Psalms 119
1 Alleluia. Blessid ben men with out wem in the weie; that gon in the lawe of the Lord.
Svētīgi tie, kas nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā Tā Kunga bauslībā.
2 Blessid ben thei, that seken hise witnessingis; seken him in al the herte.
Svētīgi tie, kas Viņa liecības tur, kas no visas sirds Viņu meklē,
3 For thei that worchen wickidnesse; yeden not in hise weies.
Netaisnību nedara, bet staigā pa Viņa ceļiem.
4 Thou hast comaundid; that thin heestis be kept greetly.
Tu esi pavēlējis, Tavus baušļus cieti sargāt.
5 I wolde that my weies be dressid; to kepe thi iustifiyngis.
Kaut mani ceļi uz to vien dzītos, Tavus likumus sargāt.
6 Thanne Y schal not be schent; whanne Y schal biholde perfitli in alle thin heestis.
Kad es raudzīšos uz visiem Taviem baušļiem, tad netapšu kaunā.
7 I schal knouleche to thee in the dressing of herte; in that that Y lernyde the domes of thi riytfulnesse.
Es Tev pateikšos ar skaidru sirdi, kad būšu mācījies Tavas taisnības tiesas.
8 I schal kepe thi iustifiyngis; forsake thou not me on ech side.
Es turēšu Tavus likumus; neatstāj mani pavisam.
9 In what thing amendith a yong waxinge man his weie? in keping thi wordis.
Kā jauneklis savu ceļu turēs šķīstu? Kad viņš turas pēc Taviem vārdiem.
10 In al myn herte Y souyte thee; putte thou me not awei fro thin heestis.
Es Tevi meklēju no visas sirds; neliec man nomaldīties no Taviem baušļiem.
11 In myn herte Y hidde thi spechis; that Y do not synne ayens thee.
Es paturu Tavus vārdus savā sirdī, ka negrēkoju pret Tevi.
12 Lord, thou art blessid; teche thou me thi iustifiyngis.
Slavēts esi Tu, Kungs; māci man Tavus likumus.
13 In my lippis Y haue pronounsid; alle the domes of thi mouth.
Ar savām lūpām es izteikšu visas Tavas mutes tiesas.
14 I delitide in the weie of thi witnessingis; as in alle richessis.
Es priecājos par Tavas liecības ceļu kā vien par kādu mantu.
15 I schal be ocupied in thin heestis; and Y schal biholde thi weies.
Es pārdomāju Tavas pavēles un ņemu vērā Tavus ceļus.
16 I schal bithenke in thi iustifiyngis; Y schal not foryete thi wordis.
Es priecājos par Taviem likumiem; Tavu vārdu es neaizmirstu.
17 Yelde to thi seruaunt; quiken thou me, and Y schal kepe thi wordis.
Dari labu Savam kalpam, ka es dzīvoju un pasargu Tavu vārdu.
18 Liytne thou myn iyen; and Y schal biholde the merueils of thi lawe.
Atdari manas acis, ka es uzlūkoju Tavas bauslības brīnumus.
19 I am a comeling in erthe; hide thou not thin heestis fro me.
Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis Tavus baušļus.
20 Mi soule coueitide to desire thi iustifiyngis; in al tyme.
Mana dvēsele ir satriekta caur ilgošanos pēc Tavām tiesām vienmēr.
21 Thou blamedist the proude; thei ben cursid, that bowen awei fro thin heestis.
Tu rāji pārgalvjus, tos nolādētos, kas no Taviem baušļiem nomaldās.
22 Do thou awei `fro me schenschipe and dispising; for Y souyte thi witnessingis.
Novērs no manis kaunu un negodu, jo es turu Tavas liecības.
23 For whi princis saten, and spaken ayens me; but thi seruaunt was exercisid in thi iustifiyngis.
Kaut arī lieli kungi sēž un runā pret mani, bet Tavs kalps apdomā Tavus likumus.
24 For whi and thi witnessyngis is my thenkyng; and my counsel is thi iustifiyngis.
Tavas liecības ir mans prieks un padoms.
25 Mi soule cleuede to the pawment; quykine thou me bi thi word.
Mana dvēsele līp pie pīšļiem; dari man dzīvu pēc Tava Vārda.
26 I telde out my weies, and thou herdist me; teche thou me thi iustifiyngis.
Es izteicu savus ceļus, un Tu mani paklausi; māci man Tavus likumus.
