Job 31
1 I made couenaunt with myn iyen, that Y schulde not thenke of a virgyn.
Es derību esmu derējis ar savām acīm, ka man nebija uzlūkot sievieti.
2 For what part schulde God aboue haue in me, and eritage Almyyti God of hiye thingis?
Bet kādu daļu Dievs man dod no augšienes, jeb kādu mantību tas Visuvarenais no debesīm?
3 Whether perdicioun is not to a wickid man, and alienacioun of God is to men worchynge wickidnesse?
Vai netaisnam nepienākas nelaime un ļauna darītājam nedienas?
4 Whether he biholdith not my weies, and noumbrith alle my goyngis?
Vai Viņš neredz manus ceļus, vai Viņš neskaita visus manus soļus?
5 If Y yede in vanyte, and my foot hastide in gile,
Ja esmu dzinis netaisnību un mana kāja steigusies uz nelietību, -
6 God weie me in a iust balaunce, and knowe my symplenesse.
Lai Viņš mani nosver taisnā svaru kausā, tad Dievs atzīs manu nenoziedzību.
7 If my step bowide fro the weie; if myn iye suede myn herte, and a spotte cleuede to myn hondis;
Ja mani soļi no ceļa noklīduši, un mana sirds dzinusies pakaļ manām acīm, ja kas pielipis pie manām rokām:
8 sowe Y, and another ete, and my generacioun be drawun out bi the root.
Tad lai es sēju, un cits to ēd, un mani iedēsti lai top izsakņoti.
9 If myn herte was disseyued on a womman, and if Y settide aspies at the dore of my frend; my wijf be the hoore of anothir man,
Ja mana sirds ļāvās apmānīties sievas dēļ un ja esmu glūnējis pie sava tuvākā durvīm,
10 and othir men be bowid doun on hir.
Tad lai mana sieva maļ citam, un svešs lai pie tās pieglaužas.
11 For this is vnleueful, and the moost wickidnesse.
Jo šī ir negantība un noziegums priekš tiesnešiem.
12 Fier is deourynge `til to wastyng, and drawynge vp bi the roote alle generaciouns.
Jo tas ir uguns, kas rij līdz pašai ellei un būtu izsakņojis visu manu padomu. (questioned)
13 If Y dispiside to take doom with my seruaunt and myn hand mayde, whanne thei stryueden ayens me.
Ja esmu nicinājis sava kalpa vai savas kalpones tiesu, kad tiem kas bija pret mani:
14 What sotheli schal Y do, whanne God schal rise to deme? and whanne he schal axe, what schal Y answere to hym?
Ko es tad varētu darīt, kad tas stiprais Dievs celtos, un kad Viņš meklētu, ko es varētu atbildēt?
15 Whether he, that wrouyte also hym, made not me in the wombe, and o God formede me in the wombe?
Vai Tas, kas mani radījis mātes miesās, nav radījis viņu arīdzan? Vai Tas pats mūs miesās nav sataisījis(viena veida)?
16 If Y denyede to pore men that, that thei wolden, and if Y made the iyen of a wydewe to abide;
Ja nabagam esmu liedzis, kad tam gribējās, vai licis izīgt atraitnes acīm,
17 if Y aloone eet my mussel, and a faderles child eet not therof;
Ja esmu ēdis savu kumosu viens pats, tā ka bāriņš no tā arī nebūtu ēdis, -
18 for merciful doyng encreesside with me fro my yong childhed, and yede out of my modris wombe with me;
Jo no manas jaunības viņš pie manis ir uzaudzis kā pie tēva, un no savas mātes miesām es viņu esmu žēlojis, -
19 if Y dispiside a man passynge forth, for he hadde not a cloth, and a pore man with out hilyng;
Ja esmu redzējis kādu bojā ejam, kam drēbju nebija, un ka nabagam nebija apsega;
20 if hise sidis blessiden not me, and was not maad hoot of the fleeces of my scheep;
Ja viņa gurni man nav pateikušies, kad viņš bija sasilis no manu jēru ādām;
21 if Y reiside myn hond on a fadirles child, yhe, whanne Y siy me the hiyere in the yate;
Ja savu roku esmu pacēlis pret bāriņu, kad es redzēju savu palīgu vārtos:
22 my schuldre falle fro his ioynt, and myn arm with hise boonys be al to-brokun.
