< Psalms 139 >

1 `To victorie, the salm of Dauith. Lord, thou hast preued me, and hast knowe me;
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.
2 thou hast knowe my sitting, and my rising ayen.
Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes.
3 Thou hast vndirstonde my thouytis fro fer; thou hast enquerid my path and my corde.
Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi.
4 And thou hast bifor seien alle my weies; for no word is in my tunge.
Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.
5 Lo! Lord, thou hast knowe alle thingis, the laste thingis and elde; thou hast formed me, and hast set thin hond on me.
Tu meties ap mani pakaļā un priekšā un turi Savu roku pār mani.
6 Thi kunnyng is maad wondirful of me; it is coumfortid, and Y schal not mowe to it.
Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.
7 Whidir schal Y go fro thi spirit; and whider schal Y fle fro thi face?
Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?
8 If Y schal stie in to heuene, thou art there; if Y schal go doun to helle, thou art present. (Sheol h7585)
Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi. (Sheol h7585)
9 If Y schal take my fetheris ful eerli; and schal dwelle in the last partis of the see.
Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā.
10 And sotheli thider thin hond schal leede me forth; and thi riyt hond schal holde me.
Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.
11 And Y seide, In hap derknessis schulen defoule me; and the nyyt is my liytnyng in my delicis.
Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani:
12 For whi derknessis schulen not be maad derk fro thee, aud the niyt schal be liytned as the dai; as the derknessis therof, so and the liyt therof.
Tad ir tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma.
13 For thou haddist in possessioun my reines; thou tokist me vp fro the wombe of my modir.
Jo Tu esi radījis manas īkstis, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās.
14 I schal knouleche to thee, for thou art magnefied dreedfuli; thi werkis ben wondirful, and my soule schal knouleche ful miche.
Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin.
15 Mi boon, which thou madist in priuete, is not hyd fro thee; and my substaunce in the lower partis of erthe.
Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos.
16 Thin iyen sien myn vnperfit thing, and alle men schulen be writun in thi book; daies schulen be formed, and no man is in tho.
Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti(miesas iedīgli), un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas.
17 Forsothe, God, thi frendis ben maad onourable ful myche to me; the princeheed of hem is coumfortid ful myche.
Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits!
18 I schal noumbre hem, and thei schulen be multiplied aboue grauel; Y roos vp, and yit Y am with thee.
Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.
19 For thou, God, schalt slee synneris; ye menquelleris, bowe awei fro me.
Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos.
20 For ye seien in thouyt; Take thei her citees in vanite.
Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.
21 Lord, whether Y hatide not hem that hatiden thee; and Y failide on thin enemyes?
Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas?
22 Bi perfite haterede Y hatide hem; thei weren maad enemyes to me.
Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.
23 God, preue thou me, and knowe thou myn herte; axe thou me, and knowe thou my pathis.
Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas,
24 And se thou, if weie of wickidnesse is in me; and lede thou me forth in euerlastinge wei.
Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu.

< Psalms 139 >