27 Lerne thou me the weie of thi iustifiyngis; and Y schal be exercisid in thi merueils.
Liec man saprast Tavu likumu ceļus, ka es varu pārdomāt Tavus brīnumus.
28 Mi soule nappide for anoye; conferme thou me in thi wordis.
Mana dvēsele raud noskumusi; stiprini mani ar Tavu Vārdu.
29 Remoue thou fro me the weie of wickidnesse; and in thi lawe haue thou merci on me.
Novērs no manis viltības ceļu un dāvini man Tavu bauslību.
30 I chees the weie of treuthe; Y foryat not thi domes.
Patiesības ceļu es esmu izredzējies, Tavas tiesas esmu licis savā priekšā.
31 Lord, Y cleuede to thi witnessyngis; nyle thou schende me.
Es turos pie Tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.
32 I ran the weie of thi comaundementis; whanne thou alargidist myn herte.
Kad Tu manu sirdi atvieglini, tad es teku Tavas bauslības ceļu.
33 Lord, sette thou to me a lawe, the weie of thi iustifiyngis; and Y schal seke it euere.
Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, ka es tos pasargu līdz galam.
34 Yyue thou vndurstonding to me, and Y schal seke thi lawe; and Y schal kepe it in al myn herte.
Dod man saprašanu, ka es Tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.
35 Lede me forth in the path of thin heestis; for Y wolde it.
Vadi mani uz Tavas bauslības ceļu, jo pie tā man ir labs prāts.
36 `Bowe thou myn herte in to thi witnessingus; and not in to aueryce.
Loki manu sirdi pie Tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.
37 Turne thou awei myn iyen, that `tho seen not vanyte; quykene thou me in thi weie.
Nogriez manas acis, ka tās neskatās uz nelietību, dari mani dzīvu uz Tava ceļa.
38 Ordeyne thi speche to thi seruaunt; in thi drede.
Apstiprini Savam kalpam Tavu vārdu, tiem par labu, kas Tevi bīstas.
39 Kitte awey my schenschip, which Y supposide; for thi domes ben myrie.
Novērs manu kaunu, par ko es bīstos, jo Tavas tiesas ir labas.
40 Lo! Y coueitide thi comaundementis; quikene thou me in thin equite.
Redzi, es mīlu Tavas pavēles; dari mani dzīvu pēc Tavas taisnības.
41 And, Lord, thi merci come on me; thin heelthe come bi thi speche.
Kungs, lai man nāk Tava žēlastība, Tava pestīšana pēc Tava vārda,
42 And Y schal answere a word to men seiynge schenschipe to me; for Y hopide in thi wordis.
Ka varu atbildēt savam mēdītājam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.
43 And take thou not awei fro my mouth the word of treuthe outerli; for Y hopide aboue in thi domes.
Un neatrauj pavisam no manas mutes patiesības vārdu, jo es ceru uz Tavām tiesām.
44 And Y schal kepe thi lawe euere; in to the world, and in to the world of world.
Es turēšu Tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžam.
45 And Y yede in largenesse; for Y souyte thi comaundementis.
Un es staigāšu bez bēdām, jo es meklēju Tavas pavēles.
46 And Y spak of thi witnessyngis in the siyt of kingis; and Y was not schent.
Par Tavām liecībām es runāšu ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā.
47 And Y bithouyte in thin heestis; whiche Y louede.
Es priecājos par Taviem baušļiem, ko es mīlēju.
48 And Y reiside myn hondis to thi comaundementis, whiche Y louede; and Y schal be excercisid in thi iustifiyngis.
Un es paceļu savas rokas pie Taviem baušļiem, ko es mīlēju, un pārdomāju Tavus likumus.
49 Lord, haue thou mynde on thi word to thi seruaunt; in which word thou hast youe hope to me.
Piemini Savam kalpam to vārdu, uz ko Tu man lieci cerēt.
50 This coumfortide me in my lownesse; for thi word quikenede me.
Šī ir mana iepriecināšana manās bēdās, jo Tava apsolīšana mani dara dzīvu.
51 Proude men diden wickidli bi alle thingis; but Y bowide not awei fro thi lawe.
Pārgalvji mani apsmej pārlieku, bet es neatkāpjos no Tavas bauslības.
52 Lord, Y was myndeful on thi domes fro the world; and Y was coumfortid.
Kungs, kad es pieminu Tavas tiesas no senlaikiem, tad topu iepriecināts.
