Ījaba 20
1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
Saa tog Na'amatiten Zofar til Orde og sagde:
2 Uz to manas sirds domas mani spiež atbildēt, un es nevaru valdīties.
Derfor bruser Tankerne i mig, og derfor stormer det i mig;
3 Es dzirdu pārmācīšanu sev par kaunu, bet mans gars savā gudrībā zinās atbildēt.
til min Skam maa jeg høre paa Tugt, faar tankeløst Mundsvejr til Svar!
4 Vai tu nezini, ka mūžam tā bijis, kamēr Dievs cilvēkus licis virs zemes,
Ved du da ikke fra Arilds Tid, fra Tiden, da Mennesket sattes paa Jorden,
5 Ka bezdievīgo lielība ilgi nepastāv, un ka blēdnieka prieks paliek tik acumirkli?
at gudløses Jubel er kort og vanhelliges Glæde stakket?
6 Jebšu viņa greznība uzkāptu līdz debesīm, un viņa galva sniegtu līdz padebešiem,
Steg end hans Hovmod til Himlen, raged hans Hoved i Sky,
7 Taču kā viņa sūds viņš mūžam zudīs; kas viņu redzējuši, tie sacīs: kur viņš ir?
som sit Skarn forgaar han for evigt, de, der saa ham, siger: »Hvor er han?«
8 Viņš aizskries kā sapnis, ka to nevarēs atrast, un pazudīs kā parādīšana naktī.
Han flyr som en Drøm, man finder ham ikke, som et Nattesyn jages han bort;
9 Acs, kas viņu redzējusi, to vairs neredzēs, un viņa vieta to vairs neieraudzīs.
Øjet, der saa ham, ser ham ej mer, hans Sted faar ham aldrig at se igen.
10 Viņa bērni pielabināsies pie nabagiem, un viņa roka dos atpakaļ viņa mantu.
Hans Sønner bejler til ringes Yndest, hans Hænder maa give hans Gods tilbage.
11 Viņa kauli bija pilni jaunības spēka, bet apgulsies ar viņu pīšļos.
Hans Ben var fulde af Ungdomskraft, men den lægger sig med ham i Støvet.
12 Jebšu blēdība bijusi salda viņa mutei, un viņš to slēpis apakš savas mēles,
Er det onde end sødt i hans Mund, naar han gemmer det under sin Tunge,
13 Un viņš to mīlējis un nepametis, bet to paturējis savā mutē:
sparer paa det og slipper det ikke, holder det fast til sin Gane,
14 Taču viņa barība pārvērtīsies viņa iekšās, par odžu žultīm tā būs iekš viņa.
saa bliver dog Maden i hans Indre til Slangegift inden i ham;
15 Mantu, ko ierijis, viņš atkal izvems, un Dievs to izgrūdīs viņam no vēdera.
Godset, han slugte, maa han spy ud, Gud driver det ud af hans Bug,
16 Odžu žultis viņš zīdīs, glodeņu dzelonis viņu nokaus.
han indsuger Slangernes Gift, og Øgleungen slaar ham ihjel;
17 Viņš neredzēs upes, kas ielejās tek no medus un piena.
han skuer ej Strømme af Olie, Bække af Honning og Fløde;
18 Viņš gan strādās, bet to atdos un no tā nebaudīs; cik viņš arī neiemantos, prieka tam nebūs.
han maa af med sin Vinding, svælger den ej, faar ingen Glæde af tilbyttet Gods.
19 Jo viņš nospaidījis un atstājis nabagus, namus viņš laupījis, bet tos neuzcels.
Thi han knuste de ringe og lod dem ligge, ranede Huse, han ej havde bygget.
20 Jo viņa kuņģis nebija pildāms, viņš neizglābsies caur savu mantu.
Thi han har ingen Hjælp af sin Rigdom, trods sine Skatte reddes han ikke;
21 Viņa rīklei nekas neizmuka, tādēļ viņa labums nepastāvēs.
ingen gik fri for hans Glubskhed, derfor varer hans Lykke ikke;
22 Pašā bagātā pilnībā viņam būs bēdas, visu apbēdināto roka nāks viņam virsū.
midt i sin Overflod har han det trangt, al Slags Nød kommer over ham.
23 Un notiks, lai viņa kuņģis top pilns, tad (Dievs) uz viņu sūtīs savas bardzības karstumu un uz viņu liks lītin līt, lai to rij.
For at fylde hans Bug sender Gud sin Vredes Glød imod ham, lader sin Harme regne paa ham.
24 Viņš bēgs no dzelzs bruņām, un vara stops viņam izšaus cauri.
Flyr han for Brynje af Jern, saa gennemborer ham Kobberbuen;
25 Viņš izvelk un no viņa miesām nāk ārā, no viņa žultīm spīdoša dzelzs, un nāves šausmas viņu pārņem.
en Kniv kommer ud af hans Ryg, et lynende Staal af hans Galde; over ham falder Rædsler,
26 Visāda tumsība apklās viņa krājumu, neuzpūsts uguns viņu aprīs, un nomaitās to atlikumu viņa dzīvoklī.
idel Mørke er opsparet til ham; Ild, der ej blæses op, fortærer ham, æder Levningen i hans Telt.
27 Debess viņa noziegumu darīs zināmu, un zeme celsies pret viņu.
Himlen bringer hans Brøde for Lyset, og Jorden rejser sig mod ham.
28 Viņa nama krājums aizies, viņam izšķīdīs Dieva dusmības dienā.
Hans Huses Vinding maa bort, rives bort paa Guds Vredes Dag.
29 Šī ir bezdievīga cilvēka daļa no Dieva, un viņa nospriesta mantība no tā stiprā Dieva.
Slig er den gudløses Lod fra Gud og Lønnen fra Gud for hans Brøde!
