Pāvilavēstulē Romiešiem 9
1 Es patiesību saku iekš Kristus, es nemeloju, jo mana sirdsapziņa man liecību dod iekš Svēta Gara,
Ta Yesusa sunthan tumu gays; woridotikke; ta wozinaykka xiillo ayana baggara taas marikatees.
2 Ka man ir lielas skumjas un nemitīgas sāpes manā sirdī.
Taas wozinape kiichontta iitta qofay michay ta wozinan dees.
3 Jo es būtu vēlējies pats būt nolādēts no Kristus par maniem brāļiem, kas ir mani radi pēc miesas;
Ta baggara asa gishshi ta qanigetidane Kiristoosape shakistada wora wodhidako dosays.
4 Tie ir Israēlieši, tiem pieder tā bērnība un tā godība un tās derības un tā bauslība un Tā Dieva kalpošana un tās apsolīšanas,
Isttikka Isiraa7eele naytako. Istti Xoossa na gidana mala Xoossa bonchoyne caaqo qaalay ne wogayne Xoossa keeththa woga ufaysi isttasi imetides.
5 Tiem tie tēvi, no kuriem arī Kristus pēc miesas; tas ir Dievs pār visiem, augsti teicams mūžīgi. Āmen. (aiōn g165)
Kase Aawatikka istta bagga Kiristoosa asho baggara istta zeretha zariken qoodetes. Izikka wurisofe bolla gidida medhinas galatetida Xoossa; amin7i. (aiōn g165)
6 Tomēr ne tā, tā kā Dieva vārds būtu pakritis; jo ne visi, kas no Israēla, ir Israēls,
Gido attin hessa guussi Xoossa qaalay attides guussu gidena. Isiraa7eelepe yelettiday wuri Isiraa7eele gidenna.
7 Nedz tie visi tādēļ bērni, ka tie ir Ābrahāma dzimums, bet: “Iekš Īzaka tev dzimums taps dēvēts.”
Abiramepe yelettidayti izape yelletida gishshi wurikka iza yellista gidetena shin “Ne zerethi Yisaqa bagara xeygistana” geetetida mala hanides.
8 Tas ir: ne tie miesas bērni ir Dieva bērni, bet tie apsolīšanas bērni top turēti par dzimumu.
Hessa guussikka Xoossa na geetetidayti istti ashon yellidayta gidetena shin Abirame nayta geetettizayti burope yellistanaytakko.
9 Jo tas apsolīšanas vārds ir šis: ap šo pašu laiku Es nākšu, tad Sārai būs dēls.
“Yiza Layth hani wode ta ha simmana; Sarayka nees attuma na yellana” geetetidi izas ufaysa qaalay imettides.
10 Un ne vien šī, bet arī Rebeka, kad bija grūta no viena, no Īzaka, mūsu tēva -
Hessa xalalaka gidena. Iribiqa nayti issade nakko. Izikka nu Aawa Yisaqakko.
11 Jo kad tie bērni vēl nebija dzimuši, nedz darījuši ne laba ne ļauna, lai Dieva nodoms, kā Viņš izredzējis, pastāvētu, ne pēc darbiem, bet pēc Tā aicinātāja;
Meniteti yelletidi buro iitta woykko kiya oothontta dishin Xoossa qofay miinana mala
12 Tad viņai kļuva sacīts: lielākais kalpos mazākajam;
Oothon gidontta xeeygidayssafe gidida gishshi “Bayray kaallozas haaristana” geetetidi Iribiqas yootides.
13 Tā kā ir rakstīts: Es Jēkabu esmu mīlējis un Ēsavu ienīdējis.
Hessikka “Ta Yaqobe dosadis; Eessa ixxadis” geeteti kasse xaafetida mala hanides.
14 Ko nu lai sakām? Vai netaisnība ir pie Dieva? Nebūt ne!
Histin nu ha7i ay ginoo? Xoossi besontta ogera maadi erizee? Muleka maadi erena.
15 Jo uz Mozu Viņš saka: Es žēlošu, ko žēloju, un apžēlošos, par ko apžēlojos.
Xooss Muses “Ta marana koydade marana; Ta Michistana koyza urasikka michistana” gees.
16 Tad nu tas nav ne no cilvēka gribēšanas, ne no cilvēka skriešanas, bet no Dieva apžēlošanās.
Hessa gish hesikka assi koyda mala gidontta woykko asa daburan gidontta Xoossa maarida mala hanees.
17 Jo tas raksts saka uz Faraonu: itin tāpēc Es tevi esmu cēlis, ka Es pie tevis parādītu Savu spēku, un ka Mans Vārds taptu pasludināts visā pasaulē.
Geesha maxaafey Farone “Ta woliqay ne bolla bistana malane ta sunthi biitta wurisoson yootistana mala ta nena hayssasi denithadis” gees.
