Mateja Evaņg̒elijs 22
1 Un Jēzus atbildēja un runāja atkal caur līdzībām, uz tiem sacīdams:
U Yesu akavavuula kange avavaha va vatekesi na vagoyo va Vayahudi ifihwanikisio, ifingi akati,
2 “Debesu valstība līdzinājās ķēniņam, kas savam dēlam kāzas taisīja,
“Uvutwa vwa kukyanya vuhwaniine nu ntwa jumonga juno alyaling'hanisie uvutolani vwa mwanaake.
3 Un izsūtīja savus kalpus, tos viesus aicināt kāzās, bet tie negribēja nākt.
Untwa jula akavasung'ha avavombi vaake kukuvakemeela vano alyakutile kuuti viise kuvutolani, neke aveene vakakaana kuluta.
4 Atkal viņš citus kalpus izsūtīja un sacīja: sakāt tiem viesiem: redzi, mans mielasts ir sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti, un visas lietas sataisītas; nāciet kāzās.
Untwa juula pe akasung'ha kange avavombi avange akavavuula akati,”Lutagha ku vano nikakutile uvutolani muvavuule kuuti, Lolagha, Niling'hanisie ifiinu fyoni ifya vutolani. Nibudile ing'hambako ni ndama sango sino sineniipe fiijo. Mwise kuvutolani.”
5 Bet tie to nicināja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits pie savas tirgošanas.
Neke aveene navakavikila mwojo. vakaluta ku mbombo saave, jumonga akaluta kumughunga ghwake, ujunge akaluta kughusia ifiinu fyake.
6 Bet citi viņa kalpus sagrāba un tos lika smieklā un tos nokāva.
Avange vano valyakemelilue vakavakola avavombi vala vakavatova kyongo na kukuvabuda.
7 Kad tas ķēniņš to dzirdēja, tad viņš tapa dusmīgs un sūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un iededzināja viņu pilsētu.
Untwa jula ye apulike sino sivombike ku vavombi vaake akakalala, Akasung'ha avasikali vaake kuluta kukuvabuda avabudi vala na kunyaanya lwoni ilikaaja lyave.
8 Tad viņš uz saviem kalpiem sacīja: tās kāzas gan ir sataisītas, bet tie viesi nebija cienīgi.
Pe akavavuula avavombi vaake akati,”Uluo lwa vutolani luling'hanisivue, neke vano nikakutile uvutolani navanoghiile kange kukwisa ku vutolani.
9 Tāpēc ejat uz lielceļiem un aicinājiet kāzās, kādus jūs atrodat.
Lino lutagha mu mapuulo, muvavuule avaanhu vooni vano mutang'hana navo kuuti viise ku vutolani.”
10 Un tie kalpi izgāja uz tiem ceļiem un sameklēja kādus atrazdami, ļaunus un labus, un visi galdi pildījās ar viesiem.
Avavombi vala vakaluta mu masevo na mu mapuulo vakavakemeela na kukuvaleeta avaanhu vooni vano vakava vitan'ghana, navo avanofu na vahosi, Avaanhu vinga vakiisa vakamema mu nyumba ija vutolani.
11 Tad tas ķēniņš iegāja, tos viesus aplūkot, un tur ieraudzīja vienu cilvēku, kas nebija apģērbies kāzu drēbēs.
Neke untwa jula ye ikwingila mu nyumba jila kuuti, alole avahesia, vaake akamwagha umuunhu jumonga naafwalile umwenda ghuno ghunoghile mu vutolani!
12 Un viņš uz to sacīja: draugs, kā tu šeit esi ienācis, neapģērbies kāzu drēbēs? Bet tas palika kā mēms.
Akamposia akati,'Nyalukolo, lwandani ghwingile muno kisila kuuva nu mwenda ghuno ghunoghiile mu vutolani? Umuunhu jula akakunua ikya kujova.
13 Tad tas ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: sieniet tam kājas un rokas, ņemiet to un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
Pepeno untwa jula akavavuula avavombi vaake akati,”Nkunge umuunhu uju amaghulu na mavoko muntaaghe kunji ku ng'hiisi, ukuo ililagha na kugwegwenula amiino vwimila uvuvafi uvukome vuno alinavwo.
