2 Lengte 9
1 Alangkhat’ah Elisha themgaovin thempu kiloikhom ho lah a mikhat chu akouvin ama kom’ah chun, “Kholjin din kigon” chuleh, “Olive thao bom khat kichoijinlang Ramoth Gilead langa chen,
Tad pravietis Eliša sauca vienu no praviešu bērniem un uz to sacīja: apjozi savus gurnus un ņem savā rokā šo eļļas krūzi un ej uz Rāmotu Gileādā.
2 Hichea chun Nimshi chapa Jehoshaphat chapa Jehu chu gaholdoh inlang aloiho lah a konin indan sungnung khatna koulut in,
Un turp nonācis lūko, kur Jeūs, Jehošafata dēls, Nimšus dēla dēls, un ej iekšā un liec viņam celties no saviem brāļiem un ved viņu dibina(tālākā) istabā,
3 Chule aluchungah thao nunlang, hiti hin seipeh in, ‘Pakaiyin nanghi Israelte chunga leng dia thao kanu nahitai,’ tinlang chujoutengleh kot hong inlang nahinkho huhnan jamdoh loi jingin, tin aseije,” tipeh in
Un ņem to eļļas krūzi un izlej to pār viņa galvu un saki: tā saka Tas Kungs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Israēli. Pēc atdari durvis un bēdz un nekavējies.
4 Hiti chun themgao gollhangpa chun akiseipeh bang bangin Ramoth Gilead lam’ah achetan ahi.
Un šis jauneklis, tas pravieša puisis, nogāja uz Rāmotu Gileādā.
5 Ama hiche mun agalhun chun, Jehu chu sepai lamkai dang hotoh ana toukhompet un agamudoh in ahi. Hichun aman jong, “Keiman nang dingin thupeh khat kahinpoi, atileh keiho koipen dingin em?” tin Jehu chun ahin dongin ahi. “Lamkaipu nang ding ahi,” tin adonbut in ahi.
Un viņam ieejot, redzi, kara virsnieki tur sēdēja, un tas sacīja: man ar tevi kas jārunā, kara virsniek. Tad Jeūs sacīja: ar kuru no mums visiem? Un viņš sacīja: ar tevi, kara virsniek.
6 Hichun Jehu’n adangho chu ahindalhan insunga chun aluttan ahi. Hichun themgao gollhangpa chun Jehu luchunga chun thao asunglhan, hiti hin aseipeh tai, “Hichehi Israel Pakai Pathen in asei ahi, keiman Pakai mite Israel chunga leng ding’a thao kanu ahi,” ati.
Tad viņš cēlās un gāja namā. Un tas izlēja to eļļu uz viņa galvu un uz to sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: “Es tevi svaidu par ķēniņu pār Tā Kunga ļaudīm, pār Israēli.
7 “Nangin napupa insung mite nasuhmang ding hitia chu keiman Jezebel in kathemgao hole Pakai sohte athagam na phu chu kalah ding ahi,” ati.
Un tev būs sava kunga Ahaba namu kaut, lai Es atriebju pie Izebeles savu kalpu, to praviešu, asinis un visu Tā Kunga kalpu asinis.
8 “Ahab insung mite jouse natha gam soh helding ahi. Keiman achilhah pasal jouse, asohte le asoh hilou pasal jouse Israelte chenna muntinna kasuh mangding ahi,” ati.
Un viss Ahaba nams ies bojā; un Es izdeldēšu no Ahaba nama visu, kas pie sienas mīž, mazu un lielu iekš Israēla.
9 “Keiman Nebat chapa Jeroboam insungleh Ahijah chapa Baasha insung kasuhmang banga Ahab insung jong kasuhmang ding ahi,” ati.
Jo Es darīšu Ahaba namu kā Jerobeama, Nebata dēla, namu un kā Baešus, Ahijas dēla namu.
10 Jezreel munna gambeh khatna Ahab jinu Jezebel chu uicha in anehding koiman ama nuchu avui louding’u ahi,” tin aseipeh tan ahi.
Un suņi ēdīs Izebeli Jezreēles tīrumā, un neviena nebūs, kas to apraks.” Tad viņš atdarīja durvis un bēga.
