Psalmi 37
1 Nemoj se žestiti gledajuæi nevaljale, nemoj zavidjeti onima koji èine bezakonje.
Dāvida dziesma. Neapskaities par bezdievīgiem, neiekarsies par ļauna darītājiem,
2 Jer se kao trava brzo kose, i kao zeleno bilje venu.
Jo tā kā zāle tie drīz top nocirsti, un savītīs kā zaļa zāle.
3 Uzdaj se u Gospoda i tvori dobro; živi na zemlji i hrani istinu.
Cerē uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un uzturies ar uzticību.
4 Tješi se Gospodom, i uèiniæe ti što ti srce želi.
Priecājies iekš Tā Kunga, tad Viņš tev dos tavas sirds lūgšanas.
5 Predaj Gospodu put svoj, i uzdaj se u njega, on æe uèiniti.
Pavēli Tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, tad Viņš gan darīs.
6 I izvešæe kao vidjelo pravdu tvoju, i pravicu tvoju kao podne.
Viņš liks aust tavai taisnībai kā gaismai un tavai tiesai kā dienas spožumam.
7 Osloni se na Gospoda, i èekaj ga. Nemoj se žestiti gledajuæi koga gdje napreduje na putu svojem, èovjeka, koji radi što namisli.
Ciet klusu Tam Kungam un gaidi uz Viņu, neapskaities par to, kam ceļš labi izdodas, par vīru, kas dodas uz blēdīgiem padomiem.
8 Utišaj gnjev, i ostavi jarost; nemoj se dražiti da zlo èiniš.
Atstājies no dusmības un mities no bardzības, nesaskaities, ka tu ļauna nedari.
9 Jer æe se istrijebiti koji èine zlo, a koji èekaju Gospoda naslijediæe zemlju.
Jo ļaunie taps izdeldēti; bet kas uz To Kungu gaida, tie zemi iemantos.
10 Još malo, pa neæe biti bezbožnika; pogledaæeš na mjesto njegovo, a njega nema.
Mazs brīdis vēl, un bezdievīgā vairs nav; un kad Tu raudzīsi pēc viņa vietas, tad tā vairs nav.
11 A smjerni æe naslijediti zemlju, i naslaðivaæe se množinom mira.
Bet lēnprātīgie iemantos zemi un priecāsies lielā mierā.
12 Zlo misli bezbožnik pravedniku, i škrguæe na nj zubima svojim.
Bezdievīgais glūn uz taisno un sakož savus zobus pret viņu.
13 Ali mu se Gospod smije, jer vidi da se primièe dan njegov.
Bet Tas Kungs par viņu smejas, jo tas redz, ka viņa diena nāks.
14 Maè potežu bezbožnici, zapinju luk svoj, da obore ubogoga i ništega i pokolju one koji idu pravim putem.
Bezdievīgie izvelk zobenu un uzvelk savu stopu, gāzt bēdīgo un nabagu un nokaut tos, kas uz taisniem ceļiem.
15 Maè æe njihov udariti u njihovo srce, i lukovi njihovi polomiæe se.
Bet viņu zobens ies viņu pašu sirdī, un viņu stopi taps salauzti.
16 Bolje je malo u pravednika nego bogatstvo mnogih bezbožnika.
Tas mazums, kas taisnam, ir labāks, nekā tā bagātība, kas daudz bezdievīgiem.
17 Jer æe se mišice bezbožnicima potrti, a pravednike utvrðuje Gospod.
Jo bezdievīgiem elkonis taps salauzts, bet Tas Kungs uztur taisnos.
18 Zna Gospod dane bezazlenima, i dio njihov traje dovijeka.
Tas Kungs zina sirds skaidro dienas, un viņu manta paliks mūžīgi.
19 Neæe se postidjeti u zlo doba, u dane gladne biæe siti.
Bēdu laikā tie netaps kaunā, un bada laikā tie taps paēdināti.
20 A bezbožnici ginu, i neprijatelji Gospodnji kao ljepota šumska prolaze, kao dim prolaze.
Jo bezdievīgie ies bojā, un Tā Kunga ienaidnieki kā lauku jaukums iznīks, tie iznīks kā dūmi.
21 Bezbožnik uzaima i ne vraæa, a pravednik poklanja i daje.
Bezdievīgais aizņem uz parādu un neatdod, bet taisnais ir žēlīgs un devīgs.