14 Jo daudz aicināti, bet maz izredzēti.”
U Yesu pe akavuula akati, Vano vakemelilue, nu Nguluve kukwingila mu vutwa vwake vinga neke avasalulua vadebe.”
15 Tad tie farizeji nogāja un sarunājās, ka tie Jēzu Viņa valodā savaldzinātu.
Pambele a Vafalisayi vakavuuka pala vakaluta kupuling'hana vwimila ikiteghe ikya kunkola u Yesu mu masio ghaake.
16 Un tie sūtīja pie Viņa savus mācekļus ar ķēniņa Hērodus sulaiņiem, kas sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs un māci Dieva ceļu patiesīgi, un Tu nebēdā par nevienu: jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu.
Pe akasung'ha kwa Yesu avavulanisivua vaave palikimobna vavingiliili va ntwa u Herode. Avavulanisivua vala vakamposia vakati,”Ghwe Mb'ulanisi, tukagwile kuuti uve ulimuunhu ghwa kyang'haani ghuvulanisia mu vwakyang'haani sino ilonda u Nguluve. Kange naghukwoghopa nambe muunhu vwimila uvuvaha vwaake.
17 Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”
Lino tuvuule, ghuvona ndaani indaghilo sa Moose sikwitikisia kusonga isongo kwa Kaisali?”
18 Un Jēzus, viņu blēdību nomanīdams, sacīja: “Jūs viltnieki, kam jūs Mani kārdināt?
Neke u Yesu akakagula amasaghe ghaave amaviivi akavamula akati,”Mwe vakedusi umue kiki mukungela?
19 Rādiet Man šurp to nomas naudu.” Un tie Tam rādīja vienu sudraba grasi.
Muhufie ihela jino mwa musonga isongo.”Vakamuletela idinali jimo.
20 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ir šī zīme un tas virsraksts?”
Akavaposia akati,”Ikihwani nu vulembe fino fili mu hela iji fyani?”
21 Tie uz Viņu sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
Vakamwamula vakati,”Fya Kaisali.”Pepano u Yesu akavavuula akati,”Ifya Kaisali mumpelaghe uKaisali ifya Nguluve mumpelaghe u Nguluve.”
22 Un to dzirdēdami, tie brīnījās, un To pameta un aizgāja.
Ye vapulike ulwamulo lwa Yesu vakadegha kyongo. Vakamuleka pala vakavuuka viluta.
23 Tanī pašā dienā nāca pie Viņa saduceji, kas saka, augšāmcelšanos neesam, un Viņam vaicāja
Ikighono kilakila aVasadukayi vamonga vakaluta kwa Yesu, A Vasadukayi kye kipugha mu lwitiko lwa Kiyahudi vano viiti nakwelule ulusyukolwa vafue. Vakamposia vakati,
24 Sacīdami: “Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas mirst, un tam bērnu nav, tad viņa brālim būs viņa sievu precēt un savam brālim celt dzimumu.
Ghwe M'bulanisi, u Moose alyalembile ululaghilo kuuti nave umuunhu afwile kisila mwana, unnine anoghile kuhaala umfwile jula kuuti ampapile avaana anyakusila.
25 Tad nu pie mums bija septiņi brāļi, un tas pirmais apņēma sievu un nomira, un kad tam nebija bērnu, tad tas pameta savu sievu savam brālim.
Lino kwevalyale avanamuunhu lekelalubale. Ughwa kwanda akatoola un'dala akafua kisila kuleka mwana. Ughwa vuvili akamhaala umfwile jula.
26 Tā arī otrais un trešais līdz septītam.
Ghwope akafua kisila kuleka mwana Ghwoope ughwa vutatu lukavombeka vulevule kuhanga kufika ughwa lekela lubale.
27 Un beidzot pēc visiem arī tā sieva nomira.
Pambele, ghwoope un'dala umfwile jula akafua.
28 Tad nu augšāmcelšanās dienā kuram no tiem septiņiem tā sieva piederēs? Jo tie visi viņu bija apņēmuši.”
Lino ikighono ikya kusyuka avaanhu vooni umfwile jula iliiva n'dala ghwani mu vala lekelalubale? Ulwakuuva vooni valyantolile.”
29 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs alojaties, neprazdami nedz tos rakstus, nedz Dieva spēku.
