Taneo 6
1 Hanki Midia mopareti ne' Dariusi'ma kinima efore huno maniteno'a, anama kegavama hia mopa 120'afi mopa refakohu osi osi huteno, ana mopa kegava hutere hanazegu gavana vahe huhampri zamante'ne.
Un Dārijam patika, iecelt pār valsti simts un divdesmit valdniekus, kas lai būtu pār visu valsti.
2 Hagi anama huhampri zamante'nea vahete'ma kegavama huzmantesnaza vahera 3'a vahe huhampri zamante'ne. Ana 3'a vahe'ma huhampari zamante'nefina magora Danieli huhampari ante'neanki'za, kini ne'mofo zantaminte'enena zamagra kegava hugahaze.
Un pār tiem atkal trīs virsniekus, kuru starpā Daniēls bija tas pirmais; tiem tie valdnieki deva atbildēšanu, lai ķēniņam nebūtu rūpes.
3 Hanki anama huhampri zamante'nea vahepina Danieli eri'zamo'a knare zantfa higeno, kini ne'mo'a negeno anama kegavama hu'nea mopamofo agu'afina hunte'nigeno ugota kva ne' manisniegu antahintahi retro hu'ne.
Bet Daniēls bija pārāks par visiem virsniekiem un valdniekiem, tāpēc ka gudrs gars bija iekš viņa, un ķēniņš nodomāja viņu iecelt pār visu valsti.
4 Hagi anama huhampri zamante'nea kva vahe'mo'za, Danieli'ma kamani eri'zama eri haviza hanige'za nege'zama kini ne'ma ome asamisnaza kankamunku hake'nazanagi, onketfa hu'naze. Na'ankure Danieli'a fatgo nekino, eri'zama eri'neana tamage kazigatike e'nerino, mago zana eri havizana osu'ne.
Tad tie virsnieki un valdnieki meklēja iemeslus pret Daniēli tās valdības dēļ. Bet tie nekādu iemeslu nedz vainu nevarēja atrast, jo viņš bija uzticīgs, ka nekādu noziegumu nedz vainu pie viņa neatrada.
5 Ana hu'negu ana kva vahe'mo'za mago zupa zamagra'a amanage hu'za hu'naze. Danieli eri'zampina mago havizana keta eri forera osune. Ana hu'negu magoke kama me'neana, agrama Anumza'amofoma amage'ma nentea kasege'afi ufreta azeriteta keagafina avrentegahune.
Tad tie vīri sacīja: mēs neatradīsim pret Daniēli nekādus iemeslus, ja mēs pret viņu nekā neatrodam viņa Dieva kalpošanā.
6 Anagema hute'za ana kva vahe'mo'za eri vararumi'za kini nete vu'za, amanage hu'za ome hu'naze. Kini ne' Dariusiga za'zate kinia maninka vugahane!
Tad tie virsnieki un valdnieki nāca lielā pulkā pie ķēniņa un tā uz viņu sacīja: lai ķēniņš Dārijs dzīvo mūžīgi!
7 Kagri'ma kaza huta eri'zama e'neruna kva vahe'ene, antahintahima negamuna vahe'ene, gavana vahe'mota maka mago trimpa huta, kini ne'moka kantahigonanki, knare hu izo nehunka mago kasege antenka huhankavetisnanke'za, 30'a zage gnamofo agu'afina mago vahe'mo'a, mago'mofontero, mago anumzantero, mago vahete'enena nunamuna osanianki, kagriteke monora hugantesaze. Hagi mago vahemo'ma ana kasegema rutagresia vahera avre atresnankeno laionimofo kerifi uramigahie.
Visi valsts virsnieki, priekšnieki, valdnieki, runas kungi un zemes soģi ir sarunājušies, ka ķēniņam būtu jāceļ likums un jāizlaiž stipra pavēle, ka ikviens, kas pa trīsdesmit dienām ko laba lūgs no kaut kāda dieva vai cilvēka, bez vien no tevis, kungs ķēniņ, taptu iemests lauvu bedrē.
