Mateja Evaņg̒elijs 13
1 Tanī dienā Jēzus no nama izgājis, apsēdās jūrmalā.
He galaskka Yesusay kethafe kare kezidi abba achan utidess.
2 Un daudz ļaužu pie viņa sapulcējās, tā ka Viņš laivā iekāpis tur atsēdās, un visi tie ļaudis stāvēja malā.
Daro derey iza yuyi adhidi gidothida gish asa aba gaxan agidi wogolo gido geli utidi,
3 Un Viņš uz tiem daudz runāja caur līdzībām un sacīja: “Redzi, sējējs izgāja sēt.
Daro yo lemusora hizgi yotidess “issi goshanchay zereth zeranas kezidess
4 Un viņam sējot cita sēkla krita ceļmalā; un putni nāca un to apēda.
Izi zerishin issi issi zerethi ooge achan wodhiin kafoti yidi maxi mida.
5 Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes; un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes.
Issi issi zerethi melane shuchatiza bitta bolla wodhin bittay mela bitta gidida gish elele caarides.
6 Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka viņai nebija saknes.
Gido atin away awin shulidine xapho yedonta agida gish melidess.
7 Bet cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to apmāca.
Issi issi zerethay aguntha gidon wodhidess, agunthaykka dicidi carecha culidess.
8 Bet cita krita uz labu zemi un nesa augļus, cita simtkārtīgus un cita sešdesmitkārtīgus un cita trīsdesmitkārtīgus.
Hara zerethikka loo7o orde bittan wodhidi ayfekka ayfidess, issay xetu, issay usupun tamu issay hezu tamu ayfe immidess.
9 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Siyiza haythi diza uray siyo.
10 Un tie mācekļi piegājuši uz Viņu sacīja: “Kādēļ Tu uz tiem runā caur līdzībām?”
Hessafe iza kalizayti izakko shiqidi aazas lemusora yotay gida.
11 Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet tiem tas nav dots.
Izikka istas hizgidees “Salo kawotetha xuuray intes imitidess istas gidikko immetibeyna.
12 Jo kam ir, tam taps dots, un tam būs pārlieku; bet kam nav, no tā taps atņemts arī tas, kas tam ir.
Dizades dizaysa bolla gujistanane darana shin bayndadafe hina dizarakka ekista gidana.
13 Tāpēc Es uz tiem runāju caur līdzībām, lai tie redzēdami neredz, un dzirdēdami nedzird, nedz saprot.
Ta hayssatho lemusora yotizay isti siyshe ezigonta gishine xeelishe deemonta gishasa.
14 Un pie tiem pravieša Jesajas vārdi piepildās, kas saka: “Ausīm jūs dzirdēsiet, bet nesapratīsiet; un redzēdami jūs redzēsiet, bet nenomanīsiet.
Isayasay “Inte sisa siyanashin yushi qopekista, xeelo xeelana shin wozinan wothekista, dereza wozinay mumides, ista haythaykka siyena, xelonta mala ba ayfe qili7imida, hesi bayndakko issti ba ayfera beydine ba haythara siyidi ba wozinan yushi qopidi taakko ha simin ta issta pathana shin” gida tinbite qalay istan poletidess.
15 Jo šo ļaužu sirds ir palikusi cieta, un ar ausīm tie ir pakurli un savas acis tie aizdarījuši, ka tie acīm neredz un ausīm nedzird un sirdī nesaprot, un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu.”
16 Bet svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.
Inte ayfey xeliza gishine inte haythati siyiza gish inte anjetidayta.
17 Jo patiesi, Es jums saku, ka daudz pravieši un taisni ir vēlējušies redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.
Ta intes tumu gays daro nabetine daro xillo asati ha7i inte beyzaysa beyanasine ha7i inte siyzaysa siyanas amotida shin istas hanibeyna.
18 Tad nu klausāties jūs to līdzību par to sējēju.
Histikko ha7i zeretha lemusoza birshech siyite
19 Kad kas to vārdu par to valstību dzird un neprot, tad nāk tas ļaunais un rauj to nost, kas viņa sirdī ir sēts. Šis ir tas, kas sēts ceļmalā.
Kawotetha qaala siyidi yushi qoponta ay asa wozinappekka Xla7ey yiidi zaretida zeretha bogi ekki gidana. Hessikka ogge bolla wodhida zeretha.
20 Bet kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas to vārdu dzird, un tūdaļ to ar prieku saņem.
Shucha bolla zaretidaysi qaala siyda mala ufaysan siyidi herakka ufaysan ekizade milates.
21 Bet viņam nav saknes iekš sevis, un viņš ir nepastāvīgs. Kad nu bēdas uziet un vajāšana tā vārda dēļ, tad viņš tūdaļ ņem apgrēcību.
Gido atin xapho yedanas danda7onta agida gish daro gam7onta qaalla gedon metoyne godetethi yiza wode eleli dhuphetes.
