Psalmi 90
1 Mozus, Tā Dieva vīra, lūgšana.
A prayer of Moses the man of God. LORD, thou hast been our dwelling-place in all generations.
2 Kungs, Tu mums esi par patvērumu uz radu radiem; pirms kalni radušies un Tu zemi un pasauli biji sataisījis, Tu esi mūžīgi mūžam tas stiprais Dievs.
Before the mountains were brought forth, or ever thou hadst formed the earth and the world, even from everlasting to everlasting, thou [art] God.
3 Tu cilvēkus dari par pīšļiem un saki: griežaties atpakaļ, jūs cilvēku bērni.
Thou turnest man to destruction; and sayest, Return, ye children of men.
4 Jo tūkstoši gadi Tavā priekšā ir kā tā diena, kas vakar pagājusi, un kā vienas nakts vaktis.
For a thousand years in thy sight [are but] as yesterday when it is past, and [as] a watch in the night.
5 Tu tos aizrauj kā plūdos; tie ir kā miegs, tie ir agrumā kā zāle, kas atzeļ,
Thou carriest them away as with a flood; they are [as] a sleep; in the morning [they are] like grass [which] groweth.
6 Kas rītā zaļo un atzeļ, un vakarā top nopļauta un kalst.
In the morning it flourisheth, and groweth; in the evening it is cut down, and withereth.
7 Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti.
For we are consumed by thy anger, and by thy wrath are we troubled.
8 Tu lieci mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus priekš Sava vaiga gaišuma.
Thou hast set our iniquities before thee, our secret [sins] in the light of thy countenance.
9 Jo visas mūsu dienas aiziet caur Tavu dusmību; mēs pavadām savus gadus kā pasaku.
For all our days are passed away in thy wrath: we spend our years, as a tale [that is told].
10 Mūsu dzīvības laiks stāv septiņdesmit gadus, vai, ja kas ļoti stiprs, astoņdesmit gadus, un viņas labums ir grūtums un bēdas; jo tā aiziet ātri un mēs skrienam nost.
The days of our years [are] seventy years; and if by reason of strength [they are] eighty years, yet [is] their strength labor and sorrow; for it is soon cut off, and we fly away.
11 Bet kas atzīst Tavas dusmības stiprumu un Tavu bardzību, Tevi bīdamies?
Who knoweth the power of thy anger? even according to thy fear, [so is] thy wrath.
12 Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi dabūjam.
So teach [us] to number [our] days, that we may apply our hearts to wisdom.
13 Atgriezies, Kungs, atkal pie mums, - cik ilgi tad tas būs? un esi Saviem kalpiem žēlīgs.
Return, O LORD, how long? and repent thou concerning thy servants.
14 Paēdini mūs agri ar Savu žēlastību, tad mēs gavilēsim, un priecāsimies visu savu mūžu.
O satisfy us early with thy mercy; that we may rejoice and be glad all our days.
15 Iepriecini mūs pēc tām dienām, kur Tu mūs apbēdinājis, pēc tiem gadiem, kur esam redzējuši ļaunumu.
Make us glad according to the days [in which] thou hast afflicted us, [and] the years [in which] we have seen evil.
16 Parādi Saviem kalpiem Savus darbus un Savu godu viņu bērniem.
Let thy work appear to thy servants, and thy glory to their children.
17 Un Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība lai paliek pār mums! Un pašķir pie mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu, to Tu pašķir!
And let the beauty of the LORD our God be upon us: and establish thou the work of our hands upon us; yes, the work of our hands establish thou it.