8 E'ina hu'negu kini ne'moka menina hananke'za ana kasegea avontafete kretesnagenka, ana avontera kazanko avona krentesnankeno, Midia vahete'ene Pesia vahetera mago kasege efore huno me'nesnige'za eri otregahaze.
Nu tad, kungs ķēniņ, apstiprini šo pavēli, un raksti to grāmatā, ka tā netop pārgrozīta, pēc Mēdiešu un Persiešu neatsaucamiem likumiem.
9 Anagema hutazageno'a kini ne' Dariusi'a huzmantege'za ana kasegea avontafete kretazageno, ana avomofo agofetura agra'a agi kreno eri vakakinte'ne.
Tad ķēniņš Dārijs rakstīja tādu grāmatu un pavēli.
10 Hianagi Danieli'ma ana kasegere kini ne'mo'ma agima krenteno eri hankavetia nanekema nentahino'a, koma nehiaza huno noma'arega vuno, noma'amofo agofetu'ma me'nea nomofo hunaragintepinka rena ome nereno, zaho eri kama Jerusalemi kazigama me'neana eri nagi hagaro hu'ne. Ana nehuno mago zagemofo agu'afima 3'a zupama nunamuma huno Anumza'amofoma susu huntetere'ma nehiaza huno nunamuna hu'ne.
Kad nu Daniēls dzirdēja, tādu grāmatu esam rakstītu, tad viņš gāja savā namā, bet viņam bija savā augšistabā atvērti logi pret Jeruzālemi, un viņš par dienu trīs reiz metās ceļos, lūdza, teica un pateicās savam Dievam, tā kā viņš arvienu mēdza darīt.
11 Anante kini ne'mofo eri'za vahe'mo'zama kema anaki'naza kante amage ante'za magoka eri vararumi'za vu'za Danieli nonte ome kazana, Anumza'amo'ma azama haninogu nunamu nehige'za ome ke'naze.
Tad tie vīri nāca lielā pulkā un atrada Daniēli lūdzam un savu Dievu piesaucam.
12 Hagi ana vahe'mo'za kete'za kini nete e'za, Kagra kini ne'moka mago kasegea huhankavetinka, 30'a zagemofo agu'afina mago vahe'mo'a mago anumzante'ene mago vahetera nunamuna huonteno nagriteke nunamuna hugahie hunka nehunka, iza'o anama osania vahera azeri'na laionimofo kerifi atregahue hunka hunampi anagea osu'nane? Hazageno ana kenona kini ne'mo'a huno, Izo e'i Midia vahe'ene Pesia vahe'mokizmi kasege ko me'neankino, mago vahe'mo'e hunora eri otregahie.
Un tie piegāja un runāja ķēniņa priekšā par ķēniņa pavēli: vai tu, ak ķēniņ, neesi likumu rakstījis, ka ikviens, kas pa trīsdesmit dienām no kaut kāda dieva vai cilvēka ko laba lūgs, bez vien no tevis, ķēniņ, taptu iemests lauvu bedrē? Ķēniņš atbildēja un sacīja: tas ir tiesa pēc Mēdiešu un Persiešu neatsaucamiem likumiem.
13 Anante kini nera asami'za, Juda ne'ma kinafima emani'nea ne' Danieli'a kagri kasegea rutagreno amagera onte'ne. Ana nehuno agra'a Anumzamofontega mago zagegnamofo agu'afina 3'a zupa nunamuna nehie.
Tad tie atbildēja un sacīja ķēniņa priekšā: Daniēls, viens no tiem atvestiem Jūdiem, ķēniņ, nav licis vērā ne tevi, ne tavu pavēli, ko tu esi rakstījis, jo viņš lūdz trīsreiz par dienu savu lūgšanu.