U Yesu akamula akati,”Musova, ulwakuva namukagwile aMalembe aMimike nambe ingufu sa Nguluve.
30 Jo augšāmcelšanās laikā tie nedz precēs nedz taps precēti, bet tie būs itin kā Dieva eņģeļi debesīs.
Ulwakuuva avafue valaava visyuka, nakwekulaava kutoola nambe kutolua. viliiva ndavule avanyamola ava kukyanya.
31 Bet vai jūs par miroņu augšāmcelšanos neesat lasījuši, ko Dievs jums ir runājis sacīdams:
Neke vwimila kusyuka avafue namwimbile mu Malembe aMimike sino u Nguluve alyavavulile avakuulu viinu kuuti,
32 „Es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs?“Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs.”
Une neene Nguluve ghwa Abulahamu, Nguluve ghwa Isaka, Nguluve ghwa Yakovo? u Yesu akavavuula kange kuuti u Nguluve na Nguluve ghwa vafue looli Nguluve ghwa vuumi.”
33 Un kad tie ļaudis to dzirdēja, tad tie iztrūcinājās par Viņa mācību
Avaanhu mu mapugha ghala ye apulike imbulanisio saake vakadegha kyongo.
34 Bet farizeji dzirdējuši, ka Viņš saducejiem muti bija aizbāzis, sapulcējās kopā.
A Vafalisayi ye vapulike kuuti u Yesu avamwile a Vasadukayi, kuhanga vakunilue ikya kujova vakakong'haana palikimo vakaluta kwa Yesu.
35 Un viens no tiem, viens bauslības mācītājs, kārdinādams Tam jautāja un sacīja:
Um'bulanisi jumonga ughwa ndaghilo sa Moose mu Vafalisayi vala akamughela u Yesu akamposia akati.
36 “Mācītāj, kurš tas augstākais bauslis bauslībā?”
“Ghwe M'bulanisi ululaghilo luliku luno luvaha kukila indaghilo sooni?”
37 Bet Jēzus uz to sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīļot no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta.
U Yesu akamwamula akati,”Umughanaghe u Mutwa u Nguluve ghwako nu mwojo ghwako, ghwoni ni ngufu saako sooni nu luhala lwako lwoni.
38 Šis ir tas pirmais un augstākais bauslis.
Ulu lwe lulaghilo uluvaha kange lwe lwa kwanda.
39 Bet tas otrs tam līdz: tev būs savu tuvāku mīļot kā sevi pašu.
Ululaghilo ulwa vuvili luno luling'hiine nu lwa kwanda lwe ulu, Umughanaghe unnino ndavule ghukughana juuve.
40 Šinīs divējos baušļos karājās visa bauslība un tie pravieši.”
Indaghilo sooni isa Moose ni mbulanisio isa vavili sihuma mu ndaghilo isi ivili.”
41 Kad nu tie farizeji bija sagājuši, Jēzus tiem jautāja
A Vafalisayi ye vajiighe vakong'hanile palikimo u Yesu akavaposia akati.
42 Un sacīja: “Kas jums šķiet no Kristus, kā dēls Viņš ir?” Tie uz Viņu sacīja: “Dāvida.”
Asi, mwiti kiki vwimila u Kilisite? Mwiti mwana ghwani? Vakamwamula vakati,”Mwana ghwa David.”
43 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu,
U Yesu akavaposia akati,”Nave fye lulivuo lwandani u Davidi ye alongosivue nu Mhepo ghwaNguluve ikuntambula u Kilisite Mutwa Pano iiti,
44 Tas Kungs sacījis uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
'U Mutwa u Nguluve alyam'bulile u Mutwa ghwango,”Uuve nubvutavulilua palikimo nune kuhanga nikutange avaleme avalugu vaako uvateme.”'?”
45 Ja nu Dāvids To sauc par Kungu, kā tad Tas viņa Dēls?”
Lino nave u Davidi ikuntambula u Kilisite iiti, “Mutwa,”lwandani uKilisite iiva mwanaake?”
46 Un neviens nezināja Viņam atbildēt neviena vārda un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņu jautāt.
Nakwealyale umuunhu juno akaghela kukwamula ilisio, kuhuma unsiki ughuo nalyangiile kukumposia kange.