18 Tad nu Viņš apžēlojās, par ko Tas grib, un apcietina, ko Tas grib.
Hessa gish Xooss marana koyzade maares. Iza wozina muumisana koyzade wozana muumises.
19 Tu nu gan uz mani sacīsi: ko tad Viņš vēl rāj? Jo kas Viņa prātam var pretī turēties?
Intefe isadey “Histin hanoy heyssa mala gidiko nuna hano gakanasi aazas waayisizee? Gaasoykka iza shene digana danida7izay oonee?” gaada oychchontta agaka.
20 Bet, ak cilvēciņ! Kas tu tāds esi, ka tu gribi ar Dievu tiesāties? Vai kāds darbs uz savu meistaru saka: kam tu mani tādu esi taisījis?
Shin Xoossas mallithe zaara immizay ne oonee? “Oothetida miishshi, zaaridi oothidayssa ne tana aazas hayssatho oothadii?” gi erizee?
21 Vai tad podniekam nav vara pār mālu, no tās pašas pītes taisīt citu trauku godam un citu negodam?
Uriqqa medhizadey he uriqafe bagga bonichos bagga qasse coo hiriyso oothosi medhanas iza shene gidenee?
22 Bet nu Dievs, gribēdams dusmību parādīt un Savu spēku zināmu darīt, ar lielu lēnprātību ir panesis tos dusmības traukus, sataisītus uz pazušanu,
Xoossikka ba hanqqo besanasine ba wolliqa erisanasi koydi iza hanqqo qoniccisizayta dhayanasi giigetidayta dhayssontta agagikkochii!
23 Un ka Tas Savas godības bagātību parādītu pie tiem žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš ir sataisījis uz godību.
Koyro bonichos gigisida iza marotetha besizaytas iza bonicho duretethay eretana mala izi oothanaskko.
24 Tādus Viņš arī mūs ir aicinājis, ne vien no Jūdiem, bet arī no pagāniem.
Xeygidadey Ayhudata baggafe xalala gidontta hanko dereza baggafe gidida nunakka ashontta xeygides.
25 Tā kā Viņš arī pie Hozejas saka: Es tos saukšu par Saviem ļaudīm, kas Mani ļaudis nebija, un par Savu mīļo, kas Man mīļa nebija;
Hose7e maxaafan “Ta dere gidontayta tani ta dereta” ga xeygana; “dosetonttayta iistta ta dosetidayta” gada xeygana.
26 Un notiks tanī vietā, kur uz tiem tika sacīts: Jūs neesat Mani ļaudis! Tur tie taps saukti Tā dzīvā Dieva bērni.
Qasseka “Inte ta dere dekista geeteti yootteidason henka (Isiti deyo Xoossa nayta) geteti xeygistana.”
27 Un Jesaja izsauc pār Israēli: ja Israēla bērnu skaits būtu kā jūras smiltis, tomēr tikai atlikums taps izglābts.
Isayasaykka Isra7eele nayta gish hizigi yootides “Isra7eele nayta qoday abba acce mala darikokka guuthati xalala attana.
28 Jo Viņš to vārdu piepilda un pasteidz iekš taisnības; jo drīz Tas Kungs to vārdu izdarīs virs zemes.
Goday ba pirida biitta bolla elle piridana.
29 Un itin kā Jesaja ir papriekš sacījis: ja Tas Kungs Cebaot mums nebūtu atlicinājis kādu sēklu, tad mēs būtu palikuši tā kā Sodoma un līdzīgi Gomorai.
Hessikka kase Isiyasay “Woga Goday nusu zerethi ashonitako nu sodoma katama malane gamira katama mala nukka dhayanashin” geetetidi kasse Isayasa dunani yootidaysa mala hanides.
30 Ko nu lai sakām? Ka pagāni, kas pēc taisnības nedzinās, taisnību dabūjuši, proti to taisnību no ticības;
Histin nu ay giinoo? Amanon bettida xiilloteth demanas hanko dere asay daburontta demides.
31 Bet Israēls, pēc taisnības bauslības dzīdamies, to taisnības bauslību nav panācis.
Gido attin xiillotetha wogaa kaalliza Isiraa7eele nayti demibeytena.
32 Kādēļ? Tādēļ ka ne no ticības bet tā kā no bauslības darbiem (to meklēja); jo tie ir piedauzījušies pie tā piedauzīšanas akmens,
Hessi aazas hessaththo hanidee? Istti ammanon gidonta oothon demana kallida gishshikko. Isttikka dhuphe shuchan dhuphetida.
33 Itin kā ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā piedauzīšanas akmeni un apgrēcības klinti, un kas uz Viņu tic nepaliks kaunā.
Hessikka “Hekko asa dhuphiza shuchu Istta kunidisiza zala xiyone bolla ta wothana, Iazn ammanizadey yelletena” geetetidi kasse geeshsha maxaafan xaafetidayssa mala hanides.
