< Psalmorum 54 >
1 In finem, in carminibus. Intellectus David, cum venissent Ziphæi, et dixissent ad Saul: Nonne David absconditus est apud nos? Deus, in nomine tuo salvum me fac, et in virtute tua judica me.
Dāvida mācības dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Kad Zifieši nāca un Saulam sacīja: vai Dāvids pie mums nav paslēpies? Ak Dievs atpestī mani caur Savu vārdu un nes man tiesu caur Savu varu.
2 Deus, exaudi orationem meam; auribus percipe verba oris mei.
Ak Dievs, klausi manu lūgšanu, liec vērā, ko mana mute runā.
3 Quoniam alieni insurrexerunt adversum me, et fortes quæsierunt animam meam, et non proposuerunt Deum ante conspectum suum.
Jo svešinieki ceļas pret mani, un briesmīgi ļaudis meklē manu dvēseli; tie netur Dievu priekš savām acīm. (Sela)
4 Ecce enim Deus adjuvat me, et Dominus susceptor est animæ meæ.
Redzi, Dievs man ir par palīgu; Tas Kungs ir tas, kas manu dvēseli uztur.
5 Averte mala inimicis meis; et in veritate tua disperde illos.
Viņš maksās to ļaunumu maniem nicinātājiem; izdeldē tos pēc Tavas uzticības.
6 Voluntarie sacrificabo tibi, et confitebor nomini tuo, Domine, quoniam bonum est.
Tad es Tev upurēšu ar labu prātu, es pateikšos, Kungs, Tavam Vārdam, ka tas ir tik labs.
7 Quoniam ex omni tribulatione eripuisti me, et super inimicos meos despexit oculus meus.
Jo Viņš mani izglābis no visām bēdām, ka mana acs ar prieku uzlūko manus ienaidniekus.