11 Jehu chu asepai lamkaiho kom’a ahungki nungle kit in ahile amaho lah a mikhat chun, “Hiche mingolpa chun ipi asei ham? Aphamo umlouva hinam?” atileh, Jehu’n adonbut in “Hitobang miho thusei dingchu nahetsao hichula,” atin ahile amahon,
Kad nu Jeūs izgāja pie sava kunga kalpiem, tad tie uz viņu sacīja: vai miers? Kāpēc šis trakais pie tevis nācis? Un viņš uz tiem sacīja: jūs jau pazīstat to vīru un viņa valodu.
12 “Nangin thilkhat na-im e, neiseipeh un,” atiuvin ahi. Hichun Jehu’n amaho chu aseipeh tan ahi, “Aman kakom’ah Pakaiyin hitin aseije, keiman nangma hi Israelte chunga leng dinga thao kanu nahitai,” atin ahi.
Bet tie sacīja: tie ir meli, stāsti mums jel! Un tas sacīja: tā un tā tas uz mani runāja un sacīja: tā saka Tas Kungs: “Es tevi svaidu par ķēniņu pār Israēli.”
13 Hichun amahon akengto noi uvah pon aphaovin kelchal ki amut’un, “Jehu leng ahitai!” atiuve.
Tad tie steidzās un ņēma ikkatrs savu drēbi un to lika viņam apakšā uz pakāpēm un pūta bazūnes un sacīja: Jeūs ir ķēniņš!
14 Nimshi chapa Jehoshaphat chapa Jehu chun Joram lengpa dounan gal aboltan ahi. Joram hi Ramoth a Gilead munna Israelte huhna dia Syria lengpa Hazael sepaite toh kidouva umma ahi.
Tā Jeūs, Jehošafata dēls, Nimšus dēla dēls, cēla dumpi pret Joramu. Bet Jorams ar visu Israēli bija apmeties ap Rāmotu Gileādā, pret Azaēli, Sīriešu ķēniņu.
15 Ahinlah Joram lengpa chu gal kisatna a ana kisukha in, akisuhkhah naho kijen dam dingin Jezreel la kinunglea ahi. Hichun Jehu in akinaipi ho kom’a chun, “Nanghon leng dinga neidei uleh keiman thilsoh hohi Jezreel la miho agahet sah louna diuvin hiche khopia konin koima pot sah tahih un,” atin ahi.
Un ķēniņš Jorams bija pārnācis, likties dziedināties Jezreēlē no tām vainām, ko Sīrieši viņam bija situši, kad tas karoja pret Azaēli, Sīriešu ķēniņu. Un Jeūs sacīja: ja tas jūsu prāts, tad lai neviens no pilsētas neizmūk un nenoiet, to stāstīt Jezreēlē.
16 Hijou chun Jehu chu asakol kangtalai achun atouvin Jezreel munna damlouva kijenna um Joram kimutopi dingin achetan ahi. Judah lengpa Ahaziah jong hiche munna chu Joram vedinga ana che ahi.
Tad Jeūs sēdās ratos un brauca uz Jezreēli, jo Jorams tur gulēja. Un Ahazija, Jūda ķēniņš, bija nācis, Joramu apraudzīt.
17 Jezreel kulpi chunga khosatna a konin khongahpan Jehu le aloiho chu ahung’uchu agalmun, Joram kom’a chun ahin sammin, “Keiman sepai honkhat ahung kamun ahi!” ati. Hichun Joram lengpan thu apen, sakol chung toukhat soldoh inlang chamna thudol a hung hinau vem gadohsah in,” ati.
Un tas vaktnieks, kas stāvēja Jezreēles tornī, ieraudzīja Jeūs pulku nākam un sacīja: es redzu vienu pulku. Tad Jorams sacīja: ņem vienu jātnieku un sūti to viņiem pretī, un lai tas prasa: vai miers?
18 Hichun sakol toukhat alhaidoh in Jehu koma chun agadongin “Lengpan iti-dolla nahung ham? Chamna thudol a nahung hinam? Ahenom’e,” agatin ahileh Jehu’n adonbut in, “Chamna chu ipi ding nati ham? Neihin juitan,” ati. Hichun kho-ngahpan Joram lengpa kom’a chun, “Sottol pa chun amaho akimupin ahung kile tapoi,” tin aseipeh tai.
Un tas jātnieks tam jāja pretī un sacīja: tā saka ķēniņš: vai miers? Bet Jeūs sacīja: kas tev par mieru? Stājies man iepakaļ! Tad tas vaktnieks teica un sacīja: tas vēstnesis pie tiem nonācis, bet nenāk atpakaļ.
