Job 38
1 Respondens autem Dominus Iob de turbine, dixit:
Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
2 Quis est iste involvens sententias sermonibus imperitis?
Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
3 Accinge sicut vir lumbos tuos: interrogabo te, et responde mihi.
Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
4 Ubi eras quando ponebam fundamenta terræ? indica mihi si habes intelligentiam.
Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
5 Quis posuit mensuras eius, si nosti? vel quis tetendit super eam lineam?
Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
6 Super quo bases illius solidatæ sunt? aut quis demisit lapidem angularem eius,
Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
7 Cum me laudarent simul astra matutina, et iubilarent omnes filii Dei?
Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
8 Quis conclusit ostiis mare, quando erumpebat quasi de vulva procedens:
Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
9 Cum ponerem nubem vestimentum eius, et caligine illud quasi pannis infantiæ obvolverem?
Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
10 Circumdedi illud terminis meis, et posui vectem, et ostia:
Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
11 Et dixi: Usque huc venies, et non procedes amplius, et hic confringes tumentes fluctus tuos.
Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
12 Numquid post ortum tuum præcepisti diluculo, et ostendisti auroræ locum suum?
Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
13 Et tenuisti concutiens extrema terræ, et excussisti impios ex ea?
Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
14 Restituetur ut lutum signaculum, et stabit sicut vestimentum:
Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
15 Auferetur ab impiis lux sua, et brachium excelsum confringetur.
Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
16 Numquid ingressus es profunda maris, et in novissimis abyssi deambulasti?
Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
17 Numquid apertæ sunt tibi portæ mortis, et ostia tenebrosa vidisti?
Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
18 Numquid considerasti latitudinem terræ? indica mihi, si nosti, omnia.
Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
19 In qua via lux habitet, et tenebrarum quis locus sit:
Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?
20 Ut ducas unumquodque ad terminos suos, et intelligas semitas domus eius.
Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
21 Sciebas tunc quod nasciturus esses? et numerum dierum tuorum noveras?
Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
22 Numquid ingressus es thesauros nivis, aut thesauros grandinis aspexisti,
Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
23 Quæ præparavi in tempus hostis, in diem pugnæ et belli?
Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
24 Per quam viam spargitur lux, dividitur æstus super terram?
Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
25 Quis dedit vehementissimo imbri cursum, et viam sonantis tonitrui,
Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
26 Ut plueret super terram absque homine in deserto, ubi nullus mortalium commoratur,
Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
27 Ut impleret inviam et desolatam, et produceret herbas virentes?
Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
28 Quis est pluviæ pater? vel quis genuit stillas roris?
Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
29 De cuius utero egressa est glacies? et gelu de cælo quis genuit?
No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
30 In similitudinem lapidis aquæ durantur, et superficies abyssi constringitur.
Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
31 Numquid coniungere valebis micantes stellas Pleiadas, aut gyrum Arcturi poteris dissipare?
Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
32 Numquid producis Luciferum in tempore suo, et Vesperum super filios terræ consurgere facis?
Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?
33 Numquid nosti ordinem cæli, et pones rationem eius in terra?
Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
34 Numquid elevabis in nebula vocem tuam, et impetus aquarum operiet te?
Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
35 Numquid mittes fulgura, et ibunt, et revertentia dicent tibi: Adsumus?
Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
36 Quis posuit in visceribus hominis sapientiam? vel quis dedit gallo intelligentiam?
Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
37 Quis enarrabit cælorum rationem, et concentum cæli quis dormire faciet?
Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
38 Quando fundebatur pulvis in terra, et glebæ compingebantur?
Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
39 Numquid capies leænæ prædam, et animam catulorum eius implebis,
Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
40 Quando cubant in antris, et in specubus insidiantur?
Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
41 Quis præparat corvo escam suam, quando pulli eius clamant ad Deum, vagantes, eo quod non habeant cibos?
Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?