22 Bet kas starp ērkšķiem sēts, ir tas, kas to vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība apslāpē to vārdu, un tas nenes augļus. (aiōn g165)
Aguntha gidon zaretida zerethay qaala siyidi hayssa ha alamezas daro metotethane duretetha qofan baletidine culetidi ayfe immonta asa mala. (aiōn g165)
23 Bet kas uz labu zemi sēts, ir tas, kas to vārdu dzird un saprot un turklāt nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus un cits trīsdesmitkārtīgus.”
Lo7o bitan zaretida zerethay qasse qaala siyidi yushi qopizade milates tuma ayfe ayfes, isay xetu issay usupun tamu issay hezu tamu ayfe imidess.
24 Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un sacīja: “Debesu valstība ir kā kāds cilvēks, kas labu sēklu sēja savā tīrumā.
Yesusay hara lemiso istas hizgi yotidess; salo kawotethi ba gosha bittan lo7o zereth zeridade milates.
25 Bet ļaudīm guļot viņa ienaidnieks nāca un iesēja niknu zāli kviešu starpā un aizgāja.
Gido atin assi wuri zin7ida wode iza morkey yidi gisteza gidon lesho zeridi bidess.
26 Kad nu labība auga un vārpās metās, tad tā niknā zāle arīdzan rādījās.
Gisitezi dicidi ayfe ayfiza wode leshoykka izara issippe betidess.
27 Tad tie kalpi gāja pie tā nama tēva un uz to sacīja: “Kungs, vai tu neesi sējis labu sēklu savā tīrumā? No kurienes tad tā niknā zāle rodas?”
kaththa goda ashikarati godakko shiqidi “godo, ne goshan lo7o zereth zerabeykki? Haysi leshoy awappe yide. gida.
28 Un viņš uz tiem sacīja: “To tas ienaidnieks darījis.” Tad tie kalpi uz to sacīja: “Vai tad tu gribi, ka mēs ejam, to izravēt?”
Izikka istas hessa morkey othidess gidess. Ashikatatikka nu bidi leshoza harumana mala koyiza gi oychida.
29 Viņš sacīja: “Nē, ka jūs, to nikno zāli izravēdami, neizplūcat ir tos kviešus.
Izikka istas, akay hanena gasoykka inte leshoza harumishe gistezara gathi shodana,
30 Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam; un pļaujamā laikā es sacīšu tiem pļāvējiem: “Sakrājiet kopā papriekš to nikno zāli un sieniet to kūlīšos, lai tā top sadedzināta; bet tos kviešus sakrājiet manā šķūnī.”””
aagite maxa wodey gakanas issippe dico. He wode maxizayti leshoza kasetidi qori maxidi taman xuganas miirqen miirqen qachite, gisteza qasse shishidi gotaran/ pedhen/ gelthite gada ta intes yotan gidess.
31 Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja un sacīja: “Debesu valstība līdzinājās sinepju graudiņam, ko cilvēks ņēmis savā laukā iesēja.
Hara lemuso istas hizgides “salo kawotethi issi uray ba gade gidon zerida etha ayfe mala.
32 Šī gan ir tā mazākā starp visām sēklām, bet kad tā uzaug, tad tā ir lielāka pār citiem dārza stādiem un paliek par koku, tā ka tie putni apakš debess nāk un ligzdas taisa viņa zaros.”
Etha ayfey hara miththa ayfe wursoppe daro lafa gidikkokka dicada miththa wursoppe gitta gidaysu. Salo kafotikka izi hange bolla keexidi deyana gakanas gita mith gidaysu.
33 Vēl citu līdzību Viņš tiem sacīja: “Debesu valstība līdzinājās raugam, ko sieva ņēmusi iejauca trīs mēros miltu, tiekams viss sarūga.”
Ha7ikka hara lemuso istas hiz gi yotides salo kawotethi macashi liixxey dendanamala liixxe gidon gujida gutha irsho milataysu.
34 Visu to Jēzus runāja caur līdzībām uz tiem ļaudīm, un bez līdzībām Viņš uz tiem nerunāja.
Yesusay hayssa wursi asas lemusora yotidess. Lemusoy baynda issinokka yotibeyna.
35 Lai piepildītos, ko tas pravietis runājis sacīdams: “Es Savu muti atdarīšu līdzībās, Es izrunāšu lietas, kas no pasaules iesākuma apslēptas.”
Hessankka kasse nabe donan “ta duna ta lemuson doyana; alamey medhetosoppe ha simin qotetidaysa ta hasa7ana” geteti yotetidaysi poletidess.
36 Tad Jēzus tos ļaudis atlaida un pārgāja mājās, un Viņa mācekļi pie Tā piegāja un sacīja: “Izstāsti mums to līdzību par to nikno zāli tīrumā.”
Hessappe asa agidi keth gelidess. Iza kalizayti izakko shiqidi kaththa gidon diza leshoza gish ne yotida lemusoza birshech nus yota dida.
37 Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Tas, kas to labo sēklu sēj, ir Tas Cilvēka Dēls.
