Psalms 51
1 For the end, a Psalm of David, when Nathan the prophet came to him, when he had gone to Bersabee. Have mercy upon me, O God, according to your great mercy; and according to the multitude of your compassions blot out my transgression.
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
2 Wash me thoroughly from mine iniquity, and cleanse me from my sin.
Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
3 For I am conscious of mine iniquity; and my sin is continually before me.
Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
4 Against you only have I sinned, and done evil before you: that you might be justified in your sayings, and might overcome when you are judged.
Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
5 For, behold, I was conceived in iniquities, and in sins did my mother conceive me.
Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
6 For, behold, you love truth: you have manifested to me the secret and hidden things of your wisdom.
Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
7 You shall sprinkle me with hyssop, and I shall be purified: you shall wash me, and I shall be made whiter than snow.
Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
8 You shall cause me to hear gladness and joy: the afflicted bones shall rejoice.
Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
9 Turn away your face from my sins, and blot out all mine iniquities.
Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
10 Create in me a clean heart, O God; and renew a right spirit in my inward parts.
Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
11 Cast me not away from your presence; and remove not your holy Spirit from me.
Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
12 Restore to me the joy of your salvation: establish me with your directing Spirit.
Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
13 [Then] will I teach transgressors your ways; and ungodly men shall turn to you.
Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
14 Deliver me from blood-guiltiness, O God, the God of my salvation: [and] my tongue shall joyfully declare your righteousness.
Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
15 O Lord, you shall open my lips; and my mouth shall declare your praise.
Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
16 For if you desired sacrifice, I would have given [it]: you will not take pleasure in whole burnt offerings.
Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
17 Sacrifice to God is a broken spirit: a broken and humbled heart God will not despise.
Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
18 Do good, O Lord, to Sion in your good pleasure; and let the walls of Jerusalem be built.
Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
19 Then shall you be pleased with a sacrifice of righteousness, offering, and whole burnt sacrifices: then shall they offer calves upon your altar.
Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.
