Ījaba 36
1 Un Elihus vēl runāja un sacīja:
Og Elihu blev ved og sagde:
2 Pagaidi man vēl maķenīt, es tev mācīšu, jo no Dieva puses vēl kas jāsaka.
Bi mig lidt, og jeg vil belære dig, thi her er endnu noget at tale for Gud.
3 Es meklēšu savu atzīšanu no tālienes un gādāšu savam radītājam taisnību.
Jeg vil hente min Kundskab langt borte fra og skaffe den, som har skabt mig, Ret.
4 Jo tiešām, mana valoda nav meli; tavā priekšā ir, kam atzīšanas netrūkst.
Thi sandelig, mine Taler ere ikke Løgn; een, som er oprigtig i hvad han ved, er hos dig.
5 Redzi, Dievs ir varens un tomēr neatmet, Viņš ir varens gudrības spēkā.
Se, Gud er mægtig, og han vil ikke forkaste nogen, han er mægtig i Forstandens Styrke.
6 Viņš bezdievīgam neliek dzīvot, un bēdīgam nes tiesu.
Han lader ikke en ugudelig leve, men skaffer de elendige Ret.
7 Viņš nenovērš savas acis no taisnā, bet pie ķēniņiem uz goda krēsla, tur Viņš tiem liek sēdēt mūžam, ka top paaugstināti.
Han drager ikke sine Øjne bort fra de retfærdige, hos Konger paa Tronen, der sætter han dem evindelig, og de skulle ophøjes.
8 Un kur cietuma ļaudis ir ķēdēs un top turēti bēdu saitēs,
Og om de blive bundne i Lænker, blive fangne med Elendigheds Snore,
9 Tur Viņš tiem dara zināmu viņu darbu un viņu pārkāpumus, ka cēlušies lepnībā.
da forkynder han dem deres Gerninger og deres Overtrædelser, at de vare overmodige;
10 Viņš tiem atdara ausi mācībai, un saka, lai atgriežas no netaisnības.
da aabner han deres Øren for Formaningen og siger, at de skulle omvende sig fra Uretfærdighed.
11 Ja tie nu klausa un Viņam kalpo, tad tie pavada savas dienas labumā un savus gadus laimē.
Dersom de da ville høre og tjene ham, da skulle de ende deres Dage i det gode og deres Aar i Liflighed;
12 Un ja tie neklausa, tad tie krīt caur zobenu un mirst bez atzīšanas.
men dersom de ikke ville høre, da skulle de omkomme ved Sværdet op opgive Aanden i Uforstand.
13 Bet kam neskaidra sirds, tie kurn, tie nepiesauc, kad Viņš tos saistījis.
Og de vanhellige af Hjerte nære Vrede, de raabe ej til ham, naar han binder dem.
14 Tā tad viņu dvēsele mirst jaunībā, un viņu dzīvība paiet ar mauciniekiem.
Deres Sjæl dør hen i Ungdommen og deres Liv som Skørlevneres.
15 Bet bēdīgo Viņš izpestī viņa bēdās, un atver viņa ausis bēdu laikā.
Han frier en elendig ved hans Elendighed og aabner deres Øre ved Trængsel.
16 Tāpat Viņš tevi izraus no bēdu rīkles uz klaju vietu, kur bēdu nav, un tavs galds būs pilns ar treknumu.
Ogsaa dig leder han ud af Trængselens Strube til det vide Rum, hvor der ikke er snævert; og hvad, som sættes paa dit Bord, er fuldt af Fedme.
17 Bet ja tu esi pilns bezdievīgas tiesāšanās, tad tiesa un sodība tevi ķers.
Men har du fuldt op af den uretfærdiges Sag, skal Sag og Dom følges ad.
18 Lai sirds rūgtums tev jel neskubina zaimot, un tā lielā pārbaudīšana lai tevi nenovērš.
Thi lad ej Vreden forlede dig til Spot og lad ej den store Løsesum forføre dig!
19 Vai tu ar brēkšanu no bēdām tiksi vaļā, vai cīnīdamies ar visu spēku?
Mon han skulde agte din Rigdom? nej, hverken det skønne Guld eller nogen Magts Styrke!
20 Neilgojies pēc tās nakts, kas noceļ tautas no savas vietas.
Du skal ikke hige efter Natten, da Folk borttages fra deres Sted.
21 Sargies, negriezies pie netaisnības, jo tā tev vairāk patīk nekā pacietība.
Forsvar dig, at du ikke vender dit Ansigt til Uret; thi denne har du foretrukket fremfor det at lide.
22 Redzi, Dievs ir augsts savā spēkā; kur ir tāds mācītājs, kā Viņš?
Se, Gud er ophøjet ved sin Kraft; hvo er en Lærer som han?
23 Kas Viņam raudzīs uz Viņa ceļu, vai kas uz Viņu sacīs: Tu dari netaisnību?
Hvo har foreskrevet ham hans Vej? og hvo tør sige: Du har gjort Uret?
24 Piemini, ka arī tu paaugstini Viņa darbu, par ko ļaudis dzied.
Kom i Hu, at du ophøjer hans Gerning, hvilken Folk have besunget;
25 Visi ļaudis to skatās ar prieku, cilvēks to ierauga no tālienes.
hvilken alle Mennesker have set, hvilken Mennesket skuer langtfra.
26 Redzi, Dievs ir augsts un neizmanāms, Viņa gadu pulku nevar izdibināt.
Se, Gud er stor, og vi kunne ikke kende ham, og man kan ikke udgrunde Tallet paa hans Aar.
27 Viņš savelk ūdens lāsītes, un lietus līst no viņa miglas.
Thi han drager Vandets Draaber til sig; gennem hans Dunstkreds beredes de til Regn,
28 Tas līst no padebešiem un pil uz daudz cilvēkiem.
hvilken Skyerne lade nedflyde, lade neddryppe over mange Mennesker.
29 Vai var izprast, kā padebeši izplešas, un kā Viņa dzīvoklis rīb?
Mon ogsaa nogen forstaa hans Skyers Udspænding, hans Hyttes Bragen?
30 Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un apklājās ar jūras dziļumiem.
Se, han udbreder sit Lys om sig og skjuler Havets Rødder.
31 Jo tā Viņš soda tautas un dod barības papilnam.
Thi derved dømmer han Folkene, giver dem Spise i Overflødighed.
32 Viņa abējās rokās spīdumi, un Viņš tiem rāda, kur lai sper.
Over sine Hænder dækker han med Lyset, og han giver det Befaling imod den, det skal ramme.
33 Pērkona balss sludina Viņu nākam, un ganāmi pulki, ka Viņš tuvu.
Om ham forkynder hans Torden, ja om ham Kvæget, naar han drager op.