Tad lai mans elkonis atkrīt no pleca un mana roka lai nolūst no stilba.
23 For euere Y dredde God, as wawis wexynge gret on me; and `Y myyte not bere his birthun.
Jo mani biedina Dieva sods un Viņa augstības priekšā esmu nespēcīgs.
24 If Y gesside gold my strengthe, and if Y seide to purid gold, Thou art my trist;
Ja uz zeltu esmu licis savu cerību, vai uz šķīstu zeltu sacījis: mans patvērums;
25 if Y was glad on my many ritchessis, and for myn hond foond ful many thingis;
Ja esmu priecājies, ka man liela manta un ka mana roka ko laba sakrājusi;
26 if Y siy the sunne, whanne it schynede, and the moone goynge clereli;
Ja saules gaišumu esmu uzlūkojis, kad tas spīdēja, vai mēnesi, kad tas spoži tecēja,
27 and if myn herte was glad in priuyte, and if Y kisside myn hond with my mouth;
Un mana sirds būtu ļāvusies pievilties, ka savu roku no mutes uz tiem būtu pacēlis (tos godināt);
28 which is the moost wickidnesse, and deniyng ayens hiyeste God;
Tas arī būtu noziegums priekš tiesnešiem, jo es būtu aizliedzis Dievu augstībā.
29 if Y hadde ioye at the fallyng of hym, that hatide me, and if Y ioide fulli, that yuel hadde founde hym;
Ja esmu priecājies par sava nīdētāja nelaimi un lēkājis, kad posts to aizņēma.
30 for Y yaf not my throte to do synne, that Y schulde asaile and curse his soule;
Jo es savai mutei neļāvu grēkot, ka es viņa dvēseli būtu lādējis, -
31 if the men of my tabernacle seiden not, Who yyueth, that we be fillid of hise fleischis? a pilgryme dwellide not with outforth;
Ja manai saimei nebija jāsaka: vai kāds pie viņa galda gaļas nav paēdis?
32 my dore was opyn to a weiegoere;
Svešiniekam nebija jāpaliek par nakti ārā, savas durvis es atdarīju pret ceļa pusi -
33 if Y as man hidde my synne, and helide my wickidnesse in my bosum;
Ja kā Ādams esmu apklājis savus pārkāpumus, savu noziegumu apslēpdams savā sirdī
34 if Y dredde at ful greet multitude, and if dispisyng of neyyboris made me aferd; and not more Y was stille, and yede not out of the dore;
Ka man bija bail no tā lielā pulka, vai ka radu pelšana man biedēja, ka es klusu turējos, negāju ārā pa durvīm -
35 who yyueth an helpere to me, that Almyyti God here my desire? that he that demeth,
Ak kaut man būtu, kas mani klausītu! redzi, še mans raksts, lai Dievs man atbild, un tas raksts, ko mans pretinieks rakstījis!
36 write a book, that Y bere it in my schuldre, and cumpasse it as a coroun to me?
Tiešām, uz saviem kamiešiem es to gribu nest, to sev gribu apsiet kā kroni.
37 Bi alle my degrees Y schal pronounce it, and Y schal as offre it to the prynce.
Visus savus soļus es tam gribu izstāstīt, kā valdnieks es pie tā gribu pieiet -
38 If my lond crieth ayens me, and hise forewis wepen with it;
Ja mans tīrums par mani kliedz, un viņa vagas kopā raud,
39 if Y eet fruytis therof with out money, and Y turmentide the soule of erthetileris of it;
Ja es viņa augļus esmu velti ēdis un arāju dvēselei licis nopūsties:
40 a brere growe to me for wheete, and a thorn for barli.
Tad lai man aug dadži kviešu vietā un ērkšķi miežu vietā! Tā Ījaba vārdi beidzās.
