Job 28
1 Siluer hath bigynnyngis of his veynes; and a place is to gold, in which it is wellid togidere.
Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
2 Irun is takun fro erthe, and a stoon resolued, `ethir meltid, bi heete, is turned in to money.
Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
3 God hath set tyme to derknessis, and he biholdith the ende of alle thingis.
Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
4 Also a stronde departith a stoon of derknesse, and the schadewe of deth, fro the puple goynge in pilgrymage; it departith tho hillis, whiche the foot of a nedi man foryat, and hillis with out weie.
Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
5 The erthe, wher of breed cam forth in his place, is destried bi fier.
No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
6 The place of saphir ben stoonys therof, and the clottis therof ben gold.
Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
7 A brid knewe not the weie, and the iye of a vultur, ethir rauenouse brid, bihelde it not.
Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
8 The sones of marchauntis tretiden not on it, and a lyonesse passide not therbi.
Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
9 God stretchide forth his hond to a flynt; he distriede hillis fro the rootis.
Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
10 He hewide doun ryuers in stoonys; and his iye siy al precious thing.
Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
11 And he souyte out the depthis of floodis; and he brouyte forth hid thingis in to liyt.
Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
12 But where is wisdom foundun, and which is the place of vndurstondyng?
Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
13 A man noot the prijs therof, nether it is foundun in the lond of men lyuynge swetli, `ether delicatli.
Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
14 The depthe of watris seith, It is not in me; and the see spekith, It is not with me.
Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
15 Gold ful cleene schal not be youun for wisdom, nether siluer schal be weied in the chaungyng therof.
Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
16 It schal not be comparysound to the died colours of Iynde, not to the moost preciouse stoon of sardius, nether to saphir.
To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
17 Nether gold, nether glas schal be maad euene worth therto;
To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
18 and hiye and fer apperynge vessels of gold schulen not be chaungid for wisdom, nether schulen be had in mynde in comparisoun therof. Forsothe wisdom is drawun of pryuy thingis;
Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
19 topasie of Ethiope schal not be maad euene worth to wisdom, and moost preciouse diyngis schulen not be set togidere in prijs, `ether comparisound, therto.
Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
20 Therfor wherof cometh wisdom, and which is the place of vndurstondyng?
Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
21 It is hid fro the iyen of alle lyuynge men; also it is hid fro briddis of heuene.
Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
22 Perdicioun and deeth seiden, With oure eeris we herden the fame therof.
Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
23 God vndurstondith the weye therof, and he knowith the place therof.
Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
24 For he biholdith the endis of the world, and biholdith alle thingis that ben vndur heuene.
Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
25 `Which God made weiyte to wyndis, and weiede watris in mesure.
Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
26 Whanne he settide lawe to reyn, and weie to tempestis sownynge;
Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
27 thanne he siy wisdom, and telde out, and made redi, and souyte out.
Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
28 And he seide to man, Lo! the drede of the Lord, thilke is wisdom; and to go awei fro yuel, is vndurstondyng.
Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