Izikka istas zaridi lo7o zereth zeriday asa na
38 Bet tas lauks ir pasaule, un tā labā sēkla ir tie valstības bērni, un tā niknā zāle ir tā ļaunā bērni.
Gosahy hayssa alameza, lo7o zerethay kawotetha nayta gididaysa besess, leshoy qasse Xal7e nayta.
39 Un tas ienaidnieks, kas to sējis, ir velns, un tas pļaujamais laiks ir šīs pasaules pastara gals, un tie pļāvēji ir tie eņģeļi. (aiōn g165)
Leshoza zeridi bida morkey dabilosa. Maxxa wodey alame wursethi gidishin maxxizayti Xoossa kiitanchata. (aiōn g165)
40 Tad nu tā kā tā niknā zāle top salasīta un ugunī sadedzināta, tā arī notiks šīs pasaules pastara galā. (aiōn g165)
Leshoy qoretidi taman xugetizaysa mala alame wursethan hessaththo hanana. (aiōn g165)
41 Tas Cilvēka Dēls sūtīs savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību,
Asa nay ba kitanchata kittana istikka nagaras gaso gididaytane iita ochizayta iza kawotetha garsappe wursi qori kessana.
42 Un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
Yeehoy dizasone ache garcizaso daro wolqamma taman ista yegana.
43 Tad tie taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!
Hessa wode xilloti ba aawa kawotethan awa arshe mala po7ana. Siyiza haythi diza uray siyo.
44 Vēl Debesu valstība ir kā tīrumā apslēpta manta, ko cilvēks atradis apslēpa, un priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu.
Salo kawotethi gade gidon qotetida mishe milates. Issi uray he mishiyo demidi zari qotidess. Ufaysafe dendidaysan bidi bess dizaz wursi bayzidi he mishiya diza biitta shamidees.
45 Vēl Debesu valstība ir līdzinājama tirgotājam, kas labas pērles meklēja.
Hessathokka salo kawotethi al7o worqa koyza zal7ancha milatess.
46 Un atradis vienu it dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un to nopirka.
Daro al7o gidida inqo giza shucha demida mala bidi bess dizaz wursi bayzidi shamidess.
47 Vēl Debesu valstība līdzinājās tīklam, jūrā izmestam, kas visādas zivis savilka.
Qassekka salo kawotethi abba gidon yegetidi dumma dumma mole oykidda mole gitte milates.
48 Un kad tas bija pilns, tad tie to pie malas vilkuši un apsēdušies, tās labās ir salasījuši traukos, bet tās sapuvušās metuši ārā.
mole oykizayti gittey kumiza wode gochidi abba mata kessida. Hen utidi lo7o lo7o mole qoridi keechen gujida. Iitta molista wora yegida.
Alame wursethan hessaththo hanana. kitanchati yidi nagaranchata xilotappe shakidi yekizasone ache garcizaso gede to7onta taman yegana. (aiōn g165)
50 Un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.”
51 Jēzus uz tiem saka: “Vai jūs to visu esat sapratuši?” Tie uz Viņu sacīja: “Esam gan, Kungs.”
Yesuay ista haysi wuri intess gelide? gidess. Istika E gida.
52 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tāpēc ikkatrs rakstu mācītājs, uz Debesu valstību mācīts, ir līdzīgs nama kungam, kas no savas mantas izdod jaunas un vecas lietas.”
Izikka zaridi “hessa gish salo kawotetha xuuray gelida Musse woga tamarsizadey oonikka izas miniji wothida al7o mishappe oorathane kasse ceega miish kessizade milates” gidess.
53 Un notikās, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, tad Viņš aizgāja no turienes.
Yesusay hayssa lemusota yoti wursidi heppe haraso bidess.
54 Un savā tēva pilsētā nācis, Viņš tos mācīja viņu baznīcā, tā ka tie iztrūcinājās un sacīja: “Kur Šim nāk tāda gudrība un tāds spēks?
Gede ba dere biidi ista mukuraben asa tamarso oykidess. Istika malaletidi haysi adezi hayssa eratethane hayta maalatata oothana wolqa awappe demide?
55 Vai Šis nav tā amatnieka dēls? Vai Viņa māte netop saukta Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jāzeps un Sīmanis un Jūda?
Haysi anaxeza na dene? iza ayeyi sunthi Maramo dene? Iza ishati Yaqobene Yosefone Simonane Yihuda gidetene?
56 Un vai nav visas Viņa māsas pie mums? Kur tad Šis visu to dabūjis?”
Micheti nunara dizayta gidetene? Histin haysi adezi hayssa wursi awappe ekide? gida.
57 Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa. Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Pravietis nekur netop mazāki cienīts nekā savā tēva zemē un savās mājās.”
Hesa gish isti izi gizaysa ekkibeytena. Yesusay istas “nabey ba derenine ba kethan bonchetena atin harason bonchetes” gidess.
58 Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumus viņu neticības dēļ.
Isti amanonta agida gish daro malatata hen othibeyna.
