Psalmi 132
1 Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
Rwiyo rworwendo. Haiwa Jehovha, rangarirai Dhavhidhi namatambudziko ake ose aakasangana nawo.
2 Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
Akapika mhiko kuna Jehovha, akaita mhiko kuna Wamasimba waJakobho achiti,
3 Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
“Handingapindi mumba mangu kana kuenda kundovata pamubhedha wangu,
4 Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
handingatenderi hope mumaziso angu, kana kutsumwaira mumeso angu,
5 Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
kusvikira ndawana nzvimbo yaJehovha, nzvimbo yokugara yoWamasimba waJakobho.”
6 Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
Takazvinzwa muEfurata, takasangana nazvo muminda yeJaari tikati,
7 Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
“Ngatiendei kunzvimbo yake yokugara; ngatinamatei pachitsiko chetsoka dzake,
8 Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
haiwa Jehovha, simukai muuye kunzvimbo yenyu yokuzorora, imi neareka yesimba renyu.
9 Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
Vaprista venyu dai vafukidzwa nokururama; dai vatsvene venyu vaimba nomufaro.”
10 Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
Nokuda kwaDhavhidhi muranda wenyu, musaramba muzodziwa wenyu.
11 Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
Jehovha akapika mhiko kuna Dhavhidhi, mhiko yechokwadi yaasingagoni kushandura achiti, “Mumwe wechizvarwa chako ndichamugadza pachigaro chako choushe,
12 Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
kana vanakomana vako vakachengeta sungano yangu nezvandakatema zvandakavadzidzisa, ipapo vanakomana vavo vachagara pachigaro chako choushe nokusingaperi-peri.”
13 Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
Nokuti Jehovha akasarudza Zioni, akarida kuti huve ugaro hwake achiti,
14 Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
“Iyi ndiyo nzvimbo yangu yokuzorora nokusingaperi-peri; ipapa ndipo pandichagara samambo, nokuti ndakapada,
15 Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
ndichariropafadza nezvakawanda; ndichagutsa varombo varo nezvokudya.
16 Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
Ndichafukidza vaprista varo noruponeso, uye vatsvene varo vachagara vachiimba nomufaro.
17 Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
“Pano ndipo pandichameresa nyanga yaDhavhidhi, uye ndichatungidza mwenje womuzodziwa wangu.
18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
Ndichafukidza vavengi vake nenyadzi, asi korona yake ichabwinya kwazvo.”