14 Hazageno kini ne'mo'ma ana kema nentahigeno'a arimpamo'a tusi kna nehigeno mani'neno, inankna hu'na Danielina aza hugahueha huno antahintahi hakare nehuno, mani'negeno ana zupa zagemo'a ufregeno kinaga se'ne.
Šo valodu dzirdējis, ķēniņš ļoti noskuma un nodarbojās no visas sirds, ka viņš Daniēli izpestītu; - tiekams saule nogāja, viņš to meklēja izglābt.
15 Hagi kinaga zagema unefrege'za kini ne'mofo eri'za vahe'mo'za ete eri vararumi'za kini nete vu'za amanage ome hu'naze. Kini ne'moka kagra ko antahi'nane, Midia vahe'ene Pesia vahe'mo'za mago kasegema kini ne'mo'ma huhankaveti'nesnia kasegea mago vahe'mo'a ruotagregahie.
Bet tie vīri nāca lielā pulkā ķēniņa priekšā un sacīja uz ķēniņu: tu zini, kungs ķēniņ, ka Mēdiešu un Persiešu likumi ir tādi, ka nevienu pavēli, ne likumu, ko ķēniņš ir iecēlis, nevar pārgrozīt.
16 Anagema hazageno'a kini ne' Dariusi'a huzmantege'za vu'za Danielina ome avre'za laionimofo kerifi ome atre'naze. Ana hutazageno kini ne'mo'a Danielina asamino, Maka zupa kagu'areti'ma hunka agri eri'zama enerina Anumzankamo'a kaza huno kavresie.
Tad ķēniņš pavēlēja, Daniēli atvest un iemest lauvu bedrē, un ķēniņš iesāka un sacīja uz Daniēli: tavs Dievs, ko tu bez mitēšanās godā, Tas lai tevi izpestī.
17 Hanki Danielima retufe vazi'naza kerimofo avazarera mago have eri'za renkani rente'naze. Anante kini ne'mo'ene eri'za vahe'amo'za ana havemofo agofetura avame'zana zamagia krete'za fukireti rekamarente'naze. Na'ankure vahe'mo'ma Danielima eme avre atre'zanku anara hu'naze.
Un akmens tapa atnests un likts uz bedres caurumu; to ķēniņš aizzieģelēja ar savu gredzenu un ar savu lielkungu gredzenu, ka tas spriedums par Daniēli netaptu pārgrozīts,
18 Ana'ma hute'za kini nemo'a marerisa nonkuma'arega atreno vuno umani'neno, ana kenagera ne'zana oneno, ko'ma nehiazana huno eri'za vahe'a hige'za eme azeri musena osu'naze. Ana hazageno ana kenagera mani'neno avura omasetfa hu'ne.
Tad ķēniņš nogāja uz savu pili un palika cauru nakti neēdis un nelika sev celt priekšā barību un nevarēja arī gulēt.
19 Hanki nanterame kini nemo'a otiazamo, ame huno laionimofo kerima me'nerega vu'ne.
No rīta agri, ar mazu gaismiņu, ķēniņš cēlās un gāja steigšus pie lauvu bedres.
20 Ana kerire'ma kini ne' Dariusi'ma uhanatiteno'a, tusi asunku nehuno amanage hu'ne. Kasefa'ma huno mani'nea Anumzamofo eri'za ne' Danieliga, kagu'areti'ma hunka agri eri'zama erintenkama nevana Anumzamo'a kegava hugantege'za laionimo'za kahe'za one'nazafi?
Un pie bedres nācis, viņš Daniēli sauca ar noskumušu balsi: ķēniņš sauca un sacīja uz Daniēli: Daniēl, tu dzīvā Dieva kalps, vai tavs Dievs, ko tu bez mitēšanās godā, tevi varējis izpestīt no lauvām?
21 Anagema higeno'a Danieli'a kenona huno, Kini nemoka knare hunka za'zate kinia mani vava hunka vugahane!
Tad Daniēls sacīja uz ķēniņu: lai ķēniņš dzīvo mūžīgi!
