< Psalms 9 >
1 For the Leader; upon Muthlabben. A Psalm of David. I will give thanks unto the LORD with my whole heart; I will tell of all Thy marvellous works.
Dāvida dziesma, dziesmu vadonim, pēc „mūt-laben.“Es pateikšos Tam Kungam no visas sirds, es sludināšu visus Tavus brīnumus.
2 I will be glad and exult in Thee; I will sing praise to Thy name, O Most High:
Es priecāšos iekš Tevis un līksmošos, es dziedāšu Tavam Vārdam, ak Visuaugstākais.
3 When mine enemies are turned back, they stumble and perish at Thy presence;
Ka mani ienaidnieki ir griezušies atpakaļ, krituši un bojā gājuši Tavā priekšā.
4 For Thou hast maintained my right and my cause; Thou sattest upon the throne as the righteous Judge.
Jo Tu esi iztiesājis manu tiesu un manu tiesas lietu, Tu sēdi uz Sava godības krēsla, taisns soģis.
5 Thou hast rebuked the nations, Thou hast destroyed the wicked, Thou hast blotted out their name for ever and ever.
Tu rāji pagānus un nomaitā bezdievīgo, viņu vārdu Tu izdeldi mūžīgi mūžam,
6 O thou enemy, the waste places are come to an end for ever; and the cities which thou didst uproot, their very memorial is perished.
Ienaidnieks pagalam! Mūžīgi izpostīts! Pilsētas Tu esi nopostījis, viņu piemiņa ir iznīkusi līdz ar viņām.
7 But the LORD is enthroned for ever; He hath established His throne for judgment.
Bet Tas Kungs valda mūžīgi, Savas godības krēslu Viņš sataisījis uz tiesu.
8 And He will judge the world in righteousness, He will minister judgment to the peoples with equity.
Un Viņš tiesās pasauli ar taisnību, un spriedīs par tautām ar patiesību.
9 The LORD also will be a high tower for the oppressed, a high tower in times of trouble;
Un Tas Kungs būs patvērums tam nabagam, patvērums bēdu laikā.
10 And they that know Thy name will put their trust in Thee; for thou, LORD, hast not forsaken them that seek Thee.
Un uz Tevi cerēs, kas Tavu Vārdu pazīst, jo Tu, ak Kungs, neatstāj, kas Tevi meklē.
11 Sing praises to the LORD, who dwelleth in Zion; declare among the peoples His doings.
Dziedājiet Tam Kungam, kas Ciānā mājo, sludinājiet tiem ļaudīm Viņa darbus.
12 For He that avengeth blood hath remembered them; He hath not forgotten the cry of the humble.
Jo Viņš piemeklē asinis, Viņš tās piemin, Viņš neaizmirst nabaga brēkšanu.
13 Be gracious unto me, O LORD, behold mine affliction at the hands of them that hate me; Thou that liftest me up from the gates of death;
Esi man žēlīgs, ak Kungs, uzlūko manas bēdas, kas man notiek no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini no nāves vārtiem.
14 That I may tell of all Thy praise in the gates of the daughter of Zion, that I may rejoice in Thy salvation.
Tādēļ es sludināšu visu Tavu slavu Ciānas meitas vārtos, es līksmošos par Tavu pestīšanu.
15 The nations are sunk down in the pit that they made; in the net which they hid is their own foot taken.
Pagāni nogrimuši tai bedrē, ko tie bija rakuši, viņu kāja ir gūstīta tai tīklā, ko tie bija apslēpuši.
16 The LORD hath made Himself known, He hath executed judgment, the wicked is snared in the work of his own hands. (Higgaion, Selah)
Tas Kungs ir parādījies, Viņš tiesu nesis, bezdievīgais ir satīstījies savā roku darbā: (kokļu skaņa. (Sela)
17 The wicked shall return to the nether-world, even all the nations that forget God. (Sheol )
Bezdievīgie griezīsies atpakaļ uz elli, visi pagāni, kas Dievu aizmirst. (Sheol )
18 For the needy shall not alway be forgotten, nor the expectation of the poor perish for ever.
Jo nabags nemūžam netaps aizmirsts, un bēdu ļaužu cerība neies bojā ne mūžam.
19 Arise, O LORD, let not man prevail; let the nations be judged in Thy sight.
Celies, ak Kungs, ka cilvēki nepārvar, lai pagāni top tiesāti priekš Tava vaiga.
20 Set terror over them, O LORD; let the nations know they are but men. (Selah)
Met, ak Kungs, bailību uz tiem, lai pagāni atzīst, ka tie ir cilvēki. (Sela)