53 Failing helde me; for synneris forsakinge thi lawe.
Lielas dusmas mani pārņēmušas to bezdievīgo dēļ, kas Tavu bauslību atstāj.
54 Thi iustifiyngis weren delitable to me to be sungun; in the place of my pilgrimage.
Tava bauslība ir mana dziesma manas svešniecības namā.
55 Lord, Y hadde mynde of thi name bi niyt; and Y kepte thi lawe.
Kungs, naktī es pieminu Tavu vārdu un turu Tavu bausli.
56 This thing was maad to me; for Y souyte thi iustifiyngis.
Tā ir mana manta, ka es turu Tavas pavēles.
57 Lord, my part; Y seide to kepe thi lawe.
Tu, Kungs, esi mana daļa; es esmu solījis, turēt Tavus Vārdus.
58 I bisouyte thi face in al myn herte; haue thou merci on me bi thi speche.
Es Tevi pielūdzu no visas sirds; esi man žēlīgs pēc Tavas apsolīšanas.
59 I bithouyte my weies; and Y turnede my feet in to thi witnessyngis.
Es apdomāju savus ceļus un griežu savas kājas pie Tavām liecībām.
60 I am redi, and Y am not disturblid; to kepe thi comaundementis.
Es steidzos un nekavējos, Tavus baušļus turēt.
61 The coordis of synneris han biclippid me; and Y haue not foryete thi lawe.
Bezdievīgie man apmetuši valgus, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
62 At mydnyyt Y roos to knouleche to thee; on the domes of thi iustifiyngis.
Nakts vidū es ceļos, Tev pateikties par Tavas taisnības tiesām.
63 I am parcener of alle that dreden thee; and kepen thin heestis.
Es piebiedrojos visiem, kas Tevi bīstas, un visiem, kas tur Tavas pavēles.
64 Lord, the erthe is ful of thi merci; teche thou me thi iustifiyngis.
Kungs, zeme ir pilna Tavas žēlastības; māci man Tavus likumus.
65 Lord, thou hast do goodnesse with thi seruaunt; bi thi word.
Tu dari labu Savam kalpam, ak Kungs, pēc Sava vārda.
66 Teche thou me goodnesse, and loore, and kunnyng; for Y bileuede to thin heestis.
Māci man labu saprašanu un atzīšanu, jo es ticu Taviem baušļiem.
67 Bifor that Y was maad meke, Y trespasside; therfor Y kepte thi speche.
Pirms tapu pazemots, es alojos; bet nu es turu Tavu Vārdu.
68 Thou art good; and in thi goodnesse teche thou me thi iustifiyngis.
Tu esi labs un dari labu, māci man Tavus likumus.
69 The wickidnesse of hem that ben proude, is multiplied on me; but in al myn herte Y schal seke thin heestis.
Pārgalvji izperē melus pret mani, bet es turu Tavas pavēles no visas sirds.
70 The herte of hem is cruddid as mylk; but Y bithouyte thi lawe.
Viņu sirds ir bieza kā tauki, bet es priecājos par Tavu bauslību.
71 It is good to me, that thou hast maad me meke; that Y lerne thi iustifiyngis.
Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos Tavus likumus.
72 The lawe of thi mouth is betere to me; than thousyndis of gold and of siluer.
Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba.
73 Thin hondis maden me, and fourmeden me; yyue thou vndurstondyng to me, that Y lerne thin heestis.
Tavas rokas mani radījušas un taisījušas; dari mani gudru, ka es mācos Tavus baušļus.
74 Thei that dreden thee schulen se me, and schulen be glad; for Y hopide more on thi wordis.
Kas Tevi bīstas, mani uzlūko un priecājās; jo es gaidu uz Taviem vārdiem.
75 Lord, Y knewe, that thi domes ben equite; and in thi treuth thou hast maad me meke.
Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu mani esi pazemojis pēc Tavas uzticības.
76 Thi merci be maad, that it coumforte me; bi thi speche to thi seruaunt.
Lai jel Tava žēlastība man ir par iepriecināšanu, tā kā Tu Savam kalpam esi solījis.
77 Thi merciful doyngis come to me, and Y schal lyue; for thi lawe is my thenkyng.
Lai Tava žēlastība man notiek, ka es dzīvoju, jo Tava bauslība ir mans prieks.