22 Nagri Anumzamo'a ankero vahe'a huntegeno eno laioniramimofo zamagira eri hamunkige'za hazenkea onami'naze. Na'ankure Anumzamofo avurera hazeke'ni'a omanege'na, kini nemoka kagri zana magora eri havizana osu'nogu anara hu'ne.
Mans Dievs savu eņģeli sūtījis, tas lauvām aizturējis rīkli, ka tie mani nav ievainojuši, tāpēc ka viņa priekšā esmu atrasts nenoziedzīgs un arī pret tevi, kungs ķēniņ, es nekā ļauna neesmu darījis.
23 Kini ne'mo'a tusi muse nehuno huzmantege'za, Danielina ana kerifintira avre atre'naze. Magore huno Danieli avufga reohakanene. Na'ankure agra'a Anumzamofonte amentinti hu'negu anara hu'ne.
Tad ķēniņš palika priecīgs un pavēlēja Daniēli no bedres izvilkt; un kad Daniēls no bedres tapa izvilkts, tad nekādas vainas pie viņa neatrada, tāpēc ka viņš savam Dievam bija uzticējies.
24 Anante kini nemo'a hankavege huno vahera huzmanteno, Vuta Danielima havige hu'za kanivema rente'naza vahera ome nezamavareta, a'mofavre zaminena zamavareta vuta laionimofo kerifi ome zamaretufe vaziho huno huzmante'ne. Anage hige'za vu'za anazana ome hu'naze. Hianagi zahufa moparera uorami'nage'za, laionimo'za haru hu'za mareri'za zamazerite'za zaferi'nazamia anifunetagi'za taganataganu vaziza nenaze.
Un ķēniņš pavēlēja, tos vīrus atvest, kas Daniēli bija apsūdzējuši, un tos meta lauvu bedrē līdz ar viņu bērniem un sievām, un tie vēl nenonāca dibenā, tad jau tie lauvas tos sagrāba un satrieca visus viņu kaulus.
25 Hagi anante kini ne' Dariusi'a mago avona kreteno, atregeno kokankoka ana mopafima ru zamavufagane ru zamavufagane ru zamageru'ene ru zamageru'ene vahe'ma mani'narega nevigeno amanage hu'ne, musenke atre ramantoankita knare huta tamarimpa frune manigahaze.
Tad ķēniņš Dārijs rakstīja visiem ļaudīm, visām tautām un mēlēm, kas visapkārt virs zemes: miers lai jums vairojās!
26 Maka ama nagrama kegavama hu'noa mopafi vahe'mota kasefa'ma huno mani'nea Anumzana Danieli Anumzamofonku korora hunteho. Na'ankure kasefa huno mani'neno, manivava nehia Anumzankino, agra kinia manivava huno nevanigeno, hankave'amo'a vaga oregahie.
No manis nāk pavēle, ka visās manas valsts tiesās būs bīties un drebēt priekš Daniēla Dieva, jo Viņš ir tas dzīvais Dievs un pastāvīgs mūžīgi, un Viņa valstība nav nīcīga un Viņa valdībai nav gala.
27 Ana hu'neankino ana Anumzamo'a agra vahe'a zamagu vazino nezmavreno, monafine mopafinena kaguva zane avame'zanena eri fore nehia Anumzankino, laionimofo hankavefintira Danielina aza huno avre'ne.
Viņš atpestī un izglābj un dara brīnumus un zīmes debesīs un virs zemes; tas Daniēli izpestījis no lauvu varas.
28 Ana hutegeno Dariusi'ma kinima mani'nea knafine, Pesia kini ne' Sairusi'ma kinima mania knafina, Danieli avatera mago zana fore osigeno knare huno mani'ne.
Un šis Daniēls palika varens Dārija valstī un arī Kirus, Persiešu ķēniņa, valstī.
