Leviticus 17
1 And Jehovah spoke to Moses, saying,
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2 Speak to Aaron, and to his sons, and to all the sons of Israel, and say to them, This is the thing which Jehovah has commanded, saying,
Runā uz Āronu un uz viņa dēliem un uz visiem Israēla bērniem, un saki tiem: šis ir tas vārds, ko Tas Kungs pavēlējis sacīdams:
3 Whatever man there is of the house of Israel, who kills an ox, or lamb, or goat, in the camp, or who kills it outside the camp,
Ikviens no Israēla nama, kas lēģerī nokaus kādu vērsi vai teļu vai kazu, vai ārā aiz lēģera ko nokaus,
4 and has not brought it to the door of the tent of meeting, to offer it as an oblation to Jehovah before the tabernacle of Jehovah, blood shall be imputed to that man. He has shed blood, and that man shall be cut off from among his people,
Un to nenesīs priekš saiešanas telts durvīm, upuri upurēt Tam Kungam Tā Kunga dzīvokļa priekšā, tam vīram asinis taps pielīdzinātas, tā kā viņš būtu izlējis asinis; tāpēc tam vīram būs tapt izdeldētam no viņa ļaudīm,
5 to the end that the sons of Israel may bring their sacrifices, which they sacrifice in the open field, even that they may bring them to Jehovah, to the door of the tent of meeting, to the priest, and sacrifice them for sacrifices of peace offerings to Jehovah.
Lai Israēla bērni pienes savus upurus, ko tie uz lauka grib upurēt, lai tos pienes priekš saiešanas telts durvīm pie priestera, un lai tos upurē Tam Kungam par pateikšanas upuriem.
6 And the priest shall sprinkle the blood upon the altar of Jehovah at the door of the tent of meeting, and burn the fat for a sweet savor to Jehovah.
Un priesterim būs slacīt tās asinis uz Tā Kunga altāri priekš saiešanas telts durvīm, un būs iededzināt tos taukus par saldu smaržu Tam Kungam.
7 And they shall no more sacrifice their sacrifices to the he-goats, after which they play the harlot. This shall be a statute forever to them throughout their generations.
Un savus upurus tiem arī vairs nebūs upurēt tiem jodiem(ļauniem gariem), kam pakaļ tie mauko; lai tas viņiem ir par likumu uz viņu pēcnākamiem mūžam.
8 And thou shall say to them, Whatever man there is of the house of Israel, or of the strangers that sojourn among them, who offers a burnt offering or sacrifice,
Saki tad viņiem: ikviens no Israēla nama un no svešiniekiem, kas mīt jūsu starpā, kad tas grib upurēt dedzināmu vai kaujamu upuri,
9 and does not bring it to the door of the tent of meeting, to sacrifice it to Jehovah, that man shall be cut off from his people.
Un to nenesīs priekš saiešanas telts durvīm, to sataisīdams Tam Kungam, šim vīram būs tapt izdeldētam no saviem ļaudīm.
10 And whatever man there is of the house of Israel, or of the strangers that sojourn among them, who eats any manner of blood, I will set my face against that soul who eats blood, and will cut him off from among his people.
Un ikviens no Israēla nama un no svešiniekiem, kas mīt jūsu starpā, kas kaut kādas asinis ēd, pret to, kas ēd asinis, Es celšu Savu vaigu un to izdeldēšu no viņa ļaudīm.
11 For the life of the flesh is in the blood, and I have given it to you upon the altar to make atonement for your souls, for it is the blood that makes atonement by reason of the life.
Jo miesas dvēsele ir asinīs, tādēļ Es jums tās esmu devis uz altāri, lai jūsu dvēseles ar tām top salīdzinātas, jo asinis salīdzina caur dvēseli.
12 Therefore I said to the sons of Israel, No soul of you shall eat blood, nor shall any stranger that sojourns among you eat blood.
Tādēļ Es Israēla bērniem esmu sacījis: nevienam no jums nebūs ēst asinis, arī tam svešiniekam, kas mīt jūsu starpā, nebūs ēst asinis.
13 And whatever man there is of the sons of Israel, or of the strangers that sojourn among them, who takes any beast or bird in hunting that may be eaten, he shall pour out the blood of it, and cover it with dust.
Ikkatram no Israēla bērniem un no svešiniekiem, kas jūsu starpā, kas medī kādu meža zvēru vai putnu, kas ēdams, tam būs izliet viņa asinis un tās apraust ar zemi.
14 For as to the life of all flesh, the blood of it is with the life of it. Therefore I said to the sons of Israel, Ye shall eat the blood of no manner of flesh, for the life of all flesh is the blood of it. Whoever eats it shall be cut off.
Jo ar ikvienas miesas dvēseli ir tā: viņas asinis ir viņas dvēsele, tāpēc es esmu sacījis Israēla bērniem: jums nebūs ēst nekādas miesas asinis, jo ikvienas miesas dvēsele ir viņas asinis; ikkatram, kas to ēd, būs tapt izdeldētam.
15 And every soul who eats that which dies of itself, or that which is torn of beasts, whether he be home-born or a sojourner, he shall wash his clothes, and bathe himself in water, and be unclean until the evening, then he shall be clean.
Un kurš no iedzīvotājiem vai svešiniekiem ēd maitu vai saplosītu, tam būs mazgāt savas drēbes un pērties ūdenī un nešķīstam būt līdz vakaram, tad viņš taps šķīsts.
16 But if he does not wash them, nor bathe his flesh, then he shall bear his iniquity.
Bet ja viņš nemazgās un nepērs savu miesu, tad viņam būs nest savu noziegumu.