78 Thei that ben proude be schent, for vniustli thei diden wickidnesse ayens me; but Y schal be exercisid in thin heestis.
Lai top kaunā pārgalvji, kas mani ar meliem nospieduši; bet es pārdomāju Tavas pavēles.
79 Thei that dreden thee be turned to me; and thei that knowen thi witnessyngis.
Lai pie manis griežas, kas Tevi bīstas, un kas pazīst Tavas liecības.
80 Myn herte be maad vnwemmed in thi iustifiyngis; that Y be not schent.
Lai mana sirds ir skaidra pie Taviem likumiem, ka netopu kaunā.
81 Mi soule failide in to thin helthe; and Y hopide more on thi word.
Manai dvēselei slāpst pēc Tavas pestīšanas; es ceru uz Taviem vārdiem.
82 Myn iyen failiden in to thi speche; seiynge, Whanne schalt thou coumforte me?
Manas acis ilgojās pēc Tavām apsolīšanām, ka es saku: kad Tu mani iepriecināsi?
83 For Y am maad as a bowge in frost; Y haue not foryete thi iustifiyngis.
Jo es esmu kā ādas trauks dūmos; taču es neaizmirstu Tavus likumus.
84 Hou many ben the daies of thi seruaunt; whanne thou schalt make doom of hem that pursuen me?
Cik tad Tavam kalpam dienu? Kad Tu turēsi sodu pār maniem vajātājiem?
85 Wickid men telden to me ianglyngis; but not as thi lawe.
Pārgalvji man rok bedres, tie, kas neturas pēc Tavas bauslības.
86 Alle thi comaundementis ben treuthe; wickid men han pursued me, helpe thou me.
Visi Tavi baušļi ir patiesība; tie mani vajā ar meliem, - palīdzi man!
87 Almeest thei endiden me in erthe; but I forsook not thi comaundementis.
Tie mani gandrīz iznīcinājuši virs zemes, bet es neesmu atstājis Tavas pavēles.
88 Bi thi mersi quikene thou me; and Y schal kepe the witnessingis of thi mouth.
Atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības, tad es sargāšu Tavas mutes liecību.
89 Lord, thi word dwellith in heuene; with outen ende.
Kungs, Tavs vārds pastāv mūžīgi debesīs.
90 Thi treuthe dwellith in generacioun, and in to generacioun; thou hast foundid the erthe, and it dwellith.
Tava patiesība stāv līdz radu radiem. Tu zemi esi stiprinājis, ka tā stāv.
91 The dai lastith contynueli bi thi ordynaunce; for alle thingis seruen to thee.
Pēc Taviem likumiem tie vēl šodien stāv, jo viss Tev kalpo.
92 No but that thi lawe was my thenking; thanne perauenture Y hadde perischid in my lownesse.
Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, tad es jau sen būtu bojā gājis savās bēdās.
93 With outen ende Y schal not foryete thi iustifiyngis; for in tho thou hast quikened me.
Tavas pavēles es neaizmirsīšu ne mūžam, jo caur tām Tu mani esi atspirdzinājis.
94 I am thin, make thou me saaf; for Y haue souyt thi iustifiyngis.
Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju Tavas pavēles.
95 Synneris aboden me, for to leese me; Y vndurstood thi witnessingis.
Bezdievīgie glūn uz mani, mani samaitāt, bet es lieku vērā Tavas liecības.
96 I siy the ende of al ende; thi comaundement is ful large.
Es esmu redzējis, ka ikvienam stiprumam ir gals, bet Tavs bauslis pastāv bez gala.
97 Lord, hou louede Y thi lawe; al dai it is my thenking.
Cik ļoti es mīlēju Tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.
98 Aboue myn enemyes thou madist me prudent bi thi comaundement; for it is to me with outen ende.
Ar Saviem baušļiem Tu dari mani gudrāku pār maniem ienaidniekiem, jo tie (baušļi) ir mūžam pie manis.
99 I vndurstood aboue alle men techinge me; for thi witnessingis is my thenking.
Es esmu vairāk izmācīts nekā visi mani mācītāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.
100 I vndirstood aboue eelde men; for Y souyte thi comaundementis.
Es esmu prātīgāks nekā tie vecie, jo es turu Tavas pavēles.
101 I forbeed my feet fro al euel weie; that Y kepe thi wordis.
Es atrauju savu kāju no visiem blēžu ceļiem, ka es sargāju Tavu vārdu.
