Psalm 107
1 "Dem Herrn sagt Dank! Denn er ist gut. Auf ewig währet seine Huld."
Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 So singen die vom Herrn Erlösten, die er aus Feindes Hand befreit
Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
3 und aus den Ländern sammelt von Morgen, Abend, Mitternacht und Süden. -
Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 Sie irren in der Steppenwüste und finden keine Bahn zur Wohnstatt hin.
Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
5 Sie leiden Durst und Hunger, und ihre Seele sinkt darob in Ohnmacht.
Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
6 Sie schreien zu dem Herrn in ihrer Not; Er rettet sie aus ihren Ängsten
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
7 und leitet sie auf rechtem Wege, die Wohnstatt zu erreichen.
Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
8 Sie sollen dankbar sein dem Herrn für seine Gnade, für seine Wunder an den Menschenkindern,
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
9 daß er ihr Lechzen stillt und ihren Hunger mit dem Nötigen befriedigt! -
Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
10 In Finsternis und Todesschatten sitzen sie, gebannt in Elend und in Eisen;
Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
11 denn Gottes Worten widerspenstig, verschmähen sie des Höchsten Rat.
Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
12 Durch Mühsal beugt er ihren Sinn; sie werden machtlos; niemand hilft.
Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
13 Sie schrein zum Herrn in ihrer Not; er rettet sie aus ihren Ängsten.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
14 Aus Finsternis und Todesschatten führt er sie, und ihre Fesseln sprengt er auf.
Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
15 Sie sollen dankbar sein dem Herrn für seine Gnade, für seine Wunder an den Menschenkindern,
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
16 daß er zertrümmert eherne Pforten und Eisenriegel bricht! -
Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
17 Die Kranken leiden schwer ob ihres Sündenwandels und wegen ihrer Missetaten,
Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
18 daß sie vor jeder Speise ekelt und sie des Todes Pforten schon berühren.
Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
19 Sie schreien zu dem Herrn in ihrer Not; er rettet sie aus ihren Ängsten.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
20 Er schickt sein Wort, macht sie gesund und rettet sie vor ihren Grüften.
Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
21 Sie sollen dankbar sein dem Herrn für seine Gnade, für seine Wunder an den Menschenkindern,
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
22 ihm Dankesopfer bringen, jubelnd seine Taten künden! -
Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
23 Die auf der See in Schiffen fahren und ihr Geschäft auf großen Wassern treiben,
Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
24 erblicken hier des Herren Werke und seine Wunder mit der tiefen Flut.
Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
25 Ein Sturm erhebt sich auf sein Wort, und seine Wellen türmen sich.
Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
26 Sie steigen bis zum Himmel, fahren in die Tiefen. Ihr Leben ist gefährdet.
Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
27 Sie tanzen, schwanken wie Betrunkene. Dahin ist ihre ganze Kunst.
Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
28 Sie schrein zum Herrn in ihrer Not; er rettet sie aus ihren Ängsten.
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
29 Er macht den Sturm zum Säuselwind; da legen sich des Meeres Wellen.
Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
30 Sie jubeln, daß sie stille liegen und er sie an ihr Endziel führt.
Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
31 Sie sollen dankbar sein dem Herrn für seine Gnade, für seine Wunder an den Menschenkindern
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
32 und ihn vor allem Volk erheben und ihn im Kreis der Alten loben! -
Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
33 Er macht zur Wüste Ströme, zu dürrem Lande Quellenorte,
Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
34 ein fruchtbar Land zum salzigen Grund, der Bosheit der Bewohner wegen.
Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
35 Er macht zum Wasserteich die Wüste und dürres Land zum Quellenort;
Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
36 die Hungrigen läßt er hier wohnen; Sie bauen eine Wohnstatt dort,
Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
37 besäen Felder, pflanzen Weinberge, die lohnend Früchte tragen.
Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
38 Er segnet sie, daß sie sich riesig mehren, und läßt ihr Vieh sich nicht vermindern.
Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
39 Vermindern sie sich, werden sie gebeugt von Druck und Elend und von Jammer,
Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
40 dann gießt auf Fürsten er Verachtung aus und führt sie in die unwegsame Öde.
Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
41 Doch aus dem Elend hebt er Arme auf und macht Geschlechter Herden gleich.
Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
42 Das sehen Redliche und freuen sich, und jeder Frevelmund verstummt. -
To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
43 Wer weise ist, beachtet dies, und Anerkennung finden so des Herren Gnadentaten.
Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
