箴言 28
1 惡人雖無人追趕也逃跑； 義人卻膽壯像獅子。
Bezdievīgais bēg, kur dzinēja nav; bet taisnie ir droši, kā jauns lauva.
2 邦國因有罪過，君王就多更換； 因有聰明知識的人，國必長存。
Caur dumpjiem zemei tiek daudz valdnieku; bet ja ļaudis prātīgi un apdomīgi, tad valdnieks paliek ilgi.
3 窮人欺壓貧民， 好像暴雨沖沒糧食。
Nabaga kungs, kas nabagus apspiež, ir kā plūdu lietus, un maizes nav.
4 違棄律法的，誇獎惡人； 遵守律法的，卻與惡人相爭。
Kas paši mācību atstāj, tie slavē bezdievīgus; bet kas mācību tura, tie ļaunojās par tiem.
5 壞人不明白公義； 惟有尋求耶和華的，無不明白。
Ļauni ļaudis neatzīst, kas Dieva tiesa, bet kas To Kungu meklē, tie atzīst visu.
6 行為純正的窮乏人 勝過行事乖僻的富足人。
Labāks ir nabags, kas staigā skaidrībā, nekā bagāts netiklā ceļā.
7 謹守律法的，是智慧之子； 與貪食人作伴的，卻羞辱其父。
Kas glabā mācību, tas ir prātīgs bērns; bet kas rijēju biedrs, dara tēvam kaunu.
8 人以厚利加增財物， 是給那憐憫窮人者積蓄的。
Kas savu mantu vairo ar augļošanu un augļus ņemot, tas to krāj tādam, kas par nabagiem apžēlojās.
9 轉耳不聽律法的， 他的祈禱也為可憎。
Kas savu ausi nogriež no Dieva bauslības, pat tāda cilvēka lūgšana ir neganta.
10 誘惑正直人行惡道的，必掉在自己的坑裏； 惟有完全人必承受福分。
Kas maldina bezvainīgus uz ļauniem ceļiem, tas pats kritīs savā bedrē; bet tie sirdsskaidrie iemantos labumu.
11 富足人自以為有智慧， 但聰明的貧窮人能將他查透。
Bagāts vīrs savā prātā gudrs; bet nabags, kas prātīgs, to izmana.
12 義人得志，有大榮耀； 惡人興起，人就躲藏。
Kad taisnie gavilē, tas ir liels jaukums; bet kad bezdievīgie galvu paceļ tad ļaudis slēpjas.
13 遮掩自己罪過的，必不亨通； 承認離棄罪過的，必蒙憐恤。
Kas savus pārkāpumus apklāj, tam tas neizdosies; bet kas tos izsūdz un atstāj, tas dabūs žēlastību.
14 常存敬畏的，便為有福； 心存剛硬的，必陷在禍患裏。
Svētīgs, kas Dievu bīstas vienmēr; bet kas savu sirdi apcietina, kritīs postā.
15 暴虐的君王轄制貧民， 好像吼叫的獅子、覓食的熊。
Bezdievīgais, kas valda pār nabaga ļaudīm, ir rūkdams lauva un izsalcis lācis.
16 無知的君多行暴虐； 以貪財為可恨的，必年長日久。
Valdnieks nav gudrs, ja mudīgs uz varas darbiem; bet kas labprāt neplēš, dzīvos ilgi.
17 背負流人血之罪的，必往坑裏奔跑， 誰也不可攔阻他。
Pie kā rokām cilvēka asinis līp, tas bēgs līdz bedrei; palīga tas nedabūs.
18 行動正直的，必蒙拯救； 行事彎曲的，立時跌倒。
Kas staigā vientiesībā, tam labi klāsies; bet blēdis pa diviem ceļiem vienā klups.
19 耕種自己田地的，必得飽食； 追隨虛浮的，足受窮乏。
Kas savu zemi kopj, būs maizes paēdis; bet kas niekus triec, būs bada paēdis.
20 誠實人必多得福； 想要急速發財的，不免受罰。
Godīgs vīrs būs bagāti svētīts, bet kas dzenās bagāts palikt, nebūs nenoziedzīgs.
21 看人的情面乃為不好； 人因一塊餅枉法也為不好。
Nav labi, cilvēka vaigu uzlūkot; jo tāds arī par maizes kumosu dara netaisnību.
22 人有惡眼想要急速發財， 卻不知窮乏必臨到他身。
Kas ar skaudīgu aci dzenās pēc bagātības, neapdomā, ka viņam trūcība pienāks.
23 責備人的，後來蒙人喜悅， 多於那用舌頭諂媚人的。
Kas cilvēku aprāj, tas pēc atradīs vairāk pateicības, nekā tāds, kam mīksta mēle.
24 偷竊父母的，說：這不是罪， 此人就是與強盜同類。
Kas savu tēvu vai māti laupa un saka: „Tas nav grēks!“tāds ir slepkavas biedrs.
25 心中貪婪的，挑起爭端； 倚靠耶和華的，必得豐裕。
Negausis saceļ nemieru; bet kas uz To Kungu cerē, tas būs turīgs.
26 心中自是的，便是愚昧人； 憑智慧行事的，必蒙拯救。
Kas uz savu sirdi paļaujas, ir ģeķis; bet kas ar gudrību staigā, tiks izglābts.
27 賙濟貧窮的，不致缺乏； 佯為不見的，必多受咒詛。
Kas nabagam dod, tam nepietrūks; bet kas savas acis priekš tā aizslēdz, tam uzies daudz lāstu.
28 惡人興起，人就躲藏； 惡人敗亡，義人增多。
Kad bezdievīgie paceļ galvu, tad ļaudis slēpjas; bet kad tie beigti, tad taisnie iet vairumā.
