنَّنَا تَرَكْنَا ٱلرَّبَّ وَعَبَدْنَا ٱلْبَعْلِيمَ وَٱلْعَشْتَارُوثَ. فَٱلْآنَ أَنْقِذْنَا مِنْ يَدِ أَعْدَائِنَا فَنَعْبُدَكَ.

Tad tie brēca uz To Kungu un sacīja: mēs esam grēkojuši, jo mēs To Kungu esam atstājuši un kalpojuši Baālam un Astartēm. Un nu izpestī mūs no mūsu ienaidnieku rokas, tad mēs Tev gribam kalpot.

١١ 11 فَأَرْسَلَ ٱلرَّبُّ يَرُبَّعَلَ وَبَدَانَ وَيَفْتَاحَ وَصَمُوئِيلَ، وَأَنْقَذَكُمْ مِنْ يَدِ أَعْدَائِكُمُ ٱلَّذِينَ حَوْلَكُمْ فَسَكَنْتُمْ آمِنِينَ.

Tad Tas Kungs sūtīja Jerub-Baālu un Bedanu un Jeftu un Samuēli, un jūs izglāba no jūsu ienaidnieku rokas visapkārt, tā ka jūs mierā dzīvojat.

١٢ 12 وَلَمَّا رَأَيْتُمْ نَاحَاشَ مَلِكَ بَنِي عَمُّونَ آتِيًا عَلَيْكُمْ، قُلْتُمْ لِي: لَا بَلْ يَمْلِكُ عَلَيْنَا مَلِكٌ. وَٱلرَّبُّ إِلَهُكُمْ مَلِكُكُمْ.

Kad nu jūs redzējāt, ka Naās, Amona bērnu ķēniņš, pret jums nāca, tad jūs uz mani sacījāt: nē, bet ķēniņam būs pār mums valdīt! Un tomēr Tas Kungs, jūsu Dievs, bija jūsu ķēniņš.

١٣ 13 فَٱلْآنَ هُوَذَا ٱلْمَلِكُ ٱلَّذِي ٱخْتَرْتُمُوهُ، ٱلَّذِي طَلَبْتُمُوهُ، وَهُوَذَا قَدْ جَعَلَ ٱلرَّبُّ عَلَيْكُمْ مَلِكًا.

Un nu redzi, te ir tas ķēniņš, ko jūs esat izvēlējušies, ko jūs esat prasījuši, un redzi, Tas Kungs ir cēlis ķēniņu pār jums.

١٤ 14 إِنِ ٱتَّقَيْتُمُ ٱلرَّبَّ وَعَبَدْتُمُوهُ وَسَمِعْتُمْ صَوْتَهُ وَلَمْ تَعْصُوا قَوْلَ ٱلرَّبِّ، وَكُنْتُمْ أَنْتُمْ وَٱلْمَلِكُ أَيْضًا ٱلَّذِي يَمْلِكُ عَلَيْكُمْ وَرَاءَ ٱلرَّبِّ إِلَهِكُمْ.

Ja tik jūs To Kungu bīsities un Viņam kalposiet un Viņa balsij klausīsiet un Tā Kunga mutei pretī neturēsities un pakaļ staigāsiet Tam Kungam, savam Dievam, gan jūs, gan tas ķēniņš, kas pār jums valda.

١٥ 15 وَإِنْ لَمْ تَسْمَعُوا صَوْتَ ٱلرَّبِّ بَلْ عَصَيْتُمْ قَوْلَ ٱلرَّبِّ، تَكُنْ يَدُ ٱلرَّبِّ عَلَيْكُمْ كَمَا عَلَى آبَائِكُمْ.

Bet ja jūs Tā Kunga balsij neklausīsiet un Tā Kunga mutei pretī turēsities, tad Tā Kunga roka būs pret jums, kā pret jūsu tēviem.

١٦ 16 فَٱلْآنَ ٱمْثُلُوا أَيْضًا وَٱنْظُرُوا هَذَا ٱلْأَمْرَ ٱلْعَظِيمَ ٱلَّذِي يَفْعَلُهُ ٱلرَّبُّ أَمَامَ أَعْيُنِكُمْ.

Nostājaties tagad šeitan un redziet šo lielo lietu, ko Tas Kungs priekš jūsu acīm darīs.

١٧ 17 أَمَا هُوَ حَصَادُ ٱلْحِنْطَةِ ٱلْيَوْمَ؟ فَإِنِّي أَدْعُو ٱلرَّبَّ فَيُعْطِي رُعُودًا وَمَطَرًا فَتَعْلَمُونَ وَتَرَوْنَ أَنَّهُ عَظِيمٌ شَرُّكُمُ ٱلَّذِي عَمِلْتُمُوهُ فِي عَيْنَيِ ٱلرَّبِّ بِطَلَبِكُمْ لِأَنْفُسِكُمْ مَلِكًا».

