Ecclesiastes 10
1 Pestilent flies will corrupt a preparation of sweet ointment: [and] a little wisdom is more precious than great glory of folly.
Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).
2 A wise man's heart is at his right hand; but a fool's heart at his left.
Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.
3 Yes, and whenever a fool walks by the way, his heart will fail him, and all that he thinks of is folly.
Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.
4 If the spirit of the ruler rise up against you, leave not your place; for soothing will put an end to great offences.
Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.
5 There is an evil which I have seen under the sun, wherein an error has proceeded from the ruler.
Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.
6 The fool has been set in very high places, while rich men would sit in a low one.
Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.
7 I have seen servants upon horses, and princes walking as servants on the earth.
Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.
8 He that digs a pit shall fall into it; and him that breaks down a hedge a serpent shall bite.
Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.
9 He that removes stones shall be troubled thereby; he that cleaves wood shall be endangered thereby.
Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.
10 If the axe-head should fall off, then the man troubles his countenance, and he must put forth more strength: and [in that case] skill is of no advantage to a man.
Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.
11 If a serpent bite when there is no [charmer's] whisper, then there is no advantage to the charmer.
Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.
12 The words of a wise mouth are gracious: but the lips of a fool will swallow him up.
Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.
13 The beginning of the words of his mouth is folly: and the end of his talk mischievous madness.
Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.
14 A fool moreover multiplies words: man knows not what has been, nor what will be: who shall tell him what will come after him?
Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?
15 The labour of fools will afflict them, [as that of one] who knows not to go to the city.
Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.
16 Woe to you, O city, whose king is young, and your princes eat in the morning!
Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.
17 Blessed are you, O land, whose king is a son of nobles, and whose princes shall eat seasonably, for strength, and shall not be ashamed.
Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.
18 By slothful neglect a building will be brought low: and by idleness of the hands the house will fall to pieces.
Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.
19 Men prepare bread for laughter, and wine and oil that the living should rejoice: but to money all things will humbly yield obedience.
Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.
20 Even in your conscience, curse not the king; and curse not the rich in your bedchamber: for a bird of the air shall carry your voice, and that which has wings shall report your speech.
Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.