22 Jer koje on blagoslovi, oni naslijede zemlju, a koje on prokune, oni se istrijebe.
Jo Tā Kunga svētītie iemantos zemi, bet Viņa nolādētie taps izdeldēti.
23 Gospod utvrðuje korake svakoga èovjeka i mio mu je put njegov.
No Tā Kunga būs stiprināti tāda vīra soļi, un ved tādu, kura ceļš viņam patīk.
24 Kad posrne da padne, neæe pasti, jer ga Gospod drži za ruku.
Ja viņš krīt, tad nepaliek guļam, jo Tas Kungs viņu tur pie rokas.
25 Bijah mlad i ostarjeh, i ne vidjeh pravednika ostavljena, ni djece njegove da prose hljeba.
Es esmu jauns bijis un arī vecs palicis, bet es neesmu redzējis taisno atstātu, nedz viņa dzimumu meklējam maizi.
26 Svaki dan poklanja i daje u zajam, i na natražju je njegovu blagoslov.
Vienmēr viņš apžēlojās un aizdod, un viņa dzimums ir par svētību.
27 Uklanjaj se oda zla, i èini dobro, i živi dovijeka.
Atstājies no ļauna un dari labu, tad tu paliksi mūžīgi.
28 Jer Gospod ljubi pravedni sud, i ne ostavlja svetaca svojijeh; uvijek se oni èuvaju; a pleme æe se bezbožnièko istrijebiti.
Jo Tas Kungs mīl tiesu un neatstās Savus svētos; tie top mūžīgi pasargāti, bet bezdievīgo dzimums top izdeldēts.
29 Pravednici æe naslijediti zemlju, i živjeæe na njoj dovijeka.
Taisnie iemantos zemi, un dzīvos iekš tās mūžam.
30 Usta pravednikova govore mudrost, i jezik njegov kazuje istinu.
Taisnā mute izteic gudrību, un viņa mēle runā tiesu.
31 Zakon je Boga njegova njemu u srcu, stopala se njegova ne spotièu.
Dieva bauslība ir viņa sirdī, viņa soļi nestraipelēs.
32 Bezbožnik vreba pravednika, i traži da ga ubije;
Bezdievīgais glūn uz taisno un meklē viņu nokaut.
33 Ali ga Gospod neæe pustiti u ruke njegove, niti æe dati da ga okrive kad se stanu suditi.
Bet Tas Kungs to nepamet viņa rokā, un to nepazudina, kad to tiesā.
34 Èekaj Gospoda i drži se puta njegova, i on æe te postaviti da vladaš zemljom; vidjeæeš kako æe se istrijebiti bezbožnici.
Gaidi uz To Kungu un sargi Viņa ceļu, tad Viņš tevi paaugstinās, ka tu zemi iemanto; tu redzēsi, ka bezdievīgie taps izdeldēti.
35 Vidjeh bezbožnika strašna koji se raširivaše kao granato drvo;
Es esmu redzējis vienu bezdievīgu, tas darīja varas darbus un zaļoja kā paša audzis koks.
36 Ali proðe, i evo nema ga; tražim ga i ne nahodim.
Bet tas iznīka, un redzi, tā nebija vairs; es pēc viņa vaicāju bet viņš netapa atrasts.
37 Hrani èistotu i pazi pravdu, jer æe u èovjeka mirna ostati natražje.
Ņem vērā sirds skaidro un uzlūko taisno, jo tādam vīram beidzot labi klāsies.
38 A bezakonika æe nestati sasvijem; natražje æe se bezbožnièko zatrti.
Bet pārkāpēji kopā taps samaitāti, bezdievīgie taps beidzot izdeldēti.
39 Od Gospoda je spasenje pravednicima; on je krjepost njihova u nevolji.
Bet taisno palīdzība ir no Tā Kunga; Tas tiem ir par stiprumu bēdu laikā.
40 Gospod æe im pomoæi, i izbaviæe ih; izbaviæe ih od bezbožnika, i saèuvaæe ih, jer se u njega uzdaju.
Un Tas Kungs tiem palīdzēs un tos izglābs, Viņš tos izglābs no bezdievīgiem, un tos izpestīs, jo tie paļaujas uz Viņu.
