Psalmi 106
1 Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Hvalite Gospoda. O zahvaljujte se Gospodu, ker je dober, kajti njegovo usmiljenje traja večno.
2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
Kdo lahko izreče mogočna Gospodova dela? Kdo lahko naznanja vso njegovo hvalo?
3 Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
Blagoslovljeni so tisti, ki se držijo sodbe in tisti, ki ob vseh časih ravna pravično.
4 Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
Spomni se me, oh Gospod, z naklonjenostjo, ki jo prinašaš svojemu ljudstvu. Oh obišči me s svojo rešitvijo duše,
5 Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
da lahko vidim dobro tvojega izbranca, da se lahko veselim v veselju tvojega naroda, da se lahko ponašam s tvojo dediščino.
6 Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
Grešili smo s svojimi očeti, zagrešili smo krivičnost, ravnali smo zlobno.
7 Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
Naši očetje v Egiptu niso razumeli tvojih čudežev, niso se spominjali množice tvojih milosti, temveč so ga dražili pri morju, celó pri Rdečem morju.
8 Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
Pa vendar jih je rešil zaradi svojega imena, da je lahko storil, da se spozna njegova mogočna moč.
9 Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
Oštel je tudi Rdeče morje in le-to se je posušilo, tako jih je vodil skozi globine kakor skozi divjino.
10 Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
Rešil jih je iz roke tistega, ki jih je sovražil in jih odkupil iz sovražnikove roke.
11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
Vode so pokrile njihove sovražnike; niti eden izmed njih ni preostal.
12 Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
Potem so verjeli njegovim besedam; peli so njegovo hvalo.
13 Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
Kmalu so pozabili njegova dela, niso čakali na njegov nasvet,
14 Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
temveč so silno hrepeneli v divjini in skušali Boga v puščavi.
15 Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
Dal jim je njihovo zahtevo, toda poslal je pustost v njihove duše.
16 Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
Zavidali so tudi Mojzesu v taboru in Aronu, Gospodovemu svetemu.
17 Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
Zemlja se je odprla in požrla Datána in pokrila Abirámovo druščino.
18 Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
V njuni druščini pa je bil vžgan ogenj, plamen je požgal zlobne.
19 Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
Naredili so tele na Horebu in oboževali ulito podobo.
20 Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
Tako so svojo slavo zamenjali v podobnost vola, ki jé travo.
21 Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
Pozabili so Boga, svojega rešitelja, ki je v Egiptu storil velike stvari,
22 Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
čudovita dela v Hamovi deželi in strašne stvari pri Rdečem morju.
23 Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
Zato je rekel, da jih bo uničil, če ne bi njegov izbranec Mojzes stal pred njim v vrzeli, da odvrne njegov bes, da jih ne bi uničil.
24 Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
Da, prezirali so prijetno deželo, niso verovali njegovi besedi,
25 Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
temveč so godrnjali v svojih šotorih in niso prisluhnili Gospodovemu glasu.
26 Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
Zato je dvignil svojo roko zoper njih, da jih zruši v divjini,
27 Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
da uniči njihovo seme tudi med narodi in da jih razkropi po deželah.
28 Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
Pridružili so se tudi k Báal Peórju in jedli žrtvovanje mrtvim.
29 Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
Tako so ga s svojimi domiselnostmi dražili do jeze, in mednje je vdrla nadloga.
30 Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
Potem se je dvignil Pinhás in izvršil sodbo in tako se je nadloga zaustavila.
31 Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
To mu je bilo šteto v pravičnost, vsem rodovom na vékomaj.
32 Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
Jezili so ga tudi pri vodah prepira, tako da se je zaradi njih za Mojzesa slabo izteklo,
33 Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
ker so dražili njegovega duha, tako da je s svojimi ustnicami nepremišljeno govoril.
34 Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
Niso pokončali narodov, glede katerih jim je Gospod zapovedal,
35 Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
temveč so bili pomešani med pogane in se naučili njihovih del.
36 Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
Služili so svojim malikom, ki so bili zanje past.
37 Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
Da, svoje sinove in svoje hčere so žrtvovali hudičem
38 Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
in prelivali nedolžno kri, celó kri svojih sinov in svojih hčera, ki so jih žrtvovali kánaanskim malikom, in dežela je bila oskrunjena s krvjo.
39 Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
Tako so bili omadeževani s svojimi lastnimi deli in se šli vlačuganje s svojo lastno domiselnostjo.
40 Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
Zato je bil zoper njegovo ljudstvo vžgan Gospodov bes, do take mere, da je preziral svojo lastno dediščino.
41 Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
Izročil jih je v roko poganov in tisti, ki so jih sovražili, so vladali nad njimi.
42 Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
Tudi njihovi sovražniki so jih zatirali in privedeni so bili v podjarmljenje, pod njihovo roko.
43 Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
Mnogokrat jih je osvobodil, toda dražili so ga s svojo namero in bili so ponižani zaradi svoje krivičnosti.
44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
Vendar ko je slišal njihovo vpitje, se je ozrl na njihovo stisko
45 Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
in zanje se je spomnil svoje zaveze in se pokesal glede na množico svojih usmiljenj.
46 Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
Pripravil jim je tudi usmiljenje pred vsemi tistimi, ki so jih odvedli ujete.
47 Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
Reši nas, oh Gospod, naš Bog in zberi nas izmed poganov, da se zahvaljujemo tvojemu svetemu imenu in da zmagujemo v tvojem hvaljenju.
48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.
Blagoslovljen bodi Gospod, Izraelov Bog, od večnosti do večnosti in vse ljudstvo naj reče: »Amen. Hvalite Gospoda.«
