Job 11
1 Then answered Zophar the Naamathite, and said,
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
2 Should not the multitude of words be answered? and should a man full of talk be justified?
Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
3 Should thy boastings make men hold their peace? and when thou mockest, shall no man make thee ashamed?
Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
4 For thou sayest, My doctrine is pure, and I am clean in thine eyes.
Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
5 But Oh that God would speak, and open his lips against thee;
Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
6 And that he would shew thee the secrets of wisdom, that is manifold in effectual working! Know therefore that God exacteth of thee less than thine iniquity deserveth.
Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
7 Canst thou by searching find out God? canst thou find out the Almighty unto perfection?
Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
9 The measure thereof is longer than the earth, and broader than the sea.
Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
10 If he pass through, and shut up, and call unto judgment, then who can hinder him?
Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
11 For he knoweth vain men: he seeth iniquity also, even though he consider it not.
Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
12 But vain man is void of understanding, yea, man is born as a wild ass’s colt.
Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
13 If thou set thine heart aright, and stretch out thine hands toward him;
Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
14 If iniquity be in thine hand, put it far away, and let not unrighteousness dwell in thy tents;
Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
15 Surely then shalt thou lift up thy face without spot; yea, thou shalt be stedfast, and shalt not fear:
Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
16 For thou shalt forget thy misery; thou shalt remember it as waters that are passed away:
Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
17 And [thy] life shall be clearer than the noonday; though there be darkness, it shall be as the morning.
Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
18 And thou shalt be secure, because there is hope; yea, thou shalt search [about thee], and shalt take thy rest in safety.
Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
19 Also thou shalt lie down, and none shall make thee afraid; yea, many shall make suit unto thee.
Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
20 But the eyes of the wicked shall fail, and they shall have no way to flee, and their hope shall be the giving up of the ghost.
Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
