Job 13
1 Lo, my eye hath seen all [this], my ear hath heard and understood it.
Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
2 What ye know, [the same] do I know also: I [am] not inferior to you.
Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
3 Surely I would speak to the Almighty, and I desire to reason with God.
Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
4 But ye [are] forgers of lies, ye [are] all physicians of no value.
Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
5 O that ye would altogether hold your peace and it would be your wisdom.
Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
6 Hear now my reasoning, and hearken to the pleadings of my lips.
Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
7 Will ye speak wickedly for God? and talk deceitfully for him?
Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
8 Will ye accept his person? will ye contend for God?
Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
9 Is it good that he should search you out? or as one man mocketh another, do ye [so] mock him?
Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
10 He will surely reprove you, if ye do secretly accept persons.
Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
11 Shall not his excellence make you afraid? and his dread fall upon you?
Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
12 Your remembrances [are] like to ashes, your bodies to bodies of clay.
Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
13 Hold your peace, let me alone, that I may speak, and let come on me what [will].
Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
14 Why do I take my flesh in my teeth, and put my life in my hand?
Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
15 Though he shall slay me, yet will I trust in him: but I will maintain my own ways before him.
Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
16 He also [shall be] my salvation: for a hypocrite shall not come before him.
Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
17 Hear diligently my speech, and my declaration with your ears.
Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
18 Behold now, I have ordered [my] cause; I know that I shall be justified.
Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
19 Who [is] he [that] will plead with me? for now, if I hold my tongue, I shall expire.
Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
20 Only do not two [things] to me: then will I not hide myself from thee.
Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
21 Withdraw thy hand far from me: and let not thy dread make me afraid.
Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
22 Then call thou, and I will answer: or let me speak, and answer thou me.
Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
23 How many [are] my iniquities and sins? make me to know my transgression and my sin.
Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
24 Why hidest thou thy face, and holdest me for thy enemy?
Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
25 Wilt thou break a leaf driven to and fro? and wilt thou pursue the dry stubble?
Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
26 For thou writest bitter things against me, and makest me to possess the iniquities of my youth.
Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
27 Thou puttest my feet also in the stocks, and lookest narrowly to all my paths; thou settest a print upon the heels of my feet.
Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
28 And he, as a rotten thing, consumeth, as a garment that is moth-eaten.
Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
