撒母耳記下 3
1 掃羅家和大衛家爭戰許久。大衛家日見強盛；掃羅家日見衰弱。
Un karš starp Saula namu un Dāvida namu vilcinājās. Bet Dāvids palika jo dienas jo spēcīgāks, un Saula nams jo dienas jo vājāks.
2 大衛在希伯崙得了幾個兒子：長子暗嫩是耶斯列人亞希暖所生的；
Un Dāvidam Hebronē piedzima dēli: viņa pirmdzimtais bija Ammons, no Aķinoamas, tās Jezreēlietes.
3 次子基利押是作過迦密人拿八的妻亞比該所生的；三子押沙龍是基述王達買的女兒瑪迦所生的；
Un viņa otrs bija Ķileabs no Abigaīles, Nābala sievas, no Karmeļa. Un trešais Absaloms, no Maākas, Talmaja, Gešuras ķēniņa, meitas.
4 四子亞多尼雅是哈及所生的；五子示法提雅是亞比她所生的；
Un ceturtais Adonijus, Aģitas dēls. Un piektais Šefatijus, Abitalas dēls.
5 六子以特念是大衛的妻以格拉所生的。大衛這六個兒子都是在希伯崙生的。
Un sestais Jetreams no Eglas, Dāvida sievas. Šie dzima Dāvidam Hebronē.
6 掃羅家和大衛家爭戰的時候，押尼珥在掃羅家大有權勢。
Kamēr nu karš bija starp Saula namu un Dāvida namu, tad Abners stipri turējās pie Saula nama.
7 掃羅有一妃嬪，名叫利斯巴，是愛亞的女兒。一日，伊施波設對押尼珥說：「你為甚麼與我父的妃嬪同房呢？」
Un Saulam bija lieka sieva bijusi, Ricpa vārdā, Ajas meita. Un (Išbošets) sacīja uz Abneru: kāpēc tu guli pie mana tēva liekas sievas?
8 押尼珥因伊施波設的話就甚發怒，說：「我豈是猶大的狗頭呢？我恩待你父掃羅的家和他的弟兄、朋友，不將你交在大衛手裏，今日你竟為這婦人責備我嗎？
Tad Abners ļoti apskaitās par Išbošeta vārdiem un sacīja: vai tad es esmu suņa galva, kas pie Jūda turas? Tava tēva Saula namam, viņa brāļiem un viņa draugiem es šodien parādu žēlastību un tevi neesmu nodevis Dāvida rokā, un tu man šodien noziegumu pārmeti tās sievas dēļ!
9 我若不照着耶和華起誓應許大衛的話行，廢去掃羅的位，建立大衛的位，使他治理以色列和猶大，從但直到別是巴，願上帝重重地降罰與我！」
Lai Dievs Abneram šā un tā dara, ja es tā nedarīšu Dāvidam, kā Tas Kungs viņam ir zvērējis,
Noceldams valstību no Saula nama un uzceldams Dāvida goda krēslu pār Israēli un pār Jūdu no Dana līdz Bēršebai.
11 伊施波設懼怕押尼珥，不敢回答一句。
Un tas Abneram ne vārda vairs nevarēja atbildēt, tā tas viņu bijās.
12 押尼珥打發人去見大衛，替他說：「這國歸誰呢？」又說：「你與我立約，我必幫助你，使以色列人都歸服你。」
Un Abners sūtīja savā vietā vēstnešus pie Dāvida un sacīja: kam tā zeme pieder? Un sacīja: deri derību ar mani, redzi, tad mana roka būs ar tevi, atgriezt visu Israēli pie tevis.
13 大衛說：「好！我與你立約。但有一件，你來見我面的時候，若不將掃羅的女兒米甲帶來，必不得見我的面。」
Un viņš sacīja: labi, es ar tevi derēšu derību, bet vienu lietu es prasu no tevis, proti, tev manu vaigu nebūs redzēt, pirms tu man nebūsi atvedis Mikali, Saula meitu, kad tu nāksi redzēt manu vaigu.
14 大衛就打發人去見掃羅的兒子伊施波設，說：「你要將我的妻米甲歸還我；她是我從前用一百非利士人的陽皮所聘定的。」
Un Dāvids sūtīja vēstnešus pie Išbošeta, Saula dēla, sacīdams: dod man Mikali, manu sievu, ko esmu precējies ar simts Fīlistu priekšādām.
