< Mezmurlar 122 >
1 Davut'un hac ilahisi Bana: “RAB'bin evine gidelim” dendikçe Sevinirim.
Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.
2 Ayaklarımız senin kapılarında, Ey Yeruşalim!
Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.
3 Bitişik nizamda kurulmuş bir kenttir Yeruşalim!
Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,
4 Oymaklar çıkar oraya, RAB'bin oymakları, İsrail'e verilen öğüt uyarınca, RAB'bin adına şükretmek için.
Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.
5 Çünkü orada yargı tahtları, Davut soyunun tahtları kurulmuştur.
Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.
6 Esenlik dileyin Yeruşalim'e: “Huzur bulsun seni sevenler!
Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.
7 Surlarına esenlik, Saraylarına huzur egemen olsun!”
Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.
8 Kardeşlerim, dostlarım için, “Esenlik olsun sana!” derim.
Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.
9 Tanrımız RAB'bin evi için İyilik dilerim sana.
Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.