Proverbs 9
1 Wisdom hath built her house, she hath hewn out her seven pillars:
Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
2 She hath killed her beasts; she hath mingled her wine; she hath also furnished her table.
Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
3 She hath sent forth her maidens: she crieth upon the highest places of the city,
Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
4 Whoever [is] simple, let him turn in hither: [as for] him that wanteth understanding, she saith to him,
„Kas nejēga, lai griežas šurp!“kas neprātīgs, uz to viņa saka:
5 Come, eat of my bread, and drink of the wine [which] I have mingled.
„Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
6 Forsake the foolish, and live; and go in the way of understanding.
Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“
7 He that reproveth a scorner, getteth to himself shame: and he that rebuketh a wicked [man getteth] himself a blot.
Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
8 Reprove not a scorner, lest he shall hate thee: rebuke a wise man, and he will love thee.
Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
9 Give [instruction] to a wise [man], and he will be yet wiser: teach a just [man], and he will increase in learning.
Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
10 The fear of the LORD [is] the beginning of wisdom: and the knowledge of the holy [is] understanding.
Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
11 For by me thy days shall be multiplied, and the years of thy life shall be increased.
Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
12 If thou art wise, thou shalt be wise for thyself: but [if] thou scornest, thou alone shalt bear [it].
Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
13 A foolish woman [is] clamorous: [she is] simple, and knoweth nothing.
Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka
14 For she sitteth at the door of her house, on a seat in the high places of the city,
Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
15 To call passengers who go right on their ways:
Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.
16 Whoever [is] simple, let him turn in hither: and [as for] him that wanteth understanding, she saith to him,
Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
17 Stolen waters are sweet, and bread [eaten] in secret is pleasant.
„Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“