19 Hichun lengpan sakol chunga tou anichanna asoldoh kit’in, amachun akom uva, “Lengpan chamna thudol a nahung u hinam? Ahenom e,” tia agadoh a ahileh, Jehu’n adonbut in, “Chamna ipinga nati ham? Neihin juitan,” ati.
Tad viņš izsūtīja citu jātnieku, un tas pie tiem nonāca un sacīja: tā saka ķēniņš: vai miers? Bet Jeūs sacīja: kas tev par mieru? Stājies man iepakaļ.
20 Hichun kho-ngahpa chun ahin sam’in, “Sottolpa chun amaho akimupin ahinla ama ahung kile tapoi! Ahunga khu Nimshi chapa Jehu toh abange, asakol tildankhu aham vevu jinge,” ati.
Tad tas vaktnieks teica un sacīja: viņš pie tiem nonācis, bet negriežas atpakaļ, un skriešana ir kā Jeūs, Nimšus dēla, skriešana, jo viņš skrien kā traks.
21 Hichun Joram lengpan thu apen “Gangtah in kasakol kangtalai chu gotsan koiyin!” ati. Hiche jouchun Israel lengpa Joram leh Judah lengpa Ahaziah chu Jehu toh kimuto dingin asakol kangtalai chungah ahung kijot doh lhonin ahi. Ama nin Jezreel munna Neboth gam munna chun agakimupi lhon tan ahi.
Tad Jorams sacīja: iejūdziet! Tad viņa rati tapa iejūgti, un Jorams, Israēla ķēniņš, izgāja, arī Ahazija, Jūda ķēniņš, ikkatrs savos ratos, un tie izgāja Jeūm pretī un to sastapa Nābata, tā Jezreēlieša, tīrumā.
22 Joram lengpa in adongin, “Jehu chamna thudol a nahung hinam?” tia adohleh, Jehu’n, “Nanu Jezebel semthu pathen houna hole doithu sapna in in eium kimvel laiseuva chamna iti umthei ding ham?” tin ana donbut in ahi.
Kad nu Jorams Jeū redzēja, tad viņš sacīja: vai miers, Jeū? Bet tas sacīja: kāds miers, kamēr tavas mātes Izebeles maucība un māņi augumā aug?
23 Hichun Joram lengpan sakol ale haijin ajam in, Ahaziah lengpa kom’ah “Leng mun chu ahi, Ahaziah!” atin ahi.
Tad Jorams grieza apkārt un bēga un sacīja uz Ahaziju: viltus, Ahazija.
24 Ahin Jehu chun, athalpi a agah kap a ahileh, athalpi chang chu Joram lengkou teni kikah a alut in, hiche thalchang chun alungchangtah akhan asakol kangtalai chung’a chun alhu lhop in, athi dentan ahi.
Bet Jeūs kampa stopu rokā un šāva Joramam starp viņa pleciem, ka bulta izskrēja caur viņa sirdi, un viņš nokrita savos ratos.
25 Chuin Jehu chun anoija pipu pa, Bidkar kom’a chun, “Atahsa chu Jezreel la Naboth gambih sunga chun lehlut tan,” ati. “Apa Ahab nunga Sakol a ina lhailai chu nagel doh em? Pakaiyin ama douna a hitia hi ana phondoh sa ahitai,” ati.
Un (Jeūs) sacīja uz savu virsnieku Bidekaru: ņem un met viņu uz Nabata, tā Jezreēlieša, tīrumu, Jo atminies, ka es un tu mēs abi jājām pakaļ viņa tēvam Ahabam, un Tas Kungs lika šo spriedumu uz viņu:
26 “Pakaiyin, janhia Neboth le achate atha kamitchang tah a kamu jeh a, hiche gambeh chunga hi keiman aphu kalah ding ahi tin Pakaiyin ana kihahsel in ahi. Hijeh chun Pakaiyin aseibang bangin Naboth gamsung a chun lelut tan,” ati.
Tiešām, Es vakar esmu redzējis Nābata asinis un viņa bērnu asinis, saka Tas Kungs. Un Es tev to atmaksāšu tai pašā tīrumā, saka Tas Kungs. Un nu ņem un met viņu uz to tīrumu pēc Tā Kunga vārda.
27 Chuin Judah lengpa Ahaziah in thilsoh amu phat in, amajong Beth-haggen lamlen langa ajamtan ahi. Ahin Jehu’n amachu adallin, “Amajong kaplih un,” ati. Hiti chun amahon jong Ahaziah chu Ibleam koma um Gur lang kaltouna laitah a chun ana kaplhu un, ahin Megiddo geijin anajam phei peh in, hikomma chun ana thiden tan ahi.
