< מִשְׁלֵי 21 >
פלגי-מים לב-מלך ביד-יהוה על-כל-אשר יחפץ יטנו | 1 |
Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
כל-דרך-איש ישר בעיניו ותכן לבות יהוה | 2 |
Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
עשה צדקה ומשפט-- נבחר ליהוה מזבח | 3 |
Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
רום-עינים ורחב-לב-- נר רשעים חטאת | 4 |
Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
מחשבות חרוץ אך-למותר וכל-אץ אך-למחסור | 5 |
Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
פעל אצרות בלשון שקר-- הבל נדף מבקשי-מות | 6 |
Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
שד-רשעים יגורם כי מאנו לעשות משפט | 7 |
Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
הפכפך דרך איש וזר וזך ישר פעלו | 8 |
Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
טוב לשבת על-פנת-גג-- מאשת מדינים ובית חבר | 9 |
Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
נפש רשע אותה-רע לא-יחן בעיניו רעהו | 10 |
Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
בענש-לץ יחכם-פתי ובהשכיל לחכם יקח-דעת | 11 |
Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
משכיל צדיק לבית רשע מסלף רשעים לרע | 12 |
Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
אטם אזנו מזעקת-דל-- גם-הוא יקרא ולא יענה | 13 |
Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
מתן בסתר יכפה-אף ושחד בחק חמה עזה | 14 |
Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
שמחה לצדיק עשות משפט ומחתה לפעלי און | 15 |
Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
אדם--תועה מדרך השכל בקהל רפאים ינוח | 16 |
Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
איש מחסור אהב שמחה אהב יין-ושמן לא יעשיר | 17 |
Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
כפר לצדיק רשע ותחת ישרים בוגד | 18 |
Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
טוב שבת בארץ-מדבר-- מאשת מדונים (מדינים) וכעס | 19 |
Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
אוצר נחמד ושמן--בנוה חכם וכסיל אדם יבלענו | 20 |
Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
רדף צדקה וחסד-- ימצא חיים צדקה וכבוד | 21 |
Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
עיר גברים עלה חכם וירד עז מבטחה | 22 |
Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
שמר פיו ולשונו-- שמר מצרות נפשו | 23 |
Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
זד יהיר לץ שמו-- עושה בעברת זדון | 24 |
Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
תאות עצל תמיתנו כי-מאנו ידיו לעשות | 25 |
Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
כל-היום התאוה תאוה וצדיק יתן ולא יחשך | 26 |
Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
זבח רשעים תועבה אף כי-בזמה יביאנו | 27 |
Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
עד-כזבים יאבד ואיש שומע לנצח ידבר | 28 |
Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
העז איש רשע בפניו וישר הוא יכין דרכיו (יבין דרכו) | 29 |
Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
אין חכמה ואין תבונה-- ואין עצה לנגד יהוה | 30 |
Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
סוס--מוכן ליום מלחמה וליהוה התשועה | 31 |
Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.