15 伊施波設就打發人去，將米甲從拉億的兒子、她丈夫帕鐵那裏接回來。
Un Išbošets nosūtīja un to ņēma no vīra, no Paltiēļa, Laīsa dēla.
16 米甲的丈夫跟着她，一面走一面哭，直跟到巴戶琳。押尼珥說：「你回去吧！」帕鐵就回去了。
Un viņas vīrs gāja viņai līdz, un iedams raudāja viņai pakaļ līdz Bakurim. Tad Abners uz to sacīja: ej, griezies atpakaļ. Tad viņš griezās atpakaļ.
17 押尼珥對以色列長老說：「從前你們願意大衛作王治理你們，
Un Abners bija runājis ar Israēla vecajiem un sacījis: jūs citkārt Dāvidu esat meklējuši sev par ķēniņu.
18 現在你們可以照心願而行。因為耶和華曾論到大衛說：『我必藉我僕人大衛的手，救我民以色列脫離非利士人和眾仇敵的手。』」
Tad dariet nu to, jo Tas Kungs uz Dāvidu ir runājis un sacījis: caur Sava kalpa Dāvida roku Es izpestīšu Savus Israēla ļaudis no Fīlistu rokas un no visu viņu ienaidnieku rokas.
19 押尼珥也用這話說給便雅憫人聽，又到希伯崙，將以色列人和便雅憫全家一切所喜悅的事說給大衛聽。
Tāpat Abners bija runājis priekš Benjamina ausīm, un Abners nogāja arī priekš Dāvida ausīm Hebronē runāt visu, kas Israēlim un visam Benjamina namam labi patika.
20 押尼珥帶着二十個人來到希伯崙見大衛，大衛就為押尼珥和他帶來的人設擺筵席。
Un Abners nāca pie Dāvida uz Hebroni un divdesmit vīri viņam līdz, un Dāvids Abneram un tiem vīriem, kas viņam bija līdz, taisīja dzīres.
21 押尼珥對大衛說：「我要起身去招聚以色列眾人來見我主我王，與你立約，你就可以照着心願作王。」於是大衛送押尼珥去，押尼珥就平平安安地去了。
Tad Abners sacīja uz Dāvidu: es celšos un iešu un sapulcināšu visu Israēli pie sava kunga, tā ķēniņa, ka tie ar tevi der derību; tad tu varēsi valdīt pār visu, kas tavai dvēselei patīk. Tā Dāvids atlaida Abneru, un tas aizgāja ar mieru.
22 約押和大衛的僕人攻擊敵軍，帶回許多的掠物。那時押尼珥不在希伯崙大衛那裏，因大衛已經送他去，他也平平安安地去了。
Un redzi, Dāvida kalpi un Joabs griezās atpakaļ no sirošanas un pārnesa lielu laupījumu. Un Abners nebija vairs pie Dāvida Hebronē, bet šis to bija atlaidis, ka tas ar mieru bija aizgājis.
23 約押和跟隨他的全軍到了，就有人告訴約押說：「尼珥的兒子押尼珥來見王，王送他去，他也平平安安地去了。」
Kad nu Joabs un viss tas spēks ar viņu pārnāca, tad Joabam teica un sacīja: Abners, Nera dēls, ir nācis pie ķēniņa un tas viņu ir atlaidis, ka viņš ar mieru aizgājis.
24 約押去見王說：「你這是做甚麼呢？押尼珥來見你，你為何送他去，他就蹤影不見了呢？
Tad Joabs gāja pie ķēniņa un sacīja: ko tu esi darījis? Redzi, Abners pie tevis ir nācis, - kāpēc tu viņu esi atlaidis, ka tas aizgājis?
25 你當曉得，尼珥的兒子押尼珥來是要誆哄你，要知道你的出入和你一切所行的事。」
Tu gan Abneru, Nera dēlu, pazīsti, ka tas ir nācis tevi pierunāt, ka viņš vērā liktu tavu iziešanu un ieiešanu un izprastu visu, ko tu dari.
26 約押從大衛那裏出來，就打發人去追趕押尼珥，在西拉井追上他，將他帶回來，大衛卻不知道。
Un Joabs izgāja no Dāvida un sūtīja vēstnešus Abneram pakaļ, kas viņu atkal atveda no Ziras akas; bet Dāvids par to nezināja.
