Salamana Pamācības 24
1 Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem;
なんぢ惡き人を羨むことなかれ 又これと偕に居らんことを願ふなかれ
2 Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.
そはその心に暴虐をはかり その口唇に人を害ふことをいへばなり
3 Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina,
家は智慧によりて建られ 明哲によりて堅くせられ
4 Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību.
また室は知識によりて各種の貴く美しき寳にて充されん
5 Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā;
智慧ある者は強し 知識ある人は力をます
6 Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam.
汝よき謀計をもて戦闘をなせ 勝利は議者の多きによる
7 Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos.
智慧は高くして愚なる者の及ぶところにあらず 愚なる者は門にて口を啓くことをえず
8 Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.
惡をなさんと謀る者を邪曲なる者と稱ふ
9 Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.
愚なる者の謀るところは罪なり 嘲笑者は人に憎まる
10 Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.
汝もし患難の日に氣を挫かば汝の力は弱し
11 Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies?
なんぢ死地に曳れゆく者を拯へ 滅亡によろめきゆく者をすくはざる勿れ
12 Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba?
汝われら之を知らずといふとも心をはかる者これを暁らざらんや 汝の霊魂をまもる者これを知ざらんや 彼は聲のおのおのの行爲によりて人に報ゆべし
13 Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē;
わが子よ蜜を食へ 是は美ものなり また蜂のすの滴瀝を食へ 是はなんぢの口に甘し
14 Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
智慧の汝の霊魂におけるも是の如しと知れ これを得ばかならず報いありて汝の望すたれじ
15 Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;
惡者よ義者の家を窺ふことなかれ その安居所を攻ること勿れ
16 Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē.
そは義者は七次たふるるともまた起く されど惡者は禍災によりて亡ぶ
17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp,
汝の仇たふるるとき樂しむこと勿れ 彼の亡ぶるときこころに喜ぶことなかれ
18 Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.
恐くはヱホバこれを見て惡しとし その震怒を彼より離れしめたまはん
19 Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem!
なんぢ惡者を怒ることなかれ 邪曲なる者を羨むなかれ
20 Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs.
それ惡者には後の善賚なし 邪曲なる爲の燈火は滅されん
21 Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem.
わが子よヱホバと王とを畏れよ 叛逆者に交ること勿れ
22 Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!
斯るものらの災渦は速におこる この兩者の滅亡はたれか知えんや
23 Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi.
是等もまた智慧ある者の箴言なり 偏り鞫するは善らず
24 Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“to cilvēki lād un ļaudis ienīst.
罪人に告て汝は義しといふものをは衆人これを詛ひ諸民これを惡まん
25 Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība.
これを譴る者は恩をえん また福祉これにきたるべし
26 Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis.
ほどよき應答をなす者は口唇に接吻するなり
27 Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu.
外にて汝の工をととのへ田圃にてこれを自己のためにそなへ 然るのち汝の家を建よ
28 Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām?
故なく汝の鄰に敵して證することなかれ 汝なんぞ口唇をもて欺くべけんや
29 Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“
彼の我に爲しし如く我も亦かれになすべし われ人の爲ししところに循ひてこれに報いんといふこと勿れ
30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.
われ曾て惰人の田圃と智慧なき人の葡萄園とをすぎて見しに
31 Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis.
荊棘あまねく生え薊その地面を掩ひ その石垣くづれゐたり
32 Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:
我これをみて心をとどめこれを観て教をえたり
33 Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
しばらく臥し 暫らく睡り 手を叉きて又しばらく休む
34 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs.
さらば汝の貧窮は盗人のごとく汝の欠乏は兵士の如くきたるべし
