Psalmi 81
1 Asafa dziesma, dziedātāju vadonim uz Ģittit. Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam.
In finem, pro torcularibus. Psalmus ipsi Asaph. [Exsultate Deo adjutori nostro; jubilate Deo Jacob.
2 Uzdziedat dziesmas un dodiet šurp bungas, mīlīgas kokles ar stabulēm.
Sumite psalmum, et date tympanum; psalterium jucundum cum cithara.
3 Pūtiet trumetes jaunā mēnesī, pilnā mēnesī, mūsu svētku laikā.
Buccinate in neomenia tuba, in insigni die solemnitatis vestræ:
4 Jo tas ir likums iekš Israēla, tiesa no Jēkaba Dieva.
quia præceptum in Israël est, et judicium Deo Jacob.
5 To Viņš licis par liecību iekš Jāzepa, kad izgāja pār Ēģiptes zemi, kad es dzirdēju valodu, ko nesapratu.
Testimonium in Joseph posuit illud, cum exiret de terra Ægypti; linguam quam non noverat, audivit.
6 “Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, un viņa rokas atsvabinājis no nestavas.
Divertit ab oneribus dorsum ejus; manus ejus in cophino servierunt.
7 Kad tu Mani piesauci bēdās, tad Es tevi izglābu; Es tevi paklausīju, paslēpies pērkona padebešos, Es tevi pārmanīju pie bāršanās ūdens.
In tribulatione invocasti me, et liberavi te. Exaudivi te in abscondito tempestatis; probavi te apud aquam contradictionis.
8 Klausāties, Mani ļaudis, Es jums došu liecību; Israēl, kaut tu Mani klausītu!
Audi, populus meus, et contestabor te. Israël, si audieris me,
9 Lai tavā starpā nav cita Dieva, un tev nebūs pielūgt svešu Dievu.
non erit in te deus recens, neque adorabis deum alienum.
10 Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes; atplet savu muti, lai Es to pildu.
Ego enim sum Dominus Deus tuus, qui eduxi te de terra Ægypti. Dilata os tuum, et implebo illud.
11 Bet Mani ļaudis neklausa Manu balsi un Israēlim Manis negribās.
Et non audivit populus meus vocem meam, et Israël non intendit mihi.
12 Tad Es tos arī esmu pametis viņu cietam sirds prātam, ka tie staigā pēc saviem padomiem.
Et dimisi eos secundum desideria cordis eorum; ibunt in adinventionibus suis.
13 Kaut Mani ļaudis Man klausītu, un Israēls staigātu uz Maniem ceļiem!
Si populus meus audisset me, Israël si in viis meis ambulasset,
14 Es pazemotu viņu ienaidniekus drīz un grieztu Savu roku pret viņu spaidītājiem.
pro nihilo forsitan inimicos eorum humiliassem, et super tribulantes eos misissem manum meam.
15 Kas To Kungu ienīst, tiem bija Viņam padoties, tad tie mūžīgi pastāvētu.
Inimici Domini mentiti sunt ei, et erit tempus eorum in sæcula.
16 Un Viņš tos barotu ar briedušiem kviešiem, un ar medu no akmens kalna Es tevi pieēdinātu.”
Et cibavit eos ex adipe frumenti, et de petra melle saturavit eos.]