27 押尼珥回到希伯崙，約押領他到城門的甕洞，假作要與他說機密話，就在那裏刺透他的肚腹，他便死了。這是報殺他兄弟亞撒黑的仇。
Kad nu Abners uz Hebroni nāca atpakaļ, tad Joabs viņu veda vārtos, klusu ar viņu parunāt, un tur tas viņam dūra vēderā, ka tas nomira, par viņa brāļa Azaēļa asinīm.
28 大衛聽見了，就說：「流尼珥的兒子押尼珥的血，這罪在耶和華面前必永不歸我和我的國。
Kad nu Dāvids to pēcak dzirdēja, tad viņš sacīja: es esmu nenoziedzīgs un mana valstība Tā Kunga priekšā mūžīgi pie Abnera, Nera dēla, asinīm.
29 願流他血的罪歸到約押頭上和他父的全家；又願約押家不斷有患漏症的，長大痲瘋的，架柺而行的，被刀殺死的，缺乏飲食的。」
Lai tās nāk uz Joaba galvu un uz visu viņa tēva namu, un lai Joaba namā netrūkst, kam izpil un kas ir spitālīgs un kas pie spieķa staigā un kas caur zobenu krīt un kam maizes trūkst.
30 約押和他兄弟亞比篩殺了押尼珥，是因押尼珥在基遍爭戰的時候殺了他們的兄弟亞撒黑。
Tā Joabs un Abizajus, viņa brālis, nokāva Abneru par to, ka tas Azaēli, viņu brāli, bija nokāvis kaujā pie Gibeonas.
31 大衛吩咐約押和跟隨他的眾人說：「你們當撕裂衣服，腰束麻布，在押尼珥棺前哀哭。」大衛王也跟在棺後。
Tad Dāvids sacīja uz Joabu un uz visiem ļaudīm, kas pie viņa bija: saplēšat savas drēbes un apvelciet maisus un žēlojaties Abnera pēc. Un ķēniņš Dāvids gāja bērēm pakaļ.
32 他們將押尼珥葬在希伯崙。王在押尼珥的墓旁放聲而哭，眾民也都哭了。
Kad nu Abneru apraka Hebronē, tad ķēniņš pacēla savu balsi un raudāja pie Abnera kapa, un visi ļaudis raudāja.
33 王為押尼珥舉哀，說： 押尼珥何竟像愚頑人死呢？
Un ķēniņš žēlojās par Abneru un sacīja: vai Abneram bija jāmirst, kā mirst nelietis?
34 你手未曾捆綁，腳未曾鎖住。 你死，如人死在罪孽之輩手下一樣。 於是眾民又為押尼珥哀哭。
Tavas rokas nebija saistītas nedz tavas kājas liktas vara pinekļos; tu esi kritis, kā krīt caur netikliem. Tad visi ļaudis vēl vairāk par to raudāja.
35 日頭未落的時候，眾民來勸大衛吃飯，但大衛起誓說：「我若在日頭未落以前吃飯，或吃別物，願上帝重重地降罰與我！」
Un visi ļaudis nāca aicināt, lai Dāvids maizes ēstu, kamēr vēl bija dienas gaisma; tad Dāvids zvērēja un sacīja: lai Dievs man šā un tā dara, ja es baudīšu maizes vai cita kā, pirms saule noiet.
36 眾民知道了就都喜悅。凡王所行的，眾民無不喜悅。
Un visi ļaudis to dzirdēja, un tas tiem labi patika; viss ko ķēniņš darīja, tas visiem ļaudīm labi patika.
37 那日，以色列眾民才知道殺尼珥的兒子押尼珥並非出於王意。
Un visi ļaudis un viss Israēls noprata tai dienā, ka tas nebija nācis no ķēniņa, ka Abners, Nera dēls, bija nokauts.
38 王對臣僕說：「你們豈不知今日以色列人中死了一個作元帥的大丈夫嗎？
Un ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: vai nezināt, ka šodien lielskungs un augsts vīrs ir kritis iekš Israēla?
39 我雖然受膏為王，今日還是軟弱；這洗魯雅的兩個兒子比我剛強。願耶和華照着惡人所行的惡報應他。」
Bet es vēl šodien esmu par jaunu, nule par ķēniņu svaidīts. Un šie vīri, Cerujas dēli, man ir par stipriem; Tas Kungs lai atmaksā tiem ļauna darītājiem pēc viņu ļaundarīšanas.