Kad Ahazija, Jūda ķēniņš, to redzēja, tad viņš bēga pa dārza nama ceļu. Bet Jeūs tam dzinās pakaļ un sacīja: kaujiet šo arīdzan ratos! - Augšām ejot uz Guru, kas ir pie Jeblaāmas; un viņš bēga uz Meģidu un tur nomira.
28 Asohten athilong chu asakol kangtalai in apouvin, Jerusalem alhut un David khopia apu apate kivuina a avui tauvin ahi.
Un viņa kalpi to noveda uz Jeruzālemi un to apraka viņa kapā pie viņa tēviem Dāvida pilī.
29 Ahab chapa Joram lengvaipoh kal kum somle khat lhin kum chun Ahaziah chu Judah chunga leng ana chang in ahi.
Jorama, Ahaba dēla, vienpadsmitā gadā Ahazija bija par ķēniņu palicis pār Jūdu.
30 Chuin Lengpa nu Jezebel chun Jehu chu Jezreel lah ahunge tithu ajah phat chun amit teni ajem hoisel in, asam akipojolsel in, bangkot a akonin agahven ahi.
Un kad Jeūs nonāca Jezreēlē un Izebele to dzirdēja, tad viņa svaidīja savas acis un izgreznoja savu galvu un skatījās pa logu ārā.
31 Jehu chu khopi kelkot ahunglut jouchun, amanun jong hasap in ahinsam in, “Tolthatpa chamna thudol a hung nahi hinai mo? Apupa Zimri thatpa tobang nahi,” ati.
Kad nu Jeūs pa vārtiem ienāca, tad tā sacīja: vai miers Zimrum, sava kunga slepkavam?
32 Jehu chun chunglang agahvet leh bangkot a chun amanu agah mun, hitin asam in ahi, “Keilam a panga koi koi nahiuvem?” tia agah sap le, nukiso mi nile thum'in ahin veuvin ahi.
Un viņš pacēla savas acis uz to logu un sacīja: kas manā pusē, kas? Tad uz to skatījās kādi divi, trīs kambarjunkuri.
33 Hichun Jehu’n jong, “Amanu chu hinsep lhaovin,” atin ahileh amanu chu bangkota konin ahin sonlhauvin, athisan chu bang hole sakol chungah chun akithe tho jingin ahi. Jehu’n atouna keng’ah chun achon mat jingin ahi.
Un viņš sacīja: gāziet to zemē, un tie to nogāza, tā ka no viņas asinīm siena un zirgi tapa aptraipīti, un viņš to samina.
34 Chuin Jehu chu khopi sunga chu alut’in, anen adon’in ahi. Hiche jouchun, “Khattou cheuvin lang sapset chang hiche numei nu hi gavui tauvin, ajeh chu amahi leng chanu ahi,” ati.
Kad nu viņš bija ienācis un ēdis un dzēris, tad viņš sacīja: lūkojiet pēc tās nolādētās un aprociet to, jo tā ir ķēniņa meita.
35 Ahin amaho chu avui ding’a achedoh uleh, amahon, alugu, akeng chuleh akhut teni tilou adang amu tapouvin ahi.
Bet kad tie nogāja viņu aprakt, tad tie no tās nekā neatrada, kā vien galvaskausu, kājas un roku plaukstas.
36 Chuin amaho ahung kile uvin Jehu kom’a aseijun ahileh, “Pakaiyin Tishbe khoa alhachapa Elijah kom’a anasei chu guilhung ahi tai, Jezreel khosung’a Jezebel tahsa hi uichan aneh hiding ahi,” atia ana chu ana hilchen in ahi.
Tad tie nāca atpakaļ un viņam to stāstīja, un viņš sacīja: tas ir Tā Kunga vārds, ko viņš runājis caur savu kalpu Eliju no Tizbes, sacīdams: Jezreēles tīrumā suņiem būs ēst Izebeles miesu,
37 “Chujongle Jezebel tahsa chu Jezreel khosung’a chu jun le eh banga kithecheh ding, koimachan hiche hi Jezebel kitinu chu ahi tia ahetdoh lou ding’u ahi,” ati.
Un Izebeles maita paliks kā sūdi laukā Jezreēles tīrumā, ka nevarēs sacīt: tā ir Izebele.