102 I bowide not fro thi domes; for thou hast set lawe to me.
Es neatkāpjos no Tavām tiesām, jo Tu mani māci.
103 Thi spechis ben ful swete to my cheekis; aboue hony to my mouth.
Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki par medu manām lūpām!
104 I vnderstood of thin heestis; therfor Y hatide al the weie of wickidnesse.
Caur Tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.
105 Thi word is a lanterne to my feet; and liyt to my pathis.
Tavs vārds ir manas kājas spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.
106 I swoor, and purposide stidefastli; to kepe the domes of thi riytfulnesse.
Es esmu zvērējis un to turēšu stipri, ka es sargāšu Tavas taisnības tiesas.
107 I am maad low bi alle thingis; Lord, quykene thou me bi thi word.
Es esmu ļoti apbēdināts, Kungs, atspirdzini mani pēc Tava vārda.
108 Lord, make thou wel plesinge the wilful thingis of my mouth; and teche thou me thi domes.
Ak Kungs, lai Tev jel patīk manas mutes upuri, un māci man Tavas tiesas.
109 Mi soule is euere in myn hondis; and Y foryat not thi lawe.
Mana dvēsele stāv vienmēr manā rokā, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
110 Synneris settiden a snare to me; and Y erride not fro thi comaundementis.
Bezdievīgie man liek valgus, taču es nealojos no Tavām pavēlēm.
111 I purchasside thi witnessyngis bi eritage with outen ende; for tho ben the ful ioiyng of myn herte.
Tavas liecības es turu par savu mantu mūžīgi, jo tās ir manas sirds līksmība.
112 I bowide myn herte to do thi iustifiyngis with outen ende; for reward.
Es griežu savu sirdi, darīt Tavus likumus mūžīgi līdz pat galam.
113 I hatide wickid men; and Y louede thi lawe.
Es ienīstu tos divprātīgos un mīlēju Tavu bauslību.
114 Thou art myn helpere, and my `taker vp; and Y hopide more on thi word.
Tu esi mans patvērums un manas priekšturamās bruņas; uz Tavu vārdu es gaidu.
115 Ye wickide men, bowe awei fro me; and Y schal seke the comaundementis of my God.
Atstājaties no manis, jūs ļauna darītāji, ka es varu turēt sava Dieva baušļus.
116 Vp take thou me bi thi word, and Y schal lyue; and schende thou not me fro myn abydyng.
Uzturi mani pēc Tava Vārda, ka es dzīvoju, un lai es kaunā netopu savā cerībā.
117 Helpe thou me, and Y schal be saaf; and Y schal bithenke euere in thi iustifiyngis.
Stiprini mani, ka topu vesels, tad es skatīšos uz Taviem likumiem vienmēr.
118 Thou hast forsake alle men goynge awey fro thi domes; for the thouyt of hem is vniust.
Tu atmeti visus, kas no Taviem likumiem nomaldās; jo meli ir viņu viltus būšana.
119 I arettide alle the synneris of erthe brekeris of the lawe; therfor Y louede thi witnessyngis.
Tu atmeti visus bezdievīgos virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīļoju Tavas liecības.
120 Naile thou my fleischis with thi drede; for Y dredde of thi domes.
Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavām sodībām.
121 I dide doom and riytwisnesse; bitake thou not me to hem that falsli chalengen me.
Es daru tiesu un taisnību; nenodod mani maniem varas darītājiem.
122 Take vp thi seruaunt in to goodnesse; thei that ben proude chalenge not me.
Aizstāvi Tu Savu kalpu uz labu, ka pārgalvji mani nepārvar.
123 Myn iyen failiden in to thin helthe; and in to the speche of thi riytfulnesse.
Manas acis ilgojās pēc Tavas pestīšanas un pēc Tava taisnā vārda.
124 Do thou with thi seruaunt bi thi merci; and teche thou me thi iustifiyngis.
Dari pēc Savas žēlastības Savam kalpam un māci man Tavus likumus.
125 I am thi seruaunt, yyue thou vndurstondyng to me; that Y kunne thi witnessingis.
Es esmu Tavs kalps; dari man gudru, ka es atzīstu Tavas liecības.
126 Lord, it is tyme to do; thei han distried thi lawe.
Laiks ir, ka Tas Kungs Savu darbu dara; tie lauzuši Tavu bauslību.
127 Therfor Y louede thi comaundementis; more than gold and topazion.
Tādēļ es mīļoju Tavu bauslību vairāk nekā zeltu un šķīstu zeltu.
128 Therfor Y was dressid to alle thin heestis; Y hatide al wickid weie.
Tādēļ es turu visas pavēles par it taisnām; ikkatru viltus ceļu es ienīstu.
129 Lord, thi witnessingis ben wondirful; therfor my soule souyte tho.
Tavas liecības ir brīnišķas, tādēļ mana dvēsele tās tur.
130 Declaring of thi wordis liytneth; and yyueth vnderstonding to meke men.
Kad Tavi Vārdi atveras, tad tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.
131 I openede my mouth, and drouy the spirit; for Y desiride thi comaundementis.
Savu muti es atdaru ilgodamies, jo Tavu baušļu man gribās.
132 Biholde thou on me, and haue merci on me; bi the dom of hem that louen thi name.
Griezies pie manis un esi man žēlīgs, kā Tu mēdzi darīt tiem, kas Tavu vārdu mīl.
133 Dresse thou my goyingis bi thi speche; that al vnriytfulnesse haue not lordschip on me.
Stiprini manus soļus iekš Taviem vārdiem, un lai ļaunums nevalda pār mani.
134 Ayeyn bie thou me fro the false chalengis of men; that Y kepe thin heestis.
Atpestī mani no cilvēku spaidiem, tad es turēšu Tavas pavēles.
135 Liytne thi face on thi seruaunt; and teche thou me thi iustifiyngis.
Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus.
136 Myn iyen ledden forth the outgoynges of watris; for thei kepten not thi lawe.
Manas acis izraud asaru upes, tāpēc ka netur Tavu bauslību.
137 Lord, thou art iust; and thi dom is riytful.
Kungs, Tu esi taisns un Tavas tiesas ir taisnas.
138 Thou hast comaundid riytfulnesse, thi witnessingis; and thi treuthe greetli to be kept.
Taisnībā Tu esi piekodinājis un lielā patiesībā Savas liecības.
139 Mi feruent loue made me to be meltid; for myn enemys foryaten thi wordis.
Mans karstums mani gandrīz nomācis, tāpēc ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.
140 Thi speche is greetli enflawmed; and thi seruaunt louede it.
Tavi Vārdi ir ļoti šķīsti, un Tavs kalps tos mīļo.
141 I am yong, and dispisid; Y foryat not thi iustifiyngis.
Es esmu mazs un nievāts, bet Tavas pavēles es neaizmirstu.
142 Lord, thi riytfulnesse is riytfulnesse with outen ende; and thi lawe is treuthe.
Tava taisnība ir taisnība mūžīgi, un Tava bauslība ir patiesība.
143 Tribulacioun and angwische founden me; thin heestis is my thenking.
Bēdas un bailes man uzgājušas, bet Tavi baušļi ir mans prieks.
144 Thi witnessyngis is equite with outen ende; yyue thou vndirstondyng to me, and Y schal lyue.
Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es dzīvošu.
145 I criede in al myn herte, Lord, here thou me; and Y schal seke thi iustifiyngis.
Es saucu no visas sirds, paklausi mani, Kungs, tad es turēšu Tavus likumus.
146 I criede to thee, make thou me saaf; that Y kepe thi comaundementis.
Es Tevi piesaucu, palīdzi man, ka turu Tavas liecības.
147 I bifor cam in ripenesse, and Y criede; Y hopide aboue on thi wordis.
Es nāku ar mazu gaismiņu un kliedzu; uz Tavu Vārdu es ceru.
148 Myn iyen bifor camen to thee ful eerli; that Y schulde bithenke thi speches.
Agri manas acis mostas, pārdomāt Tavus Vārdus.
149 Lord, here thou my vois bi thi merci; and quykene thou me bi thi doom.
Klausi manu balsi pēc Tavas žēlastības; Kungs, atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
150 Thei that pursuen me neiyden to wickidnesse; forsothe thei ben maad fer fro thi lawe.
Kas dzenās pēc blēdības, tie laužās uz mani, tie atkāpjas tālu no Tavas bauslības.
151 Lord, thou art nyy; and alle thi weies ben treuthe.
Kungs, Tu esi tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība.
152 In the bigynnyng Y knewe of thi witnessingis; for thou hast foundid tho with outen ende.
No iesākuma es zinu, ka Tu Savas liecības esi stiprinājis uz mūžību.
