Psalmi 49
1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,
Slušajte ovo svi narodi, pazite svi koji živite po vasiljenoj,
2 Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.
Prostaci i gospodo, bogati i siromasi.
3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.
Usta æe moja kazati premudrost, i srce moje reæi æe razum.
4 Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.
Prignuæu uho svoje k prièi, uz gusle æu otvoriti zagonetku svoju.
5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?
Èega da se bojim u zle dane, kad me zloba mojih neprijatelja opkoli?
6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.
Koji se uzdate u silu svoju, i hvalite se velikijem bogatstvom svojim!
7 Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,
Èovjek neæe nikako brata osloboditi, neæe dati Bogu otkupa za nj.
8 (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi, )
Velik je otkup za dušu, i neæe biti nigda
9 Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.
Da ko dovijeka živi, i ne vidi groba.
10 Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.
Svi vide gdje umiru kao i neznalica i bezumnik što ginu, i ostavljaju drugima imanje svoje.
11 Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.
Oni misle da æe kuæe njihove trajati dovijeka, i stanovi njihovi od koljena na koljeno; imenima svojim zovu zemlje;
12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Ali èovjek u èasti neæe dugo ostati, izjednaèiæe se sa stokom, koju kolju.
13 Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela)
Ovaj im se put èini probitaèan, i koji za njima idu, hvale misli njihove;
14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. (Sheol h7585)
Ali æe ih kao ovce zatvoriti u pakao, smrt æe im biti pastir; i ujutru hodiæe po njima pravednici, i oblik njihov zbrisaæe pakao rastavivši ih s naseljem. (Sheol h7585)
Ali æe Bog dušu moju izbaviti iz ruku paklenih; jer me on prima. (Sheol h7585)
16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
Ne boj se kad se ko bogati; kad raste slava doma njegova.
17 Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.
Jer kad umre, neæe ništa ponijeti, niti æe poæi za njim slava njegova.
18 Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.
Jer dušu njegovu blagosiljaju za života njegova, i slave tebe, što ugaðaš sebi.
19 Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
Ali æe on otiæi u stan otaca svojih, gdje svijeta nigda ne vide.
20 Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Èovjek u èasti, ako nije razuman, izjednaèiæe se sa stokom, koju kolju.
