Job 34
1 And Helyu pronounside, and spak also these thingis,
Un Elihus atbildēja un sacīja:
2 Wise men, here ye my wordis, and lerned men, herkne ye me; for the eere preueth wordis,
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
3 and the throte demeth metis bi taast.
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
4 Chese we doom to vs; and se we among vs, what is the betere.
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
5 For Job seide, Y am iust, and God hath distried my doom.
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
6 For whi lesynge is in demynge me, and myn arowe is violent with out ony synne.
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
7 Who is a man, as Joob is, that drynkith scornyng as watir?
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
8 that goith with men worchynge wickidnesse, and goith with vnfeithful men?
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
9 For he seide, A man schal not plese God, yhe, thouy he renneth with God.
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
10 Therfor ye men hertid, `that is, vndurstonde, here ye me; vnpite, `ethir cruelte, be fer fro God, and wickidnesse fro Almyyti God.
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns.
11 For he schal yelde the werk of man to hym; and bi the weies of ech man he schal restore to hym.
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
12 For verili God schal not condempne with out cause; nether Almyyti God schal distrie doom.
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu!
13 What othere man hath he ordeyned on the lond? ether whom hath he set on the world, which he made?
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
14 If God dressith his herte to hym, he schal drawe to hym silf his spirit and blast.
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
15 Ech fleisch schal faile togidere; `and a man schal turne ayen in to aisch.
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
16 Therfor if thou hast vndurstondyng, here thou that that is seid, and herkne the vois of my speche.
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
17 Whether he that loueth not doom may be maad hool? and hou condempnest thou so myche him, that is iust?
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?
18 Which seith to the kyng, Thou art apostata; which clepith the duykis vnpitouse, `ethir vnfeithful.
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
19 `Which takith not the persoones of princes, nether knew a tyraunt, whanne he stryuede ayens a pore man; for alle men ben the werk of hise hondis.
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20 Thei schulen die sudeynli, and at mydnyyt puplis schulen be troblid, `ethir schulen be bowid, as othere bookis han; and schulen passe, and schulen take `awei `a violent man with out hond.
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
21 For the iyen of God ben on the weies of men, and biholdith alle goyngis of hem.
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
22 No derknessis ben, and no schadewe of deeth is, that thei, that worchen wickidnesse, be hid there;
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
23 for it is `no more in the power of man, that he come to God in to doom.
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
24 God schal al to-breke many men and vnnoumbrable; and schal make othere men to stonde for hem.
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
25 For he knowith the werkis of hem; therfor he schal brynge yn niyt, and thei schulen be al to-brokun.
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
26 He smoot hem, as vnpitouse men, in the place of seinge men.
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
27 Whiche yeden awei fro hym bi `castyng afore, and nolden vndurstonde alle hise weies.
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
28 That thei schulden make the cry of a nedi man to come to hym, and that he schulde here the vois of pore men.
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
29 For whanne he grauntith pees, who is that condempneth? Sithen he hidith his cheer, who is that seeth hym? And on folkis and on alle men `he hath power `to do siche thingis.
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
30 Which makith `a man ypocrite to regne, for the synnes of the puple.
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
31 Therfor for Y haue spoke to God, also Y schal not forbede thee.
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
32 If Y erride, teche thou me; if Y spak wickidnesse, Y schal no more adde.
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
33 Whether God axith that wickidnesse of thee, for it displeside thee? For thou hast bigunne to speke, and not Y; that if thou knowist ony thing betere, speke thou.
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
34 Men vndurstondynge, speke to me; and a wise man, here me.
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
35 Forsothe Joob spak folili, and hise wordis sownen not techyng.
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
36 My fadir, be Joob preuede `til to the ende; ceesse thou not fro the man of wickidnesse,
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
37 `that addith blasfemye ouer hise synnes. Be he constreyned among vs in the meene tyme; and thanne bi hise wordis stire he God to the doom.
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. -