153 Se thou my mekenesse, and delyuere thou me; for Y foryat not thi lawe.
Uzlūko manās bēdās un izglāb mani, jo Tavu bauslību es neaizmirstu.
154 Deme thou my dom, and ayenbie thou me; quikene thou me for thi speche.
Iztiesā Tu manu tiesu un atpestī mani, atspirdzini mani pēc Taviem Vārdiem.
155 Heelthe is fer fro synners; for thei souyten not thi iustifiyngis.
Pestīšana paliek tālu no bezdievīgiem, jo tie nemeklē Tavus likumus.
156 Lord, thi mercies ben manye; quykene thou me bi thi dom.
Kungs, liela ir Tava apžēlošanās; atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
157 Thei ben manye that pursuen me, and doen tribulacioun to me; Y bowide not awei fro thi witnessingis.
Daudz ir manu vajātāju un pretinieku; bet es neatkāpjos no Tavām liecībām.
158 I siy brekers of the lawe, and Y was meltid; for thei kepten not thi spechis.
Es redzu pārkāpējus, un man sāp, ka tie netur Tavus Vārdus.
159 Lord, se thou, for Y louede thi comaundementis; quikene thou me in thi merci.
Uzlūko, ka es Tavas pavēles mīļoju; ak Kungs, atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības.
160 The bigynnyng of thi wordis is treuthe; alle the domes of thi riytwisnesse ben withouten ende.
Tavs vārds visnotaļ ir patiesība, un visas Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.
161 Princes pursueden me with outen cause; and my herte dredde of thi wordis.
Lieli kungi mani vajā bez vainas, bet mana sirds bīstas no Taviem Vārdiem.
162 I schal be glad on thi spechis; as he that fyndith many spuylis.
Es priecājos par Tavu Vārdu, kā kas dabūjis lielu laupījumu.
163 I hatide and wlatide wickidnesse; forsothe Y louede thi lawe.
Es ienīstu melus un turu tos par negantību; Tavu bauslību es mīļoju.
164 I seide heriyngis to thee seuene sithis in the dai; on the domes of thi riytfulnesse.
Es Tevi teicu septiņkārt dienā par Tavām taisnām tiesām.
165 Miche pees is to hem that louen thi lawe; and no sclaundir is to hem.
Kas Tavu bauslību mīļo, tiem ir liels miers un tie nekur nepiedurās.
166 Lord, Y abood thin heelthe; and Y louede thin heestis.
Ak Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu un daru pēc Taviem baušļiem.
167 Mi soule kepte thi witnessyngis; and louede tho greetli.
Mana dvēsele tur Tavas liecības, un es tās ļoti mīļoju,
168 I kepte thi `comaundementis, and thi witnessingis; for alle my weies ben in thi siyt.
Es pasargu Tavas pavēles un Tavas liecības, jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā.
169 Lord, my biseching come niy in thi siyt; bi thi speche yyue thou vndurstonding to me.
Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš Tava vaiga! Dari mani gudru pēc Tava Vārda!
170 Myn axing entre in thi siyt; bi thi speche delyuere thou me.
Lai mana sirds lūgšana nāk priekš Tava vaiga! Izglāb mani pēc Tava Vārda!
171 Mi lippis schulen telle out an ympne; whanne thou hast tauyte me thi iustifiyngis.
Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, kad tu man māci Tavus likumus.
172 Mi tunge schal pronounce thi speche; for whi alle thi comaundementis ben equite.
Mana mēle dziedās no Taviem vārdiem, jo visi Tavi baušļi ir taisnība.
173 Thin hond be maad, that it saue me; for Y haue chose thin heestis.
Lai Tava roka man nāk palīgā, jo Tavas pavēles es esmu izredzējies.
174 Lord, Y coueitide thin heelthe; and thi lawe is my thenking.
Kungs, man gribās Tavas pestīšanas, un Tava bauslība ir mans prieks.
175 Mi soule schal lyue, and schal herie thee; and thi domes schulen helpe me.
Lai dzīvo mana dvēsele, ka tā Tevi var teikt, un lai Tavas tiesas man palīdz.
176 I erride as a scheep that perischide; Lord, seke thi seruaunt, for Y foryat not thi comaundementis.
Es maldos kā pazudusi avs, - meklē Savu kalpu, jo es neaizmirstu Tavas pavēles.