Vai tagad nav kviešu pļaujamais laiks? Es piesaukšu To Kungu, un tas dos pērkonus un lietu, lai jūs atzīstat un redzat, ka tas ļaunums liels, ko jūs esat darījuši priekš Tā Kunga acīm, ķēniņu sev lūgdami.

١٨ 18 فَدَعَا صَمُوئِيلُ ٱلرَّبَّ فَأَعْطَى رُعُودًا وَمَطَرًا فِي ذَلِكَ ٱلْيَوْمِ. وَخَافَ جَمِيعُ ٱلشَّعْبِ ٱلرَّبَّ وَصَمُوئِيلَ جِدًّا.

Kad nu Samuēls To Kungu piesauca, tad Tas Kungs deva pērkonus un lietu tai pašā dienā; un visi ļaudis To Kungu un Samuēli ļoti bijās.

١٩ 19 وَقَالَ جَمِيعُ ٱلشَّعْبِ لِصَمُوئِيلَ: «صَلِّ عَنْ عَبِيدِكَ إِلَى ٱلرَّبِّ إِلَهِكَ حَتَّى لَا نَمُوتَ، لِأَنَّنَا قَدْ أَضَفْنَا إِلَى جَمِيعِ خَطَايَانَا شَرًّا بِطَلَبِنَا لِأَنْفُسِنَا مَلِكًا».

Un visi ļaudis sacīja uz Samuēli: lūdz par saviem kalpiem To Kungu, savu Dievu, ka mēs nemirstam. Pie visiem saviem grēkiem mēs arī to grēku esam darījuši, ka sev ķēniņu esam lūguši.

٢٠ 20 فَقَالَ صَمُوئِيلُ لِلشَّعْبِ: «لَا تَخَافُوا. إِنَّكُمْ قَدْ فَعَلْتُمْ كُلَّ هَذَا ٱلشَّرِّ، وَلَكِنْ لَا تَحِيدُوا عَنِ ٱلرَّبِّ، بَلِ ٱعْبُدُوا ٱلرَّبَّ بِكُلِّ قُلُوبِكُمْ،

Tad Samuēls sacīja uz tiem ļaudīm: nebīstaties! Jūs gan visu šo grēku esat darījuši, tomēr neatkāpjaties no Tā Kunga, bet kalpojiet Tam Kungam ar visu savu sirdi.

٢١ 21 وَلَا تَحِيدُوا. لِأَنَّ ذَلِكَ وَرَاءَ ٱلْأَبَاطِيلِ ٱلَّتِي لَا تُفِيدُ وَلَا تُنْقِذُ، لِأَنَّهَا بَاطِلَةٌ.

Un neatkāpjaties, ka nedzenaties nelietībai pakaļ, tiem, kas nedz palīdz nedz izglābj jo tie ir nelietība.

٢٢ 22 لِأَنَّهُ لَا يَتْرُكُ ٱلرَّبُّ شَعْبَهُ مِنْ أَجْلِ ٱسْمِهِ ٱلْعَظِيمِ. لِأَنَّهُ قَدْ شَاءَ ٱلرَّبُّ أَنْ يَجْعَلَكُمْ لَهُ شَعْبًا.

Jo Tas Kungs neatstums Savus ļaudis Sava lielā Vārda dēļ; jo Tam Kungam ir paticis jūs darīt Sev par ļaudīm.

٢٣ 23 وَأَمَّا أَنَا فَحَاشَا لِي أَنْ أُخْطِئَ إِلَى ٱلرَّبِّ فَأَكُفَّ عَنِ ٱلصَّلَاةِ مِنْ أَجْلِكُمْ، بَلْ أُعَلِّمُكُمُ ٱلطَّرِيقَ ٱلصَّالِحَ ٱلْمُسْتَقِيمَ.

Arī es ne mūžam tā pret To Kungu neapgrēkošos, ka es mitētos par jums lūgt un jums mācīt to labo un taisno ceļu.

٢٤ 24 إِنَّمَا ٱتَّقُوا ٱلرَّبَّ وَٱعْبُدُوهُ بِٱلْأَمَانَةِ مِنْ كُلِّ قُلُوبِكُمْ، بَلِ ٱنْظُرُوا فِعْلَهُ ٱلَّذِي عَظَّمَهُ مَعَكُمْ.

Bīstaties tikai To Kungu un kalpojiet Viņam uzticīgi no visas savas sirds, jo jūs esat redzējuši, kādas lielas lietas Viņš pie jums ir darījis.

٢٥ 25 وَإِنْ فَعَلْتُمْ شَرًّا فَإِنَّكُمْ تَهْلِكُونَ أَنْتُمْ وَمَلِكُكُمْ جَمِيعًا».

Bet ja jūs ļaunumu darīsiet, tad gan jūs, gan jūsu ķēniņš iesiet